Nav nekas neierasts, ja ceļošanas laikā sākas problēmas ar vēderu! Un ierasti jau zinām, kādus medikamentus ņemt līdzi, lai sev palīdzētu.
Bet, ceļojot uz Āfrikas valstīm, mūsu ceļotāji vienmēr ir brīdināti par to, ka ar krāna ūdeni nemazgājam ne seju, ne zobus. Pērkot ūdeni pudelēs, skatāmies, vai tās nav otrreiz piepildītas. (Uzmanību pievēršam korķītim, atverot pudeli). Nekādā gadījumā nedzeram neko ar ledu un nepasūtām arī Mohito, lai kā tas garšotu. Vēl nepagurstoši runājam par to, ka neēdam svaigos salātus, jo nezinām, kādā ūdenī tās lapas skalotas. Vietējos augļus mazgājam, mizojam un rokas, rokas! Tām vienmēr jābūt tīrām, tādēļ ir dezinfektori, dažādas antibakteriālās salvetes un kas tik vēl ne! Bet tām nevar ceļot uz šīm valstīm!
Un kas notiek dzīvē? No rīta piecos klientei sākas vēdera griešana un burbuļošana. Vēdera izeja vairs ne kā parasti. Tiek izdzerta oglīte un neko nopietnu jau nedomā. Vēlāk sākas mūsu diena, brokastis kliente izlaiž, nejūtas labi, bet dodamies ceļā (280 km pa bezceļiem jāizbrauc), kas pielīdzināms 6 - 8 stundu braucienam, turklāt pa nekurieni. Dienas vidū (autobusā) klientei sākas pamatīgs drudzis, kaulu laušana. Viņa izdzer pretdrudža zāles, kaut ko vēdera lietām, bet pamazām paliek arvien sliktāk! Sākas vemšana, ceļas temperatūra, drudzis, krampji un viss kļūst nopietni. Viss, ko vēlamies, tikt līdz pirmajai pilsētai, kur meklēt jebkādu palīdzību. Jāteic, jo diena gāja vakarā, jo laiks vilkās kā mūžība. Klietei sāk tirpt rokas un paliek nejūtīgas kājas, kaulu laušana un krampji. Vemšana. Šis ir brīdis, kad autobusā jau pavisam ir iestājies klusums, jo viss, ko varam darīt, pa bezceļiem tikt ātrāk līdz pilsētai.
Kā tas beidzās?! Mēs tikām līdz slimnīcai ar pēdējiem spēkiem. (Līdz Āfrikas slimnīcai, kur ārsts bija, angliski runāja un pat biezu deķi iedeva, ar ko klienti apsegt).
Ārsts sāka ar malārijas testu - negatīvs. (2x taisīja). Temperatūra: 40grādi (diez cik vēl bija dienā tajā autobusā). Kliente pie sistēmas! Tiek ielaists Nātrija hlorīts (šķidruma uzturēšanai). Tiek salaistas visas nepieciešamās zāles kuņģim, zarnām. Tālāk vēl 2 pudeles - antibiotikas! Kliente sāk pamazām smaidīt un pati notic, ka trakākais aiz muguras.
Diagnoze: Gastroenterīts jeb kuņģa–zarnu trakta iekaisums, ko parasti izraisa vīrusi, baktērijas vai parazīti. Viņš saka - jādzer zāles un viss būs labi!
Ārsta atgādinājums - mums jārūpējas par roku higiēnu un atkal ir norādījumi par ūdeni, ledu, salātiem!
Samaksājām: 70 ariary (jeb 14 eiro) par ārsta vizīti, pirmo palīdzību, zālēm un medikamentiem, kas bija jāsapērk turpmākajām dienām!
Mācība: ceļotāji saprot, kāpēc visiem jādezinficē rokas, pasūta termiski apstrādātu ēdienu un stingri piedomā pirms jebko liek uz kārā zoba.
Der atcerēties, ka, ceļojot uz Āfriku, Āziju īpaši jāpiedomā par roku higiēnu un ēdiena kvalitāti. Jāizvēlas tikai labas un drošas ēstuves
Un lai arī Madagaskarā bieži par pusdienām maksājām tikpat, cik Latvijā (35 000 - 60 000 ariary jeb 8 - 15 eiro) par maltīti, tomēr tie bija droši restorāni ar labu virtuvi.
