Riodežaneiro un slavenās FAVELAS

Ja dodies ceļojumā uz BRAZĪLIJU

Zelta ķēdītes un zelta auskarus šoreiz atstājam mājās. Laulības gredzens var palikt uz rokas. Tos no rokām neraju nost!

Esiet ļoti uzmanīgi fotografējot, jo tieši mobilie telefoni ir zagļu kārotākā lieta. Telefonus labāk turēt somās un laukā ņemt, pārliecinoties, ka apkārt viss droši.

Ejot pa ielu, mugursomas liekam, turam uz vēdera.

Esot kafejnīcās, restorānos, somas neturam vienkārši uzkarinātas vai noliktas uz krēsla. Turam tās klēpī!

Nestaigājiet vienatnē pa ielām. Vakarā ir bīstami uzturēties uz ielas, īpaši, rajonos, kurus nepārzināt!

Iznākot no viesnīcas, veikala, kafejnīcas vienmēr vispirms pārliecinieties (palūkojieties apkārt), vai neredzat, ko aizdomīgu un bīstamu.

Labas ir vēdersomas, krūšu somas, kuras var paslēpt zem apģērba.

Pases atstājam viesnīcas seifos, līdzi dienā ņemam pases kopijas.

Īpaši uzmanāmies pie lukasaforiem/gājēju pārejām, kur kabatzagļiem ir lielāka iespēja izraut kaut ko ko rokām.

Brīvajā laikā iesakām pārvietoties ar taki, darbojas Uber aplikācija. Ērti, droši un nav dārgi!

Akropole - ieteikumi ceļotājiem

Apmeklējat to tik agri, cik iespējams, lai izvairītos no dienas karstuma un lieliem cilvēku pūļiem! No cilvēkiem neizbēgt, tomēr rīts dod iespēju tos piedzīvot mazāk kā dienasvidū.

Velciet ērtus apavus! Takas ir akmeņainas, slīpas, brīžiem grūtāk kāpjamas. Labiekārtotas kāpnes te ir vien uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas un visu laiku jāskatās zem kājām. Atrašanās uz Akropoles nelīdzenās virsmas arī dod savu daļu kalna šarma, tomēr jābūt uzmanīgiem.

Nodrošinieties ar dzeramu ūdeni! Pirms ieejas Akropolē ūdeni ir iespējams iegādāties, tomēr tā cena, salīdiznoši ar divdesmit centu pudelēm lielveikalā, ir astronomiska - 4 eiro. Kalnā pieejams arī viens ūdens avots, tomēr tā ūdeni neiesakām dzert.

Iegādājaties biļetes laikus! Tie, kam biļetes rokās, jau ierodoties kalnā, spēj apiet brīžiem stundu un vairāk garās rindas biļešu iegādei. Biļešu skaits konkrētiem ieejas laikiem ir ierobežots, un ja sezonā (maijs-septembris) ir liela apmeklētāju plūsma, var nākties gaidīt rindā, lai nopirktu biļeti, un pēc tam gaidīt, lai pienāktu attiecīgais atļautais ieejas laiks.

Akropoli interesanti ir apmeklēt, ja par kalnu, grieķu dieviem ir kaut mazas priekšzināšanas. Iesakām lasīt, meklēt un izzināt. Tomēr vēl labāk, ja ir kāds, kas par vietām var pastāstīt un uz vietas atbildēt uz jums interesējošiem jautājumiem. Nodrošiniet sev vietējo gidu! Vietējā gida pavadība sev ērtā valodā jāmeklē internetā laikus.

Akropolei ir divas ieejas - pirms dodaties uz kalnu, izlemiet, pa kuru ieeju kāpsiet kalnā, citādi var sanākt maldīšanās ap kalnu, kuram apkārt vēl stiepjas žogs.

