Ceļojums nelielā grupā | Viesnīca Parīzes centrā
***
Nenoliedzami Parīze ir skaista, romantiska un sajūtām bagāta pilsēta. Parīze negaida un nemēģina izpatikt – tā ir tāda, kāda tā ir. Tai ir, ko piedāvāt, tā, tāpat kā franču sievietes, zina savu vērtību. Francijas šarms jūtams ik uz soļa – romantiskajās kafejnīcās, jaukajās bulanžērijās, nemaz nerunājot par ļoti īpašām apskates vietām pilsētā – vienmēr dienas gaitā šķietami mainīgo Eifeļtorni, pēdējā laikā ne vien mākslas bagāto, bet arī dažādām zādzībām un drāmu apvīto Luvru, leģendām apvīto Parīzes Dievmātes katedrāli, Triumfa arku, māksliniecisko Monmartru, juteklisko Mulenrūžu un vēl, un vēl. Parīzē dzīvojuši un dzīvi baudījuši Šopēns, Pikasso, Degā, arī Hemingvejs. Arī Odrija Hepberna, kas reiz esot teikusi – “Parīze vienmēr ir laba ideja!” Aicinām februārī mīlestību un pirmās pavasara vēsmas sajust kopā – Parīzē!
1.DIENA – 12.FEBRUĀRIS, 2027 – PIEKTDIENA
Plkst. 5.00 tikšanās Rīgas lidostā.
Plkst. 7.00–8.50 lidojums Rīga–Parīze (tiešais reiss ar AirBaltic).
Ieradušies Parīzē, dosimies uz Monmartru – mākslinieku rajonu! Dosimies pastaigā pa Parīzes ieliņām un te veltīsim laiku sātīgām brokastīm un varbūt pat kādam franču ķiploku gliemezītim vai vietējai austerei!
Ja domājam par tradicionāliem franču ēdieniem, ko aicināsim baudīt ceļojuma laikā, prātā nāk, piemēram, cālis vīnā (coq au vin) – ilgi, uz lēnas uguns sautēts liellops kopā ar sēnēm, pērļu sīpoliņiem un citiem dārzeņiem sarkanvīnā. Tāpat jums noteikti ļoti dzirdēta ir franču sīpolzupa (soupe à l’oignon) – ideāls pastaigas noslēgums. Sviestā cepti sīpoli, baltvīns un pa virsu siera cepurīte. Francijā ļoti iecienīti būs gliemeži. Piemēram, iesakām nobaudīt Burgundijas gliemežus, kas ir gatavoti ar ķiploku sviestu. Noteikti Francijā ir baudāmi sieri – Brī, Kamambērs vai Rokforas siers.
Bet desertā? Desertā iesakām vai nu šokolādes musu (mousse au chocolat) vai dedzināto krēmu (crème brûlée) – bagātīgs olu krēms ar karamelizētu cukura virsiņu, un gan fancūži, gan spāņi cīnās par to, kam ir tas gods saukt to par vietējo desertu. Spānijā, starp citu, atradīsi to zem nosaukuma Katalāņu krems!
Apskatīsim Monmantras mazās ieliņas, kā arī makslinieku rajonu, kuros dzīvība dun nepārtraukti. Jo, ja ir teiciens, ka Parīze nekad neguļ, tad Monmantras rajons ne tikai neguļ, bet arī dzīvība tajā nekad neapsīkst.
Ja tevi nesaista romantiski mīlināšanās vārdi, tad Mīlestības siena Monmartras ielā nav domāta tev. Parīze ir un paliek mīlestības pilsēta, tāpēc nav brīnums, ka šāda siena ar frāzi “Es mīlu tevi” vairākos simtos valodu ir parādījusies tieši šeit. Siena ir Frederika Barona izgudrojums, kurš 1992. gadā sāka kolekcionēt “I love you” frāzes, un kaligrāfa Claire Kito mākslas darbs.
Bezmaksas apskates objekts.
Monmantra vienlaikus ir augstākais kalns Parīzē. Tā virsotnē atrodas Svētās Sirds bazilika jeb Basilique du Sacré-Coeur de Montmartre, kas tika pabeigta 1914. gadā un ir veltīta Jēzus svētajai sirdij. No kalna paveras brīnišķīgs skats uz Parīzi no putna lidojuma, brīvajā laikā iespējams ielūkoties bazilikā.
Ieeja bezmaksas.
Par papildus samaksu iespējams uzkāpt bazilikas tornī, kas ir otrais augstākais punkts Parīzē (213 m v.j.l.) uzreiz pēc Eifeļtorņa.
