Ir ceļi, kas ved uz galamērķi. Un ir ceļi, kas ved pie sevis. Šī ir iespēja satikties tiem, kuri jau ir nogājuši ar mums kopā vienu no Santjago ceļa posmiem. Šoreiz piedāvāsim satikšanos Santjago ceļa pēdējā posmā uz Fisterru.
Tas ir ceļš uz vietu, kuru gadsimtiem ilgi uzskatīja par pasaules malu. Vieta, kur beidzas zeme, sākas okeāns un domas kļūst klusākas. Pēc Santjago sasniegšanas daudzi svētceļnieki vēl turpina ceļu līdz Fisterrai. Ne tāpēc, ka tas būtu obligāti. Bet tāpēc, ka sirds saka – vēl negribas apstāties.
Katrs solis tuvina Atlantijas okeānam, katrs saulriets kļūst arvien iespaidīgāks, un brīdī, kad nostājies pie Fisterras bākas un skaties bezgalīgajā horizontā, saproti – pasaules mala patiesībā nav beigas. Tā ir vieta, kur sākas kaut kas pavisam jauns. Vai dosimies kopā līdz vietai, kur beidzas zeme un sākas atkal kaut kas jauns? Tiekamies ceļā!
Kopā noiesim aptuveni 90 kilometrus, ejot cauri Galīsijas ciemiem, mežiem un pakalniem, līdz nonāksim vietā, kur zeme sastopas ar nebeidzamo okeānu.
***
1.DIENA – 21.APRĪLIS, 2027 – TREŠDIENA
Plkst. 5.20 tikšanās Rīgas lidostā
Plkst. 7.20 – 9.45 lidojums Rīga – Porto
Dodamies uz sabiedrisko transportu un ar autobusu braucam uz Santjago, kur ar daļu no jums noslēdzām vienu no mūsu kopīgajiem pārgājiena ceļiem.
(Sabiedriskā transporta biļeti katrs iegādāsies pats. Nav iekļauta ceļojuma cenā. Jārēķinās ar ~ 20 – 26 EUR/vienā virzienā)
Vakara dievkalpojums Santjago de Kompostelas katedrālē, kas pavisam noteikti ir ļoti emocionāls mirklis, kurā satiekas cilvēki no visas pasaules, kuri dienām vai pat mēnešiem gājuši pa Santjago ceļu.
(vakara dievkalpojums – bez maksas)
Vakara svētceļnieku mise ir īpašs brīdis, kad baznīcas klusumā saplūst desmitiem valodu, nogurušas kājas un pateicības pilnas sirdis. Dievkalpojuma laikā tiek sveikti svētceļnieki, kuri pēdējās 24 stundās sasnieguši Santjago un saņēmuši savu Compostelu – apliecinājumu, ka ceļš ir pieveikts. Parasti tiek nosaukta viņu izcelsmes valsts un vieta, no kuras viņi uzsākuši savu ceļu.
Šeit īpaši jūtams, ka Santjago ceļš nav sacensība. Tas ir stāsts par cilvēku. Par spēju nepadoties. Par satikšanos ar citiem un – pats galvenais – ar sevi.
Pēc tam izstaigāsim vecpilsētas skaistākās ieliņas un laukumus, iepazīstot vienu no nozīmīgākajām svētceļnieku pilsētām Eiropā. Iegādāsimies svētceļnieku gliemežvākus – Camino ceļa simbolu, kas gadsimtiem ilgi kalpojis kā atpazīšanās zīme svētceļniekiem. Saņemsim arī savas svētceļnieku pases, kurās visa ceļojuma laikā krāsim zīmodziņus no baznīcām, naktsmītnēm un citām pieturvietām. Tie vēlāk kalpos kā apliecinājums noietajam ceļam un dos iespēju saņemt svētceļnieka sertifikātu par Finisterras ceļa posmu
Dienas noslēgumā dosimies pie miera, lai rīt, svaigu spēku pilni, uzsāktu savu aptuveni 90 kilometru garo ceļu uz Fisterru – vietu, kuru senatnē un vēl joprojām uzskata par pasaules malu.
Nakts viesnīcā.
2.DIENA – 22.APRĪLIS, 2027 – CETURTDIENA
Šodienas ceļa posms: Santjago de Kompostela – Negreira (~21 km)
Brokastis.
Pēc brokastīm dosimies uz Santiago de Compostela katerdāli, lai tieši no katedrāles laukuma Obradoiro uzsāktu savu ceļu uz Fisterru. Šodien mūsu mērķis ir aptuveni 21 kilometru attālā Negreira.
Kā jau pārgājienā, mēs dosimies tikai ar mugursomām, nesot visu sev nepieciešamo līdzi, bet šajā ceļā nevajag daudz mantu, jo katrā nakšņošanas vietā ir iespēja izmazgāt drēbes, somā liksim tikai pašu nepieciešamāko, jo kā saka, mēs savā nastā nesam līdzi savas bailes. Tāpēc šoreiz atstāsim tās un ceļā dosimies brīvi, tikai ar pašu nepieciešamāko. Kā arī visa ceļa posmā ie pieejami viekaliņi, ja kaut kas pietrūks. Ieteicamais somas svars ir 10% no paša ķermeņa svara.
