12.DIENA 
Šodien piezadzies visai liels tukšums un izmisums. Cilvēcisks tukšums par redzēto un izdzīvoto. Par bērniem, kuri piekļuva pārlieku tuvu sirsniņai. Par vietējo gidu, kurš, saņemot mūsu dāvanu par lieliski paveikto darbu, sāka raudāt, izsakot teikumu, ka esam kļuvuši par viņa draugiem un viņam būs žēl šķirties no mums. Par jauko šoferīti, kurš izstūrēja mūs 1700 km garumā pa Madagaskaras neceļiem.
Šodien piezadzies visai liels tukšums un izmisums. Cilvēcisks tukšums par redzēto un izdzīvoto. Par bērniem, kuri piekļuva pārlieku tuvu sirsniņai. Par vietējo gidu, kurš, saņemot mūsu dāvanu par lieliski paveikto darbu, sāka raudāt, izsakot teikumu, ka esam kļuvuši par viņa draugiem un viņam būs žēl šķirties no mums. Par jauko šoferīti, kurš izstūrēja mūs 1700 km garumā pa Madagaskaras neceļiem.Par to, ka nav iespējams atgriezties no Madagaskaras un izlikties, ka neesam redzējuši to, ko redzējām! Par to, ka cilvēki no sirds pasaka paldies, ka neizkāpām zilo pludmaļu paradīzē - Maurīcijas salā, bet atlidojām uz Madagaskaru, tā valsti atbalstot grūtajā finansu situācijā.
Šodien aizdomājos par ilgtspējīgu un jēgpilnu tūrismu! Un man ir ideja! Vēlaties palīdzēt piektās nabadzīgakās valsts bērniem un vecākiem, kurus satikām Madagaskaras otrā krastā, pievienojieties nākamā gada jūnija braucienam! Ceļosim mazā grupā, bet paveiksim labu darbu!
Vedīsim bērniem mācību materiālus, padarbosimies ar viņiem radošās nodarbībās un iedosim viņiem mazu cerību par to, ka var citādāk! Piešķirsim lielāku jēgu ceļošanai! Un, ticiet, mūs šeit ļoti gaidīs atgriežamies!
Turpinām ieraudzīt un sajust Madagaskaru. Šodien gan to darām galvaspilsētā - Antananarivo!