Noteikti bez ievērības nepaliks Mulenrūža un tās simbols – Sarkanās dzirnavas.
Ja kāds vēlas ceļojuma laikā apmeklēt kādu no Mulenrūžas šoviem, biļetes iepriekš jāiegādājas pašiem. Šovi ir ļoti atšķirīgi, un “Travel Biiz” neuzņemas atbildību par šo šovu māksliniecisko saturu!
Vai zinājāt, ka Mulenrūža ir Žozefa Olera un Šarla Zidlera 1889. gadā dibinātais Parīzes kabarē? Sākotnēji piedāvājot gan humoristiskos numurus, Mulenrūža laika gaitā deva priekšroku sieviešu dejas izrādēm, padarot šo stilu unikālu. Tā radās arī franču kankāns, kas pasaulē kļuvis ļoti slavens. Šodien Mulenrūža ir kļuvusi par vienu no tūristu visapmeklētākajām vietām Parīzē.
Un jau šodien priecāsimies arī par Eifeļtorni, jo kas gan būtu Parīze bez tās simbola!
Eifeļa tornis tika pabeigts 1889. gadā arhitekta Gustava Eifeļa virsvadībā, sākotnēji tika būvēts kā ieejas arka Vispasaules izstādē "Exposition universelle de Paris", kas tika veltīta Francijas revolūcijas simtgadei. Sākotnēji bija paredzēts, ka tornis tiks lietots vien 20 gadus, tomēr valdība atzina, ka tas ir izdevīgs no komunikāciju viedokļa, un izlēma to nenojaukt. Tāpat sākontēji tornis parīziešiem neesot paticis – tā metāla konstrukcija esot bojājusi skatu uz pilsētu.
Tornim pielietojumu 1925. gadā atrada arī auto ražotājs Citroen, kas torni daudzus gadus izmantoja kā reklāmas laukumu, tādējādi iekļūstot pat Ginesa Rekordu grāmatā kā lielākā reklāma pasaulē. Mūsdienās Eifeļtornis ir kļuvis par īstenu pilsētas simbolu.
Ieejas maksa: 2. stāvs ar liftu – pieaugušajiem 23.50 EUR/pers.; jauniešiem 12–24 g.v. 11,80 EUR/pers.; 4–11 gv un invalīdiem (uzrādot apliecību) 6 EUR/pers.
Torņa pati augša ar liftu – 36.70 EUR/pers.
(Biļešu cenas pirms ceļojuma tiks precizētas.)
Vakarpusē iekārtošanās viesnīcā pilsētas centrā divvietīgos numuriņos.
Šovakar, ja laiks un laika apstākļi atļaus, baudīsim skaistu braucienu kuģītī pa Sēnas upi, baudot skatus mums apkārt, pavasarī lēni mostošos pilsētu, aplūkojot kanāla tiltus, kas viens par otru interesantāki, vērojot skaisto pilsētas arhitektūru un saulē mirdzošos franču balkoniņus.
Stundu garš brauciens ar kuģīti: 25 EUR/pers., cena tiks precizēta pirms ceļojuma.
Jauku vakaru! Brīvais laiks pašu domām, sajūtām.
Nakšņošana viesnīcā.
2.DIENA – 13.FEBRUĀRIS, 2027 – SESTDIENA
Brokastis.
Visticamāk, ka viesnīca būs parūpējusies tieši par to, lai mēs brokastīs baudītu siltus, gardus un svaigi ceptus kruasānus. Un tas tiesa, ka brokastis frančiem patīk ēst saldas – kafija ar pienu vai tēja un kruasāns, vai maize ar ievārījumu vai medu. Daudzi franči uz maizes vispirms klāj sviestu un tikai tad ievārījumu. Tāpat populāras ir dažādas smalkmaizītes, piemēram, ar šokolādi pildītas kārtainas, treknas mīklas bulciņas pains au chocolat, kuras arī varat meklēt mūsu brokastu galdā vai tuvējā bulanžērijā!
Lai vai kā, bet baudīsim brokastis un dosimies Parīzes ielās.
Dienas plānā šodien mums ir pilsētas centrs – Elizejas lauki, Triumfa arka, Luvra un atjaunotā Parīzes Dievmātes katedrāle, un tas viss Valentīndienas noskaņās, kad Parīzes sirds iepukstas straujāk, uz ielām vērojami vīrieši ar ziedu pušķiem rokās, pārīši Eifeļa torņa pakājē vai uz māju jumtiem saderinās un svin mīlestību vienam pret otru.
