Jau pirmajā vakarā, esot Tanzānijā, Dar es Salamā (6milj. + pilsētā) un vakariņojot jumta terasē, mūsu plikajās kājās iekoda pirmie odi. Neliela panika draudzenes acīs un saprotam, ja pat pilsētā tie kož, tad skaidrs, ka safari dienās, attālākos laukos, tas nebūs nekāds izņēmums!
Jā, Tanzānijā malārija ir sastopama, un tā ir viena no biežākajām tropiskajām slimībām šajā reģionā. Risks pastāv visā valstī, arī populāros tūrisma galamērķos - Zanzibārā, Serengeti un citos parkos, Kilimandžāro apkaimē un arī mūsu ielidošanas pilsētā - Dar es Salamā.
Vai mēs ļoti baidījāmies? Nē! Vai bijām vienaldzīgi? Arī nē! Mēs teiktu, ka šim jāpieiet ar visu atbildību pret savu veselību, bet - bez panikas!
Kā sevi pasargāt no malārijas?1. Profilaktiskās zāles (antimalārijas medikamenti). Ceļotājiem ieteicams lietot profilaktiskas zāles, kuras nosaka ārsts. Mēs savā ceļotāju grupā lielākoties visi lietojām “Malarone” tabletes, kuras jālieto katru dienu, sākot 1–2 dienas pirms ierašanās malārijas reģiona vietā un 7 dienas pēc atgriešanās. (Šis gan jāprasa savam ģimenes ārstam)!
2. Uz vietas iegādājāmies un lietojām insektu atbaidītāju ar DEET (20–50%), ik pēc pāris stundām atkal un no jauna nedaudz iesmērējāmies.
3. Nakšņojām gultās, kas pārklātas ar moskītu tīklu un rūpīgi gultas turējām noslēgtas. Attālākos ciematos, pilsētiņās visur gultas jau ir aprīkotas ar šiem tīkliem!
4. Papildus vakaros gulēt gājām ar ieslēgtu ventilatoru, kuri arī bija visās mūsu naktsmītnēs. To radītais vējš neļāva gultai tuvumā pielidot odiem!
5. Vakaros, kad gājām staigāties gar Indijas okeānu vai vakariņot terasē, vilkām apģērbu ar garām piedurknēm un garās bikses! Der atcerēties, ka odi visaktīvākie ir īpaši no saulrieta līdz rītausmai.
6. Turējām vienmēr durvis un logus aizvērtus, lai mazinātu risku, ka mazie mošķi pie mums ielido! Vēl izmantojām iespēju vakaros izmantot naktsmītņu sniegto pakalpojumu - telpu izpūšana ar pretodu līdzekli!
7. Kad bijām mazajās ciematu lodžās, vakaros kūpinājām arī speciālos pretodu kociņus. Darbojas kā papildu aizsardzība kopā ar citiem līdzekļiem.
8. Vēl mēs regulāri iespiedzāmies, kad ieraudzījām kārtējo, trekno odu. Viņiem kliegšana nepatīk! Bet vispār interesanti, ka tikai mātītes pārnēsā malārijas parazītus, jo tās dzer asinis.
Esam mājās! Viss mums pagaidām labi! Turpinām dzert “malārijas tabletes” un ņemam vērā ārstu norādījumu -
ja pēc ceļojuma sajūtam drudzi, galvassāpes vai nespēku (līdz pat 3 mēnešiem), nekavējoties vērsīsimies pie ārsta, norādot, ka esam bijuši Āfrikā.
Tiekamies ceļā! Tiekamies arī Tanzānijā!
