Šodien sēžamies laivās un dodamies pa Kazingas kanālu iepazīt vietējo ziloņu dzīvi. Ak, jēziņ, cik tas bija skaisti! Lieli, mazi, veci un jauni, draudzīgi un respektu raisoši. Mūsu acu priekšā slīdēja (gluži kā uz kino ekrāna) visa ziloņu dzīve.
Mūsu laivas kapteinis stāsta, ka ziloņiem ir izcila atmiņa, tāpēc teiciens “zilonis neaizmirst” nav radies gluži no zila gaisa. Tie atceroties visu un pat ļoti labi! (To gan nevar teikt par manām mīļajām pumbām. Tās atceras tikai pēdējās 8 minūtes un tad visu aizmirstot)!
Skatoties, kā mazie dambo draiskojas upes kanāla malā, uzzinām, ka ziloņi redzot tikai melnbalti. Faktiski redze nav šo dzīvnieku stiprā puse, bet oža un dzirde gan!
Ik pa laikam, skanot ziloņu taurēm, raugāmies, kā tie lien kanālā padzerties. Kā ar snuķi sev uzšļāc ūdens šaltis, lai atvēsinātos. Izrādās, ka Āfrikas zilonim dienā var būt nepieciešami ap 150 līdz 300 litriem ūdens. Un skatāmies, kā ziloņi liek lietā savu snuķi! Un tas nav nekāds salmiņš! Zilonis iesūc ūdeni snuķī un pēc tam iešļāc to mutē. Snuķī vienlaikus varot ietilpt pat ap 8 līdz 12 litriem ūdens.
Bet smieklīgi bija redzēt, ka mazie zilonēni ūdeni no kanāla dzer ar muti, neizmantojot snuķi. Mazie dambo tikai ap 8 gadu vecumu iemācoties pa īstam izmantot snuķi. Kamēr viņi ir maziņi, viņi savu snuķi cilā, vicina un pamazām mācās to kontrolēt, vērojot mammu un citus bara locekļus. Pirmajā dzīves gadā snuķa koordinācija vēl tikai attīstoties un tad esot pavisam smieklīgi raudzīties, kā mazie zilonēni mācās sevi iepazīt! Un mums arī acu priekšā viens mazais zilonēns ar snuķi spēlējās tā, it kā to gribētu nokratīt!
Vēl redzam, kā krastā stāvošie ziloņi visu laiku kustina savas ausis gluži kā gribētu ievēzēties un pacelties augstu gaisā. Izrādās, ka zilonim ausis ir kā milzīgi radiatori, jo viņa lielajās ausīs ir daudz asinsvadu. Vēcinot ausis, asinis tajās atdziest un palīdz pazemināt visa ķermeņa temperatūru. Tāpat apbrīnas vērts ir ziloņa snuķis. Raugāmies, kā ziloņu mamma cenšas ar sava snuķa palīdzību atbalstīt un uzvilkt krastā savu mazuli.Ziloņa snuķī esot līdz pat 40 tūkstošiem muskuļu. (Salīdzinājumam – cilvēka visā ķermenī ir tikai nedaudz vairāk par 600). Ar snuķi zilonis varot gan nogāzt zarus, gan ļoti precīzi satvert mazus priekšmetus.
Peldot mūsu laivā tālāk pa kanālu, uzzinām, ka ziloņu ģimenē valda sievietes. Baru parasti vada pieredzējusi vecākā mātīte. Viņas ar mazuļiem dzīvojot kopā, bet pieaugušie tēviņi biežāk dzīvo atsevišķi vai nelielās tēviņu grupās.
Piepeldam pie zilonīša, kuram acīmredzami bijusi lamatās iecirsta kreisā kāja un pazaudēts arī pussnuķis. Tā neesot bijusi kauja starp ziloņiem, ko paši ik pa laikam kanāla krastos redzam. Tie esot malumednieki, kas Ugandā diemžēl nav nekāds retums.
Uz upes pavadītās divas stundas pagāja nemanot! Un atkal vien patiesā izbrīnā noelšamies: “Uganda, tu esi pārateidzoša!”