Ik Valentīndienu Francijā un Parīzē konditori sacenšas par īpašajām sirdsformas kūkām. Piemēram, pērn Valentīna dienai par godu Sebastjēns Gaudārs izveidoja gardumu izlasi, kas lika mīlētājiem izkust, tostarp radīja savu slaveno sirds formas krējuma pīrāgu.
Dienu sāksim, apskatot Triumfa arku. Nenoliedzami Triumfa arka ir viens no Parīzes simboliem – ne tikai skaists un majestātisks objekts pilsētas centrā, bet arī vēsturiski nozīmīga celtne, kas saistās ar imperatora Napoleona Bonaparta vārdu. Ideja veidot Triumfa arku radās tieši viņam. Tiesa, pats idejas autors imperators Napoleons Bonaparts Triumfa arkas atklāšanu Parīzē nepiedzīvoja – šajā brīdī gan viņš, gan viņa impērija jau piederēja vēsturei un mūžībai. Triumfa arka ir monumentāls simbols franču uzvarām un tiem, kuri cīnījās par savu tautu un valsti. Starp arkas sienām ieraudzīsiet mūžīgo uguni – simbolu kritušajiem un spēkam, kas turpinās vēl pēc viņiem.
Bezmaksas apskates objekts.
Ar busu turpināsim ceļu un dosimies izbraucienā pa Elizeja laukiem jeb les Champs-Élysées – kas no seniem laikiem ir gan apjūsmoti, gan apdziedāti! Avēnija ir divu kilometru gara un sākas tepat, pie Triumfa arkas. Šeit dāmas devās pastaigās ar iemīļotajiem, atrādot savu savienību publikai, klaudzēja ratu riteņi un militāro soļu ritmi. Avēnija pazīstama ar teātriem, kafejnīcām, ikgadējo Bastīlijas dienas militāro parādi, arī riteņbraucēju sacensību "Tour de France" finišu. Te, gar avēnijas sāniem, izvietojušies luksus preču veikali – sākot no franču pašu Dior un Yves Saint Laurent, līdz pasaules luksusa brendiem. Gan Dior, gan YSL ir ne vien Francijā, bet pašā Parīzē dzimuši zīmoli.
Tālāk šodien ieraudzīsim un no iekšpuses piedzīvosim Parīzes Dievmātes katedrāli jeb Notre-Dame de Paris. Tā atrodas Île de la Cité salā, Sēnas upes vidū. Kā zināms, katedrāle nesen cieta ugunsgrēkā, taču šo gadu laikā restaurācijas darbi ir ritējuši uz priekšu un grandiozais dievnams apmeklētājiem ir atvērts no 2024. gada nogales. Un vēl tas nozīmē, ka nākamā gada februārī pavisam noteikti lūkosim atjaunoto katedrāli, kas ir lielākais dievnams Parīzē un viens no lielākajiem pasaulē. Tie, kas vēlas, iepriekš piesakoties un pērkot biļetes internetā, brīvajā laikā var uzkāpt baznīcas tornī.
Runājot par mīlestību, atceramies, ka franču rakstnieks Viktors Igo 1831. gadā izdeva romānu „Notre dame de Paris”, kura notikumi norisinājās tieši šajā katedrālē. Romāns palīdzēja baznīcai iegūt popularitāti un rast ziedojumus tās saglabāšanai. Jā, kurš gan nav dzirdējis stāstu par katedrāles zvaniķi Kvazimodo un skaisto Esmeraldu?
Ieeja baznīcā bezmaksas.
Pirms dodamies uz Luvru, piedzīvosim arī Vandoma laukumu, kas ir viens no skaistākajiem Parīzes laukumiem, kura autors ir Žils Arduēns Mansārs. Tā ir vieta, kur koncentrējas bagātākie un dārgākie Parīzes modes veikali. Te atrodas arī slavenā “Ritz” viesnīca, kas saistās ar princeses Diānas pēdējām dzīves stundām, un pašā laukuma centrā ir uzslieta iespaidīga kolonna, kuras virsotnē atrodas Napoleona skulptūra.
Tālāk dosimies uz Luvras muzeju, kas ir viens no apmeklētākajiem un populārākajiem muzejiem pasaulē. Interesanti, ka muzejs ik dienu uzņem vidēji 15 000 apmeklētājus, un ne velti – te apkopoti ne vien franču, bet arī pasaules dižgaru darbi. Ne vien 18. un 19. gadsimta gleznas, bet arī Mikelandželo skulptūras, senās Ēģiptes relikvijas un Francijas karaļu mēbeles un kādreizējo telpu iekārtojums.