Ceļu sāksim no Obradoiro laukuma, kas atrodas katedrāles priekšā, nokļūstot šajā laukumā, svētceļnieki pirmo reizi ierauga katedrāli, un noslēdz savu ceļu, bet mēs to tikai sāksim.
Gan katedrāle gan Santjago vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Sākumā ceļš vedīs pa Santjago ielām, pakāpeniski atstājot aiz muguras pilsētas rosību. Aptuveni pēc 2 km nonāksim Sarela de Baixo, un no šis vietas vēl var redzēt Catedrāles torņus, Drīz vien nonāksim Galisijas laukos, kur mūs sagaidīs zaļi pakalni, ozolu un eikaliptu meži, nelieli ciemati, akmens mājiņas un līkumoti lauku ceļi. Šis ir viens no skaistākajiem Camino posmiem – mierīgs, zaļš un daudz klusāks nekā populārākie Santjago ceļi..
Lai gan parasti ir grūti izvērtēt kurš ceļa posms ir viss skaistākais, katrs ir īpaš, un ejot tālāk uz prieekšu, katrs nākamais liekas aiz vien skaistāks un skaistāks.
Lielākais kāpums šodien būs līdz 300 metriem tas būs no Augusapedas, ceļš aptuveni 3km kāpj augšup pa seno karaļu ceļu līdz nonāksim līdz Ponte Maceiras, ciems kurš tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem Spānijā, to šķērso Tambres upe un 13-14 gadsimta tilts, kas būvēts uz sena Romiešu tilta pamatiem. Ar šo vietu saistīta leģenda par apustuļa Jēkaba mācekļiem. Kad viņus vajāja romiešu karavīri, pēc pāriešanas pār tiltu, tas brīnumainā kārtā sabrucis, neļaujot vajātājiem sekot.
Tāpat kā citos Camino maršrutos, mūsu ceļa rādītāji būs dzeltenās bultas, gliemežvāku simboli un ceļa stabi, uz kuriem redzams attālums līdz Fisterrai. Tāpēc iet ir droši, nav lieki jādomā par norāžu meklēšanu, tās visu laiku būs mūsu acu priekšā.
Pa ceļam piestāsim nelielās kafejnīcās, kur svētceļnieki jau gadiem ilgi atvelk elpu, bauda kafiju, svaigi ceptas maizītes vai kādu vietējo gardumu. Tieši šādos brīžos vislabāk var sajust īsto Camino atmosfēru – nesteidzīgu, draudzīgu un vienkāršu.
Vakarā sasniegsim Negreiru – nelielu Galisijas pilsētiņu pie Tambres upes. Jau kopš viduslaikiem tā kalpojusi kā nozīmīga pieturvieta svētceļniekiem ceļā uz Fisterru. Pilsētas simbols ir iespaidīgais viduslaiku tilts pār upi un senais Pazo do Cotón muižas komplekss, kas atgādina par laikiem, kad šeit valdīja vietējie augstmaņi.
Šajā ceļā nakšņosim gan viesu namos, gan alberģēs. Tieši alberģes ļauj izjust īsto svētceļnieku dzīves garšu – satikt ceļabiedrus no dažādām pasaules valstīm, dalīties dienas iespaidos un sajust īpašo Camino kopības sajūtu.
Pēc noietā ceļa mūs gaidīs pelnīta atpūta, neliela pilsētas apskate un gardas vakariņas kādā no vietējiem krodziņiem, baudot Galīsijas virtuvi un pirmās dienas gandarījumu par veiksmīgi uzsākto ceļu uz pasaules malu.
Atpūta un nakšņošana.
3.DIENA – 23.APRĪLIS, 2027 – PIEKTDIENA
Šodienas ceļa posms: Negreira - Santa Marina (~ 21 km)
Brokastis.
Iespējams, kājas vēl atcerēsies iepriekšējās dienas kilometrus, un kāda tulzna vai muskuļu stīvums par sevi atgādinās. Taču Camino burvība ir tāda, ka nogurums pamazām atkāpjas otrajā plānā. Katrs solis kļūst vieglāks, un arvien vairāk sākam baudīt pašu ceļu, nevis domāt par galamērķi. Camino mums parāda cik daudz mēs pateisībā varam.
Kā jau ierasts, arī šodien būs iespēja piestāt kādā ceļmalas kafejnīcā un nobaudīt svētceļnieku pusdienas. Parasti tās ir sātīgas, vienkāršas un gardas – tieši tas, kas nepieciešams pēc vairākiem noietiem kilometriem.
Vakarpusē sasniegsim Santa Marina. Iekārtosimies viesu namā vai alberģē, atpūtīsimies pēc dienas gājiena un vakarā tiksimies uz kopīgām vakariņām. Dalīsimies iespaidos par piedzīvoto, jo, lai arī visi ejam vienu ceļu, katram Camino stāsts ir mazliet citāds.
Un tieši tas ir viens no šī ceļa lielākajiem brīnumiem – mēs ejam kopā, bet katrs piedzīvo savu Camino.