Marokas piezīmes - RIĀDA

MAROKAS PROGRAMMA ŠEIT:

Marokas piezīmes - PIPARMĒTRU TĒJA

Liene Lote

Piparmētru tēja ir viens no Marokas kultūras simboliem, un tās gatavošana un pasniegšana ir dziļi iesakņojusies valsts tradīcijās. Šī tēja ir ne tikai populārs dzēriens, bet arī viesmīlības, draudzības un sabiedriskuma simbols. Un patiešām - nevar vairs izskaitīt, cik tējas glāzes izdzertas divu nedēļu laikā, esot Marokā.

Īpašs prieks ceļojuma laikā viesoties berberu ģimenēs, kur šī tēja tiek gatavota, mūsu pašu acu priekšā. Tējas pagatavošana ir sava veida māksla. To vāra īpašā metāla tējkannā, un bieži vien to lej nelielās stikla tasītēs no augsta attāluma, lai radītu bagātīgas putu kārtas.

Piparmētru tēju pasniedz viesiem, un tā simbolizē cieņu un viesmīlību. Tā ir neatņemama sastāvdaļa gan ģimenes svinībās, gan ikdienas dzīvē, piemēram, pēc maltītēm vai sarunās ar draugiem. Parasti šo tēju gatavo saimes galva vai goda viesis, un process ir ceremoniāls. Tēja tiek piedāvāta vismaz trīs reizes, un katrai tases kārtai ir īpaša nozīme:

Pirmais lējums – spēcīgs kā dzīve

Otrais lējums – salds kā mīlestība

Trešais lējums – maigs kā nāve

Esot Marokā, piparmētru tēja garšo īpaši. Tā ir cieņas, pieklājības un labu manieru izrādīšana. Tējas baudīšana ir sarunu mirklis un laiks otram cilvēkam, ko patiesi veltām. 

Marokas piezīmes - TRADICIONĀLIE LAKATI

Liene Lote

Marokā galvas lakatu nēsāšanai ir gan praktiski, gan kulturāli un simboliski iemesli. Šī tradīcija ir izplatīta ne tikai Marokā, bet arī citos Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu reģionos, kur tam ir dziļas saknes, saistītas ar klimatu, reliģiju un kultūras identitāti.

Viens no praktiskajiem iemesliem noteikti ir aizsardzība pret karstumu un sauli. Marokā, īpaši tuksneša un kalnu reģionos, piemēram, Sahāras tuksnesī, galvas lakats aizsargā no spēcīgajiem saules stariem un pārkaršanas. Tāpat lakats ir aizsardzība pret vēju un smiltīm, kas Sahāras tuksnesī ir parasta parādība.

Lakata valkāšanai ir arī reliģiski un kulturāli iemesli. Galvas apsegšana sievietēm ir saistīta ar islāma principiem par pieticību (arābu valodā hijāb). Ne visas Marokas sievietes nēsā lakatus, bet daudzviet tas tiek uztverts kā cieņas zīme pret tradīcijām. Savukārt vīriešu, berberu, lakati tiek saukti par turbāniem, un tie bieži simbolizē piederību konkrētai ciltij vai reģionam, kā arī uzsver vīrišķību un statusu.

Zilā - indigo krāsa bieži sastopama tuksneša reģionā un tā simbolizē brīvību un tuksnesi.

Kā sagatavoties tālajiem lidojumiem

Kaktusaugļu laiks Sicīlijā

Liene Lote Čemme

Sicīlijā kaktusa augļi, kas pazīstami arī kā fichi d’India, ir ļoti iecienīti dažādos ēdienos. Jāteic, ka rudens ir tas brīdis, kad šie augļi tiek ievākti un tirgoti gan vietējos veikalos, gan tirdziņos. No tiem tiek gatavoti ievārījumi, sīrupi, liķieri un deserti. Sicīlieši augļus tradicionāli ēd svaigus vai izmanto vietējos kulinārijas izstrādājumos.