Luvra prasa gan laiku, gan spēkus, taču, iespējams, jūsu sapnis ir šeit dzīvē ieraudzīt slavenās Monas Lisas gleznu, kas realitātē ir vien mazliet lielāka kā A2 formāta papīra lapa. Daudzi uzskata, ka viņa ir Da Vinči pašportrets, daudzi spriež, ka tā varētu būt bijusi bagāta tirgotāja sieva. Daudziem šķiet, ka viņas acu sktiens seko līdzi telpā. Tas, ko zinām skaidri – mākslinieks to gleznojis 1500to gadu sākumā, par pamatu izmantojot nevis audeklu, bet gan koka paneli. Gleznojot tika izmantota "sfumato" tehnika, kas lika sejai izskatīties kā dzīvai. Glezna kļuva slavena 1911. gadā, kad to nozaga Luvras muzeja darbinieks. Pāris gadus vēlāk tā tika atrasta Itālijā un atgriezta muzejā, padarot šo par, iespējams, populārāko gleznu pasaulē.
Kaut arī Mona Lisa ir viens no ievērojamākajiem mākslas darbiem pasaulē un pie tās vienmēr atrodas cilvēku masas, lai kaut uz mirkli pietuvotos slavenajam mākslas darbam, tomēr Luvra ir ievērojama vēl arī citu iemeslu dēļ. Luvras kolekcijā ir ap 38 tūkstošiem mākslas darbu no aizvēstures līdz 19. gadsimta beigām. Muzeja kopējā platība ir 60 600 kvadrātmetri. Turklāt Luvras ēka sākotnēji netika paredzēta kā muzejs, tā 1190. gadā tika celta kā cietoksnis, savukārt 16. gadsimtā no cietokšņa tā kļuva par karalisko pili. Karaliskās klātbūtnes un vēstures dēļ Luvrā var baudīt ne tikai mākslas darbus pie sienām, bet pati Luvra ir viens brīnišķīgs mākslas darbs.
Ieejas maksa Luvrā: pieaugušajiem 22 EUR/pers.; bezmaksas līdz 25 g.v.
Pēcpusdienā, vakarpusē brīvais laiks vakariņām, pastaigai naksnīgajās pilsētas ielās.
Ja vēlēšanās un iepriekš esat paši iegādājušies biļeti Mulenrūžas šovam, varat to vai kādu citu koncertu vai teātri ieplānot apmeklēt šovakar. Tā kā fotografēt šovu nav atļauts, iespaidi, ainas un mūzika lai paliek pašu iztēlē!
Ieeja Mulenrūžas šovā bez vakariņām: virs 100 EUR/pers.
3.DIENA – 14.FEBRUĀRIS, 2027 – SVĒTDIENA
Brokastis.
Šorīt apmeklēsim kādu smaržu muzeju, kas tiek uzskatīts par slavenāko parfimērijas muzeju pasaulē un smaržas gatavo jau kopš laikiem, kad tās tika izgudrotas. Te apskatīsim senās ražošanas iekārtas, interesantas smaržu pudelītes no senatnes, izzināsim stāstu par smaržu notīm, to noturības noslēpumiem un izejvielām. Pavisam noteikti Parīze ir īstā vieta, kur iegādāties kādas jaunas smaržas, jo parfimērijas veikalu te netrūkst.
Ieeja smaržu muzejā bezmaksas.
Blakus smaržu muzejam cēli slejas arī pilsētas skaistākais, lielākais operas nams, Grand Opera, kas aizvien tiek dēvēts sava arhitekta Šarla Garnjē vārdā – Palais Garnier. Līdz Bastīlijas operas atklāšanai Palais Garnier bija lielākā operas celtne pasaulē, neskatoties uz to, ka Milānas alla Scala un Vīnes opera spēja uzņemt lielāku skatītāju skaitu.
Aplūkosim operas ēku no ārpuses.
Bet ir vēl kāda pavisam īpaša vieta, kur vēlamies jūs aizvest, lai aplūkotu ne vien operas namu, bet visu pilsētas panorāmu no augšas!
