Nkingo ciematiņā pavadījām 2 naktis un mums bija iespēja apmeklēt un iepazīt vienas kopienas ļaudis. Caur banānpalmu apvītu sarkanā zemē iemītu taciņu devāmies uz pirmo apmetnes vietu. Pārsvarā tās ir apaļas mājiņas ar konusa formas sausas zāles jumtu. Mājelei sienas parasti veidotas no koka karkasa, kas apmests ar māla un zemes maisījumu.
Un pirmajā mājiņā mūs sveicina Kafijas Karaliene, nenosakāma vecuma kundze, kuru ciematā uzskata par labāko kafijas grauzdētāju. Viņas nelielo būdeli ieskauj kafijas krūmi, un saimniece ar sirsnīgu smaidu aicina mūs piesēst uz mazliet sašķībušā koka soliņa. Viņa mums pagatavošot savu kafiju.
Turpat telpas kaktiņā no eikalipta koka zariem iekurināts kautrīgs ugunskkurs, kurā tiek iebērtas pāris saujas jau attīrītu kafijas pupiņu. Ar koka karoti pupiņas katliņā tiek apmaisītas un necilajā telpā neviļus ielaužas grauzdētu pupiņu aromāts. Tā bija vesela kafijas pagatabošanas ceremonija un ticiet, kafija bija garšīga un pavisam noteikti ne tādēļ, ka tās būtu pašas kvalitatīvākās pupiņas pasaulē vai izciliākais kafijas pagatavošanas veids, bet viņas mazā pasaule spēja iedot tik nebeidzami plašu Āfrikas sievietes pasaules sajūtu.
Nākamā mājiņa - ciemošanās pie šamaņa. Viņš gan neārstējot vēzi, diabētu un vēl pāris slimības, bet ar būdā novietoto āža kāju, šimpanzes un suņa galvasskausu, zālīšu maisījumiem tiekot galā ar citām sērgām, pat malāriju! Mums gan, šķiet, ka šī bija vieta, kur ieiet veselāks, nekā iznāk. Nu, blusas pie cienījamā šamaņa laikam visi dabūjām.
Un tad taciņa aizvijas uz vēl kādu māju, kur mitinās Banana man, vietējais banānu alus un džina meistars! Skanot bumsībum banānu rīmēm, jaunais puisis jau iekustina mūs deju ritmā! Ballīte pie bananpuiša! To viss ciema zina, kur iegādāties 40 un 60 grādu banānu džinu un tējas sēnei līdzīgo banānu alu. Viņš esot visjautrākais puisis ciemā un mums par to nav ne mazāko šaubu! Apbrīnojami cilvēki Ugandā! Tik sirsnīgi, vienkārši, laipni un mūs pretimņemoši! Eh, banānpuika, ja nebūtu bail piedalīties tavā vakara banānballītē, mēs ierastos! Bet tā dzira pavisam ātri nogāztu no kājām mūsu trīs bragos puišus pārdesmit minūšu laikā. Tā nu uz ballīti nepaliekam, bet atcerēsimies, ka “every day its banana day” visu mūžu!
Jums ar banānpuiša sveiciens! Pagrieziet skaļāk!
