13.TĀ un NOSLĒDZOŠĀ DIENA MADAGASKARĀ
Šis ieraksts būs veltīts malagasī! Cilvēkiem, kuru smaids silda vairāk par viņu pašu karsto Āfrikas sauli! Cilvēkiem, kuru acīs ir noglabāta lielakā daļa pasaules labestības. Cilvēki (bērni, sievietes), kuri strādā tik smagu darbu, lai vienkārši izdzīvotu.
Šajās nedēļās nobraucām nepilnus 2000 kilometrus, redzējām tik dažādus Madagaskaras reģionus (no vietējiem lietusmežiem līdz vidienes skaistajiem kalniem, baobabu ielejai un Indijas okeānam).
Ko lai es saku pēc šīm divām nedēļām Madagaskarā?! Brauciet ieraudzīt! Brauciet sajust un domāt! Brauciet, lai ar savu tūrista naudu atbalstītu vietējos cilvēkus, kuri smagi strādā, lai nopelnītu vismaz kaut ko. Un nepārprotiet! Nav jāceļo uz Madagaskaru, lai šausminātos par nabadzību, bet lai apbrīnotu malagasī cilvēku sirsnību, dabas skaistumu sulīgajos lietusmežos, lemūru esību brīvā dabā, absolūti gardo ēdienu un viņu kultūras vērtības.
Daudzviet šeit vietējie cilvēki baidās no ārzemniekiem, kuri fotografē cilvēkus bez atļaujas vai izturas augstprātīgi. Jo, kā visur pasaulē, lielākā necieņas sajūta rodas nevis no naudas (apjoma) atšķirības, bet no mūsu attieksmes vienam pret otru.
Dzīve ir ceļš un galamērķi izvēlamies mēs paši! Misaotra, Madagaskara! (Paldies!) Tik ļoti šis ceļojums māca, rāda un liek (iz)vērtēt! Es un mana ceļotāju grupa - mēs noteikti atgriežamies labāki, nekā bijām!
Tevi aicinām uz Madagaskaru jau nākamajā vasarā! Tas būs to vērts!
