5.DIENA 
Lai šodien ieraksts ir veltīts Madagaskaras bērniem, kuriem, izrādās pat nav obligāti jāiet skolā, jo valsts to nenosaka ar likumu. Tad nu mācās tie, kuriem ir iespēja vai tie, kuri dzimuši daudzmaz izglītotās ģimenēs.
Madagaskara ir “bērnu valsts”. Gandrīz 50% iedzīvotāju ir jaunāki par 18 gadiem. Un to redzam ikdienā, apceļojot valsti. Tik daudz mazu bērnu, tik daudz grūtnieču! To nevar nepamanīt!
Taču arī Madagaskarā bērni ir bērni, neskaties uz augsto nabadzības līmeni. Arī viņi izdzīvo savu bezrūpīgo bērnību. Lietus laikā viņi basām kājām sēž dubļu peļķē un taisa pilis. Puikas no koka izgrebuši pistoles, zobenus un cīnās ceļmalā ar saviem iedomu ienaidniekiem. Mazās meitenītes basām kājām, bet tilla svārciņos skrien pa izdangātajiem smilšu pagalmiem un ceļiem. Viņi ar pavisam patiesu smaidu māj mums, svešajiem iebraucējiem!
Ik pa laikam kāds no mūsu grupas bērnus palutina ar līdzpaņemtajām končām, uz tām gan viņiem acis kāras. Jo bērni ir un paliek bērni arī Madagaskarā!
Šeit bērniem populārākā uzkoda ir kukurūza un cepti banāni. Rotaļlietas – pašdarinātas. Piemēram, mašīnas no metāla drātīm vai bumbas no samīcītiem maisiem un auklas. Vēl vietējās kopienās noteikts, ka vecākie bērni vienmēr pieskata jaunākos. Savukārt spēles un ikdienas aktivitātes ārā gandrīz vienmēr notiek lielās grupās. Visbiežāk redzam bērnus spēlējam futbolu basām kājām vai lecam virvi, kas sasieta no daudziem maziem posmiņiem. Bērni! Skaistie Madagaskaras bērni!
Tevi aicinām uz Madagaskaru jau nākamajā vasarā! Tas būs to vērts!