Šis veikals ir viens no slavenākajiem universālveikaliem pasaulē tās arhitektūras un vēstures dēļ. Tas dienlaikus ir gan iepirkšanās centrs, gan arī arhitektūras piemineklis – par to nebūs šaubu, sperot soļus zem lielveikala iespaidīgā stikla kupola. Iepirkšanās centri 19. gadsimtā nebūt nebija ierasta lieta. Varbūt atceraties un esat lasījši franču autora Zolā darbu “Dāmu paradīze”? Kaut sarakstīts mazliet pirms šī lielveikala atklāšanas 1893. gadā, tas lieliski attēlo industriālās revolūcijas laiku notikumus – radās lielāki iepirkšanās veikali, kas apvienoja audumu, apģērbu iegādi vienuviet, kārdinaja ar skaistiem audumiem un lēni no tirgus izspieda mazumtirgotājus. Līdzīgi notikumi risinājās šeit, pārdesmit gadus pēc romāna iznākšanas. Šo lielveikalu izveidoja divi brālēni, padarot to par arhitektūras sensāciju, ienesot telpā gaismu un iedvesmojot dāmas iepirkties, iepirkties un iepirkties! Iespējams, te attīstījās iešana uz lielveikalu kā atpūtas veids un brīvā laika aktivitāte, tā arī neko neiegādājoties – tik skaisti bija un ir, kaut palūkojoties uz vietējo dizaineru apģērbiem, iesmaržinoties ar kādu dārgu parfīmu un izstaigājot skaistos lielveikala stāvus.
Sākumā šis bija mazs modes veikals, ar laiku tas auga un brālēni iepirka zemi un apkārtesošos namus, lai izveidotu skaistā laikmeta jeb Belle Epoque stila namu ar kupolu tā vidū. Kupols deva gaismu un gaisu visai iepirkšanās zonai, deva izsmalcinātības auru. Patiesi, atrodoties veikalā ir sajūta, ka neviļus esam nokļuvuši operā!
Nokļūšana uz skatu laukuma lielveikala jumtā ir bezmaksas aktivitāte.
Brīva pēcpusdiena Valentīndienas baudīšanai.
Iespējams, šodien vai kādu citu vakaru kopā ar vietējo sieru vēlēsieties nobaudīt siltu, tikko ceptu bageti. Un tā ir tiesa, ka visu franču kaislība ir šī garā maize. Izskaitļots, ka ik sekundi Francijā izcep un apēd 320 garo klaipiņu. Viens francūzis dienā notiesājot pusi bagetes (tās svars ir aptuveni 250–300 gramu). Deviņi no desmit cilvēkiem ik dienu pērk svaigu bageti, turklāt 65 procenti Francijas iedzīvotāju joprojām maizi pērk mazajās beķerejās – boulangerie. Lai saprastu, cik nopietni franči uztver savu bageti, jāzina, ka ik gadu pavasarī rīko divus konkursus, lai noteiktu labāko bageti Parīzē un Francijā.
4.DIENA – 15.FEBRUĀRIS, 2027 – PIRMDIENA
Brokastis.
Agra izrakstīšanās no viesnīcas.
Ap plkst. 7.00 ierašanās lidostā.
Plkst. 9.35–13.15 lidojums Parīze–Rīga.
Jāpiemin, ka ar pašu lidostu arī saistās interesants stāsts.
Charles de Gaulle lidosta ir viena no Eiropas piecām noslogotākajām lidostām, caur to ik dienu izlido desmitiem tūkstošu ceļotāju. Šī arī ir vieta, kur 1988. gadā nokļuva Mehrans Karimi Nasseri un lidostas 1. terminālī nodzīvoja teju 18 gadus. Varbūt esat redzējuši filmu Lidosta ar Tomu Henku galvenajā lomā? Filma uzņemta, iedvesmojoties no šī irāņu bēgļa stāsta, kurš, netīši nozaudējot ieceļošanas atļauju Londonā, netika uz savienoto reisu, un, kamēr lidoja, viņa valsts režīms bija pārstājis eksistēt, nostādot viņu neiespējamā pozīcijā – valsts, no kuras viņš lidoja, vairs nav. Valsts, kurp viņš vēlas doties, viņu neuzņems, savukārt valsts, kurā viņš atrodas, nezina, kā ar šo situāciju rīkoties.
Sers Nasirs kļuva par lidostas slavenību un iekārtojās uz dzīvi kādā no lidostas kaktiņiem. Ceļotāji dalījās ar ēdienu, deva viņam naudu, darbinieki – sadraudzējās ar īpatnējo vīrieti. Lidostā ieradās arī televīzija, un stāsts izplatījās tālāk pasaulē. Ir nostāsts, ka kāds jurists ir palīdzējis Seram Nasiram tikt pie nozaudētā dokumenta, tomēr viņš bija tik ļoti pieradis pie lidostas dzīves, ka to pameta vien tad, kad sākās nopietnas veselības problēmas.
***