Šo augļu novākšana gan ir visai specifiska, jo augļi ir pārklāti ar mazām, sīkām un teju neredzamām adatiņām. Augļu ražas vācēji parasti valkā biezus cimdus un biezu apģērbu, lai izvairītos no saskares ar dzelkšņiem, kas var būt sāpīgi un grūti izņemami no ādas.

Daudzi izmanto garus knaibles vai īpašus rīkus, lai ne tikai aizsargātu rokas, bet arī viegli sasniegtu augļus, kas atrodas augstāk kaktusa lapās. Tad augļus ar knaiblēm vai ar nazi nogriež no kaktusa lapām, uzmanoties, lai nesabojātu augļa mizu. Pieredzējuši novācēji rūpīgi izvēlas augļus, kas ir pilnīgi nogatavojušies – tiem ir spilgta oranža, sarkana vai dzeltena krāsa, atkarībā no šķirnes. Pēc novākšanas augļus bieži ierīvē uz rupjas virsmas vai skalo ūdenī, lai daļēji noņemtu dzelkšņus. Šādi augļus sagatavo transportēšanai vai tālākai apstrādei, pirms tie nonāk veikalos.

Kaktusaugļus atkal baudīsim nākamgad mūsu Sicīlijas ceļojuma programmā. 

Visi ceļojumi: www.travelbiiz.com

Dubaijā baudām arī kamieļa pienu

Liene Lote Čemme

Dubaijā un citās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētās kamieļa piens ir tradicionāls un ļoti populārs produkts. Tas ir vērtīgs gan uzturvielu dēļ, gan arī kultūras un vēsturisko tradīciju ietvaros, jo kamieļi jau sen ir bijuši svarīgi AAE un plašākas arābu pasaules ikdienas dzīvē.

Kamieļa pienu var atrast daudzviet Dubaijā, tostarp veikalos, kafejnīcās un restorānos. Tas ir pieejams gan tīrā veidā, gan dažādos produktos, piemēram, jogurtos, siera izstrādājumos, saldējumā un pat šokolādē. Kamieļa piena produkti kļūst arvien populārāki arī tūristu vidū, jo tie piedāvā unikālu garšu un iespēju izbaudīt autentisku arābu pieredzi.

Turklāt, pateicoties kamieļa piena augstajam uzturvērtības saturam un veselīgajām īpašībām, tas tiek popularizēts kā veselīgs un alternatīvs piena veids.

Kā garšo kamieļa piens? 

Kamieļa pienam ir maiga un nedaudz sāļaina garša, kas atšķiras no govs piena. Tā konsistence ir viegli krēmīga, bet ne tik taukaina kā pilnpienam, un tajā ir arī viegli salda nots. Daži cilvēki to raksturo kā nedaudz riekstainu vai ar nelielu, pienam neraksturīgu piegaršu, kas var šķist specifiska, ja to nogaršo pirmo reizi.

Kamieļa piens mēdz būt mazliet skābens, jo tajā ir augstāks minerālvielu, piemēram, nātrija, saturs. Tieši šī sāļsaldā kombinācija piešķir tam unikālo garšu. Tomēr garšas intensitāte var atšķirties atkarībā no kamieļa uztura un apstākļiem, kur tas audzēts, kā arī no tā, vai piens ir svaigs vai pasterizēts.

Kā pagatavot pastas mīklu?

Liene Lote Čemme

Šī ir mūsu recepte, kuru mācāmies mūsu Toskānas ceļojumā “Romantiskā Toskāna”, paši gatavojot trīs dažādus pastas veidus.  Un jāteic, ka mājas pastas mīklas pagatavošana ir vienkārša, taču prasa mazliet pacietības. Lai pagatavotu klasisko itāļu pastas mīklu, jums būs nepieciešamas tikai dažas sastāvdaļas:

Sastāvdaļas (apmēram 4 porcijām):

• 200 g pilngraudu miltu (ja nav, var lietot universālos kviešu miltus vai sajaukt ar mannas miltiem 1:1)
  
• 2 lielas olas
  
• Sāls šķipsna (pēc izvēles)
  

Pagatavošana:

Uz darba virsmas izsijā miltus un veido nelielu bedrīti vidū, kas līdzīga vulkāniņam. Vulkāniņa viducī iesit olas un, ja vēlas, pievieno šķipsniņu sāls.

