Šodien ceļš uz Polonnaruwa pilsētu. Mitrums — ap 95%. Sutīgi. Ļoti. Bet vēlme izzināt Šrilanku ir lielāka… un mēs dodamies.
Šeit viss ir plašs, kluss un vēsturisks. Polonnaruwa savulaik bija Šrilankas galvaspilsēta — ap 11.–13. gadsimtu, laikā, kad šī sala piedzīvoja savu uzplaukumu. Akmens pilsdrupas, baseini, tempļi, simetrija. Sajūta, ka laiks šeit nav pazudis, tas vienkārši nedaudz atkāpies.
Staigājam pa pils drupām. Mazās istabiņu kontūras vēl ir redzamas, kopā tās bija ap 1000. Viena no tām— pils tualete. Tiek nodemonstrēta pareizā poza, šīs tualetes izmantošanai, kas nāk par labu vēderam. Mazie jociņi, bet, katrā jokā daļa taisnības, ne?
Teritorija ir pilna ar noslēmpumiem: ūdens kanāliem, ventilāciju un higiēnas risinājumiem, tempļiem, stupām, kas pārsteidz pat mūsdienās. Diemžēl daudzas vēstures liecības ir iznīcinātas vai atņemtas un atrodas citās valstīs. Vietējiem ir ticība, ka reiz šīs liecības atgūs, lai neviens vairs nevarētu teikt "small people".
Atliek būt šeit uz vietas, skaties un saproti — attīstība ir ļoti relatīvs jēdziens. To, ko šrikankieši īstenoja, daudzi vēl tagad pēta ar vienu jautājumu - kā?
Vēl kāda īpaša vieta- Gal Vihara. Šeit# no viena liela akmens ir izkaltas četras Budas statujas — stāvošā, sēdošā un guļošā. Šī ir viena no nozīmīgākajām vietām Polonnaruvā. Statujas veidotas 12. gadsimtā, un tās pārsteidz ar precizitāti un mieru, kas šeit joprojām jūtams. To jums apstiprinātu arī vietējie pērtiķīši, kuri miermīlīgi laiskojas zālājos vai koku zaros.
Un tad — ilgi gaidītais safari brauciens.
Adrenalīns. Plašums. Un beidzot - no garās zāles izlien ziloņu ģimenīte. Skaisti, ko tādu savvaļā ieraudzīt. Safari noslēdzam skatu punktā. Sagaidām saulrietu — zeltainu, siltu un mierīgu.
Mīļš bilžu brīdis. Draudzenes uzņem labu daļu C vitamīna.
Pa ceļam redzam pāvu un vēl vienu zilonēnu. Tad vēl ragaini, kuru no attāluma neatpazīnām, palikām pie tā, ka tā ir govs. Savvaļas dzīvnieki šeit visbiežāk sastopami tieši safari rajonos, jo ārpus tiem ir cilvēku apdzīvotas teritorijas, ceļi un lauki, bet parkos — ūdens, barība un salīdzinošs miers.
Puskrēslas brauciens uz viesnīcu.
Lakatiem mājot, grupa staro un pamāj šai dienai..
..arī vietējie mums māj atpakaļ! Sirsnīga tauta..pat ļoti.
Piesakies arī tu šī gada otrajam Šrilankas ceļojumam:
