Šoreiz par citu pasauli. Par pasauli, kuru uz mirkli mēģinājām sajust. Ne caur krāsām, ne ainavām, ne horizonta līnijām. Bet caur tumsu.
Četras telpas. Pilnīga tumsa. Tāda, kurā pazūd ne tikai priekšmeti, bet arī ierastā drošības sajūta. Tāda, kurā acis vairs nav sabiedrotās un prāts sāk meklēt jaunas atbalsta vietas. Pirmajā brīdī – apjukums. Instinktīva vēlme izstiept rokas, palēnināt soli, ieklausīties. Tumsā telpa kļūst par nezināmo, un katrs sīkums iegūst svaru.
Mēs taustījām priekšmetus, mēģinājām tos atpazīt, pārvietojāmies, sadūrāmies ar šķēršļiem, šaubījāmies par katru nākamo soli. Vienkāršas darbības, kas gaismā neprasa piepūli, pēkšņi kļuva par uzdevumiem. Tumsa noņem ilūziju par kontroli. Tā liek paļauties uz citām maņām, uz uzticēšanos, uz klātbūtni.
Un tomēr – visdziļāk atmiņā palika balss, kas mūs vadīja.
Cilvēks, kurš pats ikdienā dzīvo bez redzes, mierīgi un pārliecinoši teica: “Tumsa neeksistē. Nāciet gaismā.”
Šie vārdi mainīja pieredzes nozīmi. Tā vairs nebija tikai simulācija vai izaicinājums. Tā kļuva par atgādinājumu, ka pasaule nav tik šaura, kā mēs to bieži uztveram. Ka ierobežojumi bieži ir mūsu priekšstatos. Ka orientēšanās, uztvere un pārliecība var pastāvēt arī bez redzes.
Mūsu pasaule – ceļojumu pasaule – ir pilna ar skatiem. Mēs meklējam panorāmas, krāsas, arhitektūru, “wow” mirkļus. Bet ne visi ceļo caur attēliem. Ne visi ierauga galamērķi ar acīm.
Šī ir sajūta, ar kuru mēs “Travel Biiz” kolēģīši, izgājām no tumsas.Jo pasaule ir arī skaņās. Virsmās. Smaržās. Temperatūrā. Soļos. Balsīs. Tā ir citāda, bet ne mazāka. No vājredzīga cilvēka skatpunkta vēlamies nodot dažus vienkāršus, bet ļoti nozīmīgus ieteikumus:
🐝 Nepiedāvā palīdzību ar pieņēmumu – piedāvā ar cieņu.
Pirms steidzies atvērt durvis vai satvert roku, pajautā: “Vai jums palīdzēt?”
Ne katra palīdzība ir palīdzība. Dažreiz tā rada apjukumu, nevis atbalstu.
🐝 Velti tās dažas sekundes, kas tev neko nemaina, bet citam nozīmē daudz.
Ja cilvēks jautā: “Uz kurieni brauc šis autobuss?”
atbilde “Izlasi pats” nederēs. Tās ir trīs sekundes no tavas dienas. Trīs sekundes, kas kādam citam ir skaidrība un drošība.
🐝 Un, ja vari – pajautā vēl.
“Vai vēl kā varu palīdzēt?”
Tik vienkārši. Tik cilvēcīgi.
🐝 Par suni – pavadoni
Mūsu pieredzē blakus bija arī suņuks Edijs. Mīļš, mierīgs, apbrīnojami koncentrēts. Un tieši tāpēc – nevajag viņu glaudīt, saukt pie sevis vai mēģināt novērst uzmanību. Šie suņi ir darbā. Viņi nepavada laiku – viņi pilda atbildīgu uzdevumu.
Ļaujam viņiem darīt uzticēto. Arī savus mīluļus nelaižam klāt. Tas ir līdzīgi kā mums pašiem – ja darbā pēkšņi atnāktu draudzene “pakafijot”. Cik labi mēs tajā brīdī spētu koncentrēties? Cik kvalitatīvi izdarītu savu darbu? Ar darba suņiem ir tieši tas pats. Viņu uzmanība nav detaļa. Tā ir drošība.
Jo arī neredzīgi cilvēki ceļo. Viņi iepazīst pasauli. Viņi uztver vietas citādi – caur sajūtām, pieredzi, garšām, skaņām un mutisko informāciju. Viņu ceļojumi nav mazāk bagāti. Tie ir citādi bagāti.
Un varbūt tieši tas ir lielākais atklājums.
Redze nav vienīgais veids, kā piedzīvot pasauli. Un gaisma nav tikai tas, ko uztver acis. Dažreiz mums viss ir redzams, bet mēs nepamanām būtisko. Dažreiz pietiek ar sajūtu, lai pasaule kļūtu dziļāka. Šī pieredze nebija par tumsu. Tā bija par uztveri. Par empātiju. Par gaismu, kuru sākam saprast citā līmenī.
Paldies “Sensorium” par uzaicinājumu un pieredzi! Noteikti iesakām! Un arī jūs droši varat piedzīvot šo pieredzi! Tik jādodas uz t/c Centrs, Vecrīgā (4.stāvā)