Tālāk seko visa sajaukšana - ar dakšiņu vai pirkstiem viegli sāk maisīt olas, pamazām iestrādājot miltus no malām, līdz sastāvdaļas ir sajaukušās. Kad tā kļūst viendabīga, to sāk mīcīt ar rokām. Mīklu mīca apmēram 8 līdz 10  minūtes, līdz tā ir gluda, elastīga un vairs nelīp pie rokām. Ja mīkla ir pārāk sausa, pievieno pāris pilienus ūdens; ja pārāk lipīga, pievieno pavisam nedaudz miltu.

Tākāl seko mīklas atpūtināšana. Mīklas bumbulīti paslēpj zem nelielas bļodiņas vai ietin mīklu pārtikas plēvē, kuru pārklāj ar mitru dvielīti, un ļauj tai atpūsties vismaz 20 minūtes. Tas palīdz mīklai kļūt elastīgākai.

Talāk seko rullēšana un formēšana. Pēc atpūtas mīklu izrullē uz miltainas virsmas. Mīklu izrullē līdz vēlamajam biezumam (aptuveni 1–2 mm). Pēc tam var griezt vajadzīgajā formā vai taisīt pildītos ravioli ar spinātu pildījumu.

Vārīšana. Svaigu pastu vāra lielā katlā ar sālsūdeni apmēram 2–3 minūtes (līdz pasta paceļas virspusē un ir al dente (nav pārvārīta, bet nedaudz viducītī vēl stingra). 

Buon appetito! 

Ja vēlies pats piedalīties pastas skolā un baudīt citas skaistas, gardas sajūtas Toskānā, piesakies mūsu Toskānas ceļojuma progrāmās > www.travelbiiz.com

SANTJAGO CEĻŠ - vienam, bet kopā

Liene Lote Čemme

Esam atgriezušies no sava pirmā Santjago ceļa, kurā kopā ar grupas vadītāju Lieni Andrēviču devās 15 cilvēki. Tiesa gan, būšana kopā bija tikai tajos brīžos, kad visiem bija jāizmanto sabiedriskais transports vai bija vēlēšanās kopā doties vakariņās. Visādi citādi - brīva izvēle, vai dienas gājienu cilvēks iet viens, ar kādu kopā vai turas pie grupas vadītājas. 

Pēc atgriešanās no šī ceļa, grupas vadītāja Liene teic, ka ir iegūta pārliecība par to, kā grupa šāda veida ceļojumā dodas kopā. Kā veido attiecības, kā veido atbalstu tajās situācijās, kad nepieciešams. Kā viens otru uzmundrina, kad tas nepieciešams.  

"Patiesībā šis bija ļoti skaisti un saliedēti. Kā vienmēr, ar mums šajā ceļā devās brīnišķīgi cilvēki. Jā, protams, ir pārdomas un ieteikumi, kurus varēsim nodot saviem nākamās grupas ceļotājiem, taču visvērtīgākais ir saprast, ka somu nevajag pārkraut! Šoreiz patiešām der teiciens, ka mazāk ir vairāk," saka Liene.  Vēl grupas vadītāja norāda, ka, dodoties šādā ceļojumā, pareizāk sakot, pārgājienā - cilvēkam ir jābūt gatavam uz visu. 

"Tas attiecas gan uz laikapstākļiem, gan notikumiem ceļā. Savā ziņā šis patiešām ir piedzīvojums, jo ceļā dodamies ar vienu somu," saka grupas vadītāja. 

Vai esat gatavi tālai iešanai? Kā to saprast?

Lai gatavotos šim ceļojumam, varat  pārbaudīt, kā jūtas jūsu kājas pēc vismaz 12 - 15 km, vēlams, vairākas dienas pēc kārtas. Šis ir īstais brīdis pārliecināties arī par to, ka jūsu apavi ir tālākam gājumam piemēroti.

Kā tikšu pie svētceļnieka pases?

Par šo jau būsim parūpējušies un tūristu grupu vadītāja to jums katram izsniegs.

Vai Santjago ceļam ir kāds marķējums?

Maršruts ir marķēts ar dzeltenām bultām, kas izvietotas ik pēc 10–50 metriem. Galvenais ceļa simbols ir dzeltens gliemežvāks – to pamanīsi kā marķējumu gājiena maršrutā, kā arī svētceļnieki simbolu piestiprina pie savām somām kā svētceļotāja pazīšanās zīmi. Taka ir labi marķēta, lai nodrošinātu netraucētu pārvietošanos arī sliktu laikapstākļu gadījumos. Nav nepieciešams izmantot kartes, soļu skaitīšanas ierīces vai citus digitālus palīgus.

Ko ņemt līdzi?

Pēc iespējas mazāk lietu. Ir teiciens, ka mēs nesam līdzi mugursomā visas mūsu bailes. Tā ir klasiskākā ceļotāju kļūda – paņemt līdzi pārāk daudz mantu. Jāatceras, ka veikali ir visur un, ja kaut kas pietrūks, varēsiet to iegādāties. Ceļā var nopirkt gan plāksterus, gan izmazgāt un ižžāvēt vakarā drēbes.  Šī ceļa laikā nenakšņojam klasiskajās alberģēs, bet gan 3* viesnīcās vai privātos viesu namos istabiņās pa 2 personām. 

Vai iesim katru dienu visi kopā?

Nē! Tie, kuri vēlēsies, varēs iet vieni, iziet no rīta ātrāk. Katrs vienmēr tiksiet informēts, kurš ir dienas galamērķis, viesnīca. Protams, ja vienam iet bailīgi, varēs kopā iet ar grupas vadītāju.

Ko dzert?

Ūdenim ir jābūt līdzi vienmēr. Ūdeni var uzpildīt palikšanas vietā, kā arī dažādās vietās pa ceļam – ūdens ņemšanas vietas ir marķētas ar norādēm. Ja rakstīts “potable” – dzerams. Ja rakstīts “non potable” – domāts tikai roku mazgāšanai, bet ne dzeršanai.

Kas notiks, ja saprotu, ka vairs nevaru paiet?

Jums līdzi ik dienu būs Travel Biiz grupas vadītāja, kura noteikti atbalstīs un nepieciešamības gadījumā palīdzēs artransporta atrašanu, lai jūs tiktu līdz naktsmītnei. Pēc situācijas - sabiedriskais autobuss/vilciens/vai  taksis. Izdevumus gan sedz katrs ceļotājs pats.

“Buen camino” jeb “Veiksmīgu ceļu” ir frāze, ko dzirdēsiet bez mitas! Lai veicas iziet katram savu ceļu! Un tiekamies mūsu nākamā gada Santjago ceļā!

Lai pietūkušas potītes nesagandē ceļojumu

Liene Lote Čemme

Garajos pārlidojumos vai vairāku dienu autobusa pārbraucienos, iespējams, gadījies, ka pietūkst potītes vai pat kājas. Kādēļ tas tā notiek un kā ceļotājam sagatavoties tāliem un ilgstošiem ceļojumiem. Jautājām mediķiem, kuri skaidro, ko darīt un kā labāk sagatavoties šādiem braucieniem. Izrādās, ka noderēs gan kompresijas zeķes, gan ērti apavi un noteikti sava ģimenes ārsta padoms.

Ģimenes ārste Anita Liepa teic, ka kāju pietūkšanu var izraisīt dažādas hroniskas saslimšanas, piemēram, sirds patoloģijas, nieru slimības, saslimšanas mazajā iegurnī, mugurkaula patoloģijas, kuras dod venozās cirkulācijas traucējumus kājās, arī vēnu problēmas, tādēļ pirms nogurdinoša un ilgstoša ceļojuma vienmēr ir vērts konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Iespējams, pie vainas ir arī uzturs un šķirduma (ne)lietošana, jo mūsu ikdienas ritms un kustība ir citādāka.

Daktere iesaka šādos ceļojumos līdzi paņemt nepieciešamos medikamentus. Vēlams, lai būtu ērts apģērbs un brīvi apavi, lai kājās un iegurnī netiek traucēta cirkulācija. “Zinu, ka kādreiz autobusa braucienos cilvēki apmaksā divas sēdvietas, lai ērti varētu novietot un pacelt uz augšu kājas, kas viņiem būtiski,” norāda A. Liepa.

Ģimenes ārste Sanita Olševska skaidro, ja plānojam ceļojumu, kura laikā būs ilgstoši jāsēž, lai pasargātu kāju vēnas, ir pastiprināti jālieto šķidrums. Brauciena laikā autobusā, ja vien iespējams - novietot kājas augstākā stāvoklī, ik pa brīdim izkustināt pēdas, pieturu pauzēs pastaigāties, pacelties uz pirkstgaliem vairākas reizes, tādejādi nodarbinot ikru muskuli.

“Garajos vairāku dienu autobusu braucienos svarīgi atpūtināt kājas, atguļoties un tās paceļot! Noteikti vajag iegādāties un lietot kompresijas zeķes, ja šāda problēma jau iepriekš bijusi. Ja ceļotājam ir kāda hroniska saslimšana, tad noteikti par kāju tūkšanu jāparunā ar savu ģimenes ārstu. Nepieciešamo medikamentu lietošanu rekomendēs ārsts,” saka S. Olševska, norādot, jo gados vecāks cilvēks, jo, iespējams, problēma lielāka.

Bērni mācās ceļot ar "Travel Biiz"

Noslēdzas šī gada bērnu ceļojums “Bērni, braucam uz Disnejlendu!”, kuru pērn kā galamērķi izvēlējās paši bērni!

Paēdot pusdienas, bērni ļoti bieži uz galda atstāj netīros traukus, paplāti, domājot, ka kāds (Liene) jau novāks. Bet, nē! Šajā ceļojumā paši mācāmies aiz sevis novākt visu lieko.

Kad izdzer ūdeni un pudele paliek tukša vai izēdas končas, nāk pie manis un saka: “Paņemsi?! Man nav kur to likt!” Tad atkal mācāmies atrast atkritumu tvertni un visu nevajadzīgo izmest.

Ļoti bieži, esot Disnejlendā, bērni prasīja: “Liene, kur mēs tagad iesim? Ko mēs tagad darīsim?” Un atkal viņiem teicu, ka pašiem ir jāizplāno un jāizlemj kopā tas, ko darīsim. Es būšu tikai līdzās. Un izrādījās, ka mūsu grupā ir brīnišķīgi “kartes lasītāji”, “pareizā ceļa pārbaudītāji”, “atrakciju izvērtētāji” utt! Visu varēja izdarīt paši un man tikai atlika viņus uzmundrināt un paslavēt par to, cik labi viņiem viss kopā sanāk!

Daudz ar bērniem pagājušās nedēļas laikā runājām par to, ko viņi pērk pusdienām/vakariņām un vai to spēs apēst, lai nav “jāizmet nauda vējā”. Tā nu runājām, runājām… līdz sestajā dienā viens puika sēž man blakus, domīgi ar dakšiņu maisa nopirktos makaronus ar gaļu un saka: “Es vairs nevarēšu to apēst! Domāju, cik naudu tagad izmetīšu! Laikam 5€!”

