Mūsu Ugandas ekspedīcijas sešiniekā esam pieci, kuri pērn bija Tanzānijā, kur piedalījāmies safari braucienos. Toreiz mēs tur uzzinājām par Āfrikas savvaļas parku “lielo piecinieku” jeb Big Five, kurā ietilpst Āfrikas zilonis, bifelis, lauva, degunradzis un leopards. Interesanti, ka nosaukums Big Five nav radies tāpēc, ka tie būtu pieci lielākie Āfrikas dzīvnieki. Vēsturiski mednieki tā sauca piecus dzīvniekus, kurus uzskatīja par visgrūtāk un bīstamāk medījamiem dzīvniekiem, ejot kājām. Mūsdienās gan Big Five saprotam daudz patīkamākā nozīmē, proti, tas ir safari sapņu piecinieks - dzīvnieki, kurus ceļotāji īpaši cer ieraudzīt savvaļā.
Un pērn no šī piecinieka mēs redzējām trīs, atstājot klusu sapni ieraudzīt arī atlikušos divus - degunradzi un leopardu. Ja lasījāt iepriekšējos Ugandas stāstus, tad zināt, ka degunradzi mēs ne tikai Ugandā redzējām, bet pat no tā bēgām un man uz mūžu paliks neliela rētiņa ceļgalā. Bet dienas, nedēļas gāja un leoprads mums nedevās acij nevienā no līdzšinējiem parkiem.
Vakar vakarā mūsu šoferītim lūdzam, lai parkā, kurā esam ieradušies uz nakšņošanu, mūs aizved vēl pēdējā nakts “game drive”. Mozus ir tik labs un izpalīdzīgs, ka sazvana parka reindžeri un palūdz mūs vest savannā sameklēt šo brīnišķīgo kaķi, kurš mostas līdz ar saulrietu, lai dotos medībās.
Domāts, runāts un darīts! Jau visi esam auto, sametamies naudiņu un aidā pakaļ reindžerim. Nu, tam vīram ar ieroci, prožektoru un galvenais iedzimtu vai uztrenētu ērgļa aci. Šis vīrietis pienāk pie automašīnas, sasveicinās un viņa enerģija, valoda un balss tembrs liecina, ka ir ieradies spečuks. Priekšā viņam nav viena zoba un runājot viņa siekalas nedaudz šķīst uz visām pusēm, bet tas piedodami, jo mums visiem viens sapnis! Ieraudzīt brīvā dabā, savannā īstu leopardu.
Automašīnai jumts pacelts, visi stāvam kājās, Mozus (mūsu šoferītis) sāk braukt un klusēdami sekojam līdzi reindžera mestajiem prožektora kūļiem tumsā, kur ik pa laikam atspīd antilopju, zebru, žirafju, bifeļu, savvaļas trušu, mangusa, jenotkaķa acis. Mums interesē spilgti zeltaini zaļganās, turklāt saaugušu krūmāju mudžeklī, no kura tad leopardam ir jālien laukā, lai dotos nakts medībās. Mūsu reindžers ar īstu plēsēja enerģiju. Viņš savannas tumsu spēj sašķelt ar savu precīzi tēmēto skatienu, kurš šaudās uz visām pusēm. Es ar tumsā pamanu sēžam zaķēnu un viņš uzslavē, ka man ar esot “laba acs”.
Braucam, metam apļaus pa tumsā iegrimušo savannu. Automašīnā pilnīgs klusums. Es ticu, ka katrs no mums klusībā pielūdza visus Āfrikas savannas dievus, lai mums tas izdotos. Un tad reindžeris dod zīmi Mozum, ka jādodas kādā konkrētā virzienā. Mūsu šoferītis uzņem ātrumu. Pa putekļiem klātajiem savannas ceļiem burtiski nesamies virzienā, kur reindžeris spīdina gaismas kūļus. Tiek dota zīme, nobraukt no necilā ceļa un jau braucam pa saulē izkaltušo, pāraugušo zāli, ērkšķiem, celmiem un ko tik vēl ne. Mums visiem aizraujas elpa, jo ir! Reindžeris rāda zālē muguru, kura viegli līgojas un pienāk pie kāda neliela koka! Ir! Tas mirklis ir piedzīvots! Skaistais, graciozais, punktainais kaķis mūsu priekšā, nakts melnumā, Ugandas savannā! Mums ir viss lielais Big Five! Mēs to izdarījām! Uganda, paldies Tev par absolūto dāsnumu, veiksmi un sirsnību, ar kuru mūs uzņēmi un pavadīji ikvienā mūsu ekspedīcijas dienā! Dziļā pateicībā! Dziļā!
