Nu, jāā… laikam šajā rītā, ēdot kārtējo kūciņu ar papaiju, saprotam — neviens tropu karstums visu šo apēsto nesadedzinās.
Šo domu izskaņā netālu uz galda nolaižas melns putns, un es atceros, ka budismā tic — nemierīgi gari, kas nav atraduši līdzsvaru, nākamajā dzīvē var pārdzimt par dzīvniekiem, tostarp suņiem vai putniem. Šādus klaiņojošus garus sauc par preta.
Ceļš mūs gaida. Saskaitāmies un dodamies tālāk.
Dodamies kalnos. Dodamies iepazīt tējas pasauli!
Uzzinām, kā top Ceilonas tēja, un mums ir iespēja iejusties arī tējas lasītāju lomā. Smiekli neizpaliek — izrādās, ka dienas norma ir ap 18–20 kg tējas lapu, un tas nemaz nav tik vienkārši, kā izskatās no malas. Kopā uzdziedam dziesmiņu un visi kā viens - šis ir ļoti sarežģīts darbs.
Vakaru pabeidzam kādā mazā, angļu stila pilsētiņā. Nesteidzīga pastaiga gar ezeru, miers, sakārtotas domas. Un jā — šeit jau jūtams vēsums. Tropi palikuši lejā. Jaka beidzot noderēs.
Nākamreiz dodamies uz Šrilanku septembra sākumā! Piesakies mājaslapā!