Koferis. Es teiktu, ka vecākiem ceļojuma soma pirms brauciena nav jākārto. Tas noteikti jādara pašiem bērniem, jo citādi viņi nepārzina savas mantas koferī. Ir situācijas, kad viesnīcā vakaros/no rīta brīnās un saka, ka tās nav viņu drēbes un neliek savā somā. (Iespējams, mamma kaut ko jaunu nopirkusi pirms ceļojuma). Ir situācijas, kad kaut ko meklē, bet nevar atrast.

Pamošanās no rīta. Jā, arī šo mācāmies. Īpaši, ja vakarā nav laikus aizgājuši gulēt, no rīta gadās visai istabiņai aizgulēties. Bet arī šis jāmācās - dzirdēt modinātāju, pamosties un laikā būt brokastīs.

Tiekamies citos bērnu ceļojumos!

Ja kavējas lidmašīnas reiss vairāk par 3 stundām

Piemēram, ja kavējas “Airbaltic” reiss un vēlaties iesniegt sūdzību par neplānotām lidojuma izmaiņām, jāaizpilda sūdzību forma, kuru varat atrast ŠEIT:

Vai, piemēram, Ryanair aviokompānijai pieteikuma forma atrodas ŠEIT:

Par godīgu tūrismu

Kā pasūtīt kafiju Itālijā?

Ja gribam baudīt ko līdzīgu “latei”, vienkārši prasām “kapučo” jeb “kapučino”.

Ja patiešām vēlamies “lati”, prasām “caffe latte macchiato” (kafe late makjato) – tas ir silts piens ar vienu espresso devu.

Ja prasīsiet “un caffe” (un kafe) – tā būs espresso kafija, ko pasniedz mazā, līdz pusei piepildītā tasītē un tā ir ļoti stipra.

Ja taujāsiet “caffe lungo” (kafe lungo) – saņemsiet to pašu espresso kafiju, tikai mazā tasīte būs gandrīz pilna.

Kad latvietim Itālijā sakārojas kaut ko līdzīgu mūsu kafijas rīta krūzei, jāprasa “caffe americano” (kafe amerikano) – tā ir melnā kafija, ko pasniedz lielākā krūzē, bet ne tik lielā, kā gribētos. Turklāt, pasūtot “caffe americano”, ir skaidrs, ka esat ceļotājs, jo vietējie itāļi šo kafiju nedzer.

Tūristu grupu vadītāja darbs

Ceļojums ramadāna laikā

Vēl runājam par to, ka musulmaņiem Ramadāna gavēnis ir viens no striktiem noteikumiem, viens no pieciem islāma pīlāriem. Man - tā ir izvēle. Viņi man smaidot saka, ka “izvēle” pēc būtības ir sarežģītāka, nekā “likums,noteikums”. Man sanāk

Esam visa grupa ceļā no skaistas dienas mūsu Marokas ceļojumā. Ar autobusu atgriežamies Marakešā, saulīte noriet un, braucot caur ciematiņu, dzirdam mošeju aicinājumu, ka vietējie drīkst ēst. Šoferītis ar mūsu vietējo pavadoni apstādina autobusu un steidz turpat ceļmalā nopirkt dateles un ūdeni. No autobusa aizmugures atskan kādas grupas ceļotājas balss (Baibiņ!): “Nu, padotiet taču Lienei šokolādes batoniņu, lai nenoģībst!” Batoniņš tiek padots uz priekšu, bet aizmurē sēdošais puisis to paņem (Artis) un visiem autobusā saka: “Vēl 4 minūtes viņa nevar ēst! Lai paciešas!’ Un vai tad grupu vadītāji neprot paciesties?!

Kā ceļo "Travel Biiz"

Ceļot uz Islandi. Vai tas ir droši?