Atpūta un nakšņošana.
4.DIENA – 24.APRĪLIS, 2027 – SESTDIENA
Šodienas ceļa posms: Santa Maria - Olveira 15km
Pēc brokastīm dodamies ceļā uz Olveiroa. Šodien veicam aptuveni 15 kilometrus, bet tas būs viss kalnainākais posms, ar kāpumu līdz 500 metriem, tāpēc nesteigsimies nokļūt galamēŗki bet vairāk izbaudīsim apkārtni un Camino īpašo noskaņu.
Ceļš vedīs cauri klusajiem Galisijas laukiem, gar nelielām fermām, akmens mājām un zaļām pļavām.Jau atkal smaržos eikalipti un priecēs mierpilnas lauku ainavas. Vietām ceļš vedīs pa seniem grants ceļiem un meža takām, vietām šķērsosim nelielus ciematus, kuros dzīve rit tikpat nesteidzīgi kā pirms daudziem gadu simtiem,. Ar katru kilometru arvien vairāk sajutīsim, ka tuvojamies Atlantijas okeānam.
Daudzi svētceļnieki saka, ka trešā diena ceļā mēdz būt visgrūtākā – gan fiziski, gan emocionāli. Nogurums jau ir uzkrājies, bet galamērķis vēl nav sasniegts. Taču bez steigas mēs Katrs iesim savā tempā, ieklausoties savās spējās un sajūtās. Camino nav sacensības – tas ir ceļojums. Kā jau ierasts katrs varēs izvēlēties, vai iet kopā vai pabūt vienatnē ar sevi, bet ar domu, ka visi kaut kur tepat vien esam, un tas rada drošibas sajūtu ceļā.
Ja kādam šķitīs, ka šīs vai kāds cits dienas posms ir par grūtu, vienmēr iespējams izmantot taksometru vai sabiedrisko transport līdz nākamajai naktsmītnei. Tāpat visos maršruta posmos ir pieejams somu transports. Aptuvenā cena ir ap 6 eiro par somu, tāpēc nav obligāti visu ceļu nest savu bagāžu pašam.
Tomēr pieredze rāda, ka, tiklīdz šī diena ir aiz muguras, atveras tā sauktā "otrā elpa". Nākamajā rītā kājas pašas nes uz priekšu, jo okeāns jau ir pavisam tuvu. Arvien patīkamāk kļūst paskatīties uz Camino stabiņiem un redzēt, kā cipari samazinās. Katrs kilometrs mūs tuvina pasaules malais.
Vakarpusē sasniegsim Olveirou – vienu no iecienītākajām svētceļnieku pieturvietām šajā maršrutā. Šis nelielais akmens māju ciemats ir pilns Camino atmosfēras, un šeit jau var sajusta okeāna smaŗžu
Vakarā baudīsim godam nopelnītas spāņu vakariņas. Iespējams nobaudīsim tradicionālo Galisijas astoņkāji "Pulpo a la Gallega", kas tiek pasniegts ar olīveļļu, papriku un kartupeļiem, sātīgo Caldo Gallego zupu, kas gatavota no dārzeņiem, pupām un gaļas, kā arī svaigas jūras veltes, kas šajā reģionā ir īpašs lepnums. Un, protams, neiztiksim bez gardiem desertiem un glāzes vietējā vīna tiem, kas to vēlēsies.
Šovakar jau pavisam skaidri sajutīsim, ka esam nonākuši tuvu savam lielajam mērķim. Okeāns vairs nav tikai punkts kartē – tas jau ir tepat, kaut kur aiz nākamajiem pakalniem.
Nakšņošana Olveirā.
5.DIENA – 25.APRĪLIS, 2027 – SVĒTDIENA
Šodienas ceļa posms: Olveira - Cee (~ 19 km)
Brokastis.
Pēc brokastīm dodamies ceļā uz Cee. Šī ir viena no īpašākajām Camino dienām, jo pirmo reizi pavisam skaidri sajutīsim Atlantijas okeāna tuvumu. Gaisā jau virmos sāļā okeāna smarža, un sajūta, ka tuvojamies pasaules malai, kļūs arvien spēcīgāka. Ceļš būs mierīgs bez kāpumiem, bet ar lielu gājienu lejup.
Sākumā ceļš vedīs cauri klusām Galisijas lauku ainavām, kur pakalni mijas ar mežiem un nelieliem ciematiem. Taču dienas lielākais notikums būs brīdis, kad sasniegsim skatu vietu, no kuras pirmo reizi ieraudzīsim okeānu. Daudzi svētceļnieki atzīst, ka šis ir viens no emocionālākajiem mirkļiem visā Camino uz Fisterri. Pēc vairākām dienām kājām noietu kilometru priekšā beidzot paveras bezgalīgais Atlantijas okeāns.
Tālāk ceļš pakāpeniski vedīs lejup uz piekrasti. Ar katru soli okeāns kļūs arvien tuvāks, un apkārtējā ainava pamazām mainīsies – zaļo pakalnu vietā arvien biežāk redzