Vēl pirms nedaudz vairāk nekā 40 gadiem Ugandā nebija palicis neviens savvaļas degunradzis. Šodien devāmies uz dabas parku, kurā tika atjaunota degunradžu populācija, sākot tikai ar sešiem degunradžiem.
Turklāt šis nebija līdzīgi kā Tanzānijā, kur safari dodamies ar auto. Te degunradžus meklē kājām kopā ar reindžeriem. 70 km² plašajā teritorijā pašlaik dzīvo 53 degunradži, un parks tika izveidots 2005. gadā ar ļoti konkrētu mērķi — atjaunot degunradžu populāciju Ugandā.
Jo patiesi - Ugandā savulaik dzīvoja gan melnie, gan ziemeļu baltie degunradži, taču malumedniecības, bruņoto konfliktu un dabas aizsardzības sistēmas sabrukuma dēļ līdz 1982. gadam tie valstī bija pilnībā izzuduši.
Degunradžu atjaunošanas projekts sākās tikai ar 6 baltajiem degunradžiem — četri tika atvesti no Kenijas, bet divi no ASV. No šīs nelielās sākotnējās grupas izdevās izveidot veiksmīgu vairošanās programmu.
Un te ir pats interesantākais jaunums, proti, tieši šogad degunradžu glābšanas projekts ir sasniedzis nākamo posmu — degunradži tiek pārvietoti atpakaļ uz Ugandas aizsargājamajām teritorijām. Janvārī pirmie četri tika pārvietoti uz Ajai Wildlife Reserve, bet martā sākās degunradžu atgriešana Kidepo Valley National Park, kur tie nebija dzīvojuši vairāk nekā 40 gadus.
Un mēs šodien sava reindžera Martina apsargāti devāmies savannā, cauri zālei un krūmajiem. Ieraudzīt pirmo degunradzi guļam zem koka turpat 5 m attālumā no mums bija reizē bailīgi, satraucoši, neticami, pārateidzoši, mulsinoši un smadzenes aizesoši!
Lieki piebilst, baltais degunradzis ir milzīgs. Pieaudzis tēviņš var svērt vairāk nekā 2 tonnas, tāpēc sajūta, stāvot salīdzinoši netālu no tā bez automašīnas, ir pavisam cita nekā safari džipā.
Un tā mēs 6 Ugandas izpētes brauciena dalībnieki tam līdzās! 
Tālāk mūs veda dziļāk savannā, kur, baidīdamies no katra soļa čaboņas milzīgajā svelmē, ieraugām nākamos divus milzeņus! Un šī ir Āfrika! Tas mirklis, kad esi dabā un kopā ar dzīvniekiem, ko tikai filmās vai Zoo dārzos nācies redzēt. Šie ir mirkļī, kuru dēļ ir vērts ceļot, lai būtu līdzās kaut kam tik īstam!
Un Mudīte (viena no mūsu sešinieka), raugoties uz degunradžiem, saka: “Beidzot es ticu, ka esmu Āfrikā!” Un tad cauri krūmājiem nāk vēl viens milzis, kurš visticamāk meklēja savas snaudošās “radžu” meitenes! Un tad … tad degunradzis kaut kā sadomāja skriet uz mūsu pusi… Nūūū.. mēs bijām noinstruēti skriet un slēpties aiz kāda krūma vai kāpt kādā kokā. Mēs, 3 dāmas, skrējām uz vienu koku! Vietas tur visām trim nebūtu tāpat! Tas arī fakts! Pēc neilgā izbīļa apstajāmies! Miers! Briesmas nav! Kāja nedaudz saskrāpēta, asinis, bet tas kaifs! Tas bija kaifs! Tas bija pa īstam! Viss - bailes, skrējiens, katram savas domas un beigās arī smiekli!
Mudīte pēc tam jau attzinās, ka skrējusi un domājusi pie sevis “Cik tālu jāskrien!? Cik tālu?!”
Starp citu - white rhino nenozīmē, ka tas ir balts. Patiesībā dzīvnieks ir pelēcīgs. Populārais stāsts, ka “white” radies no afrikandu wyd (“plats”), atsaucoties uz plato muti, ir plaši atkārtots, bet tā izcelsme nav droši pierādīta. Platā, kantainā mute gan tiešām ir raksturīga baltajam degunradzim un piemērota zāles plūkšanai.
Esam pie Kongo robežas šonakt! Viss ir labi un jau 6.00 no rīta dosimies meklēt safari braucienā citus savannas iemītniekus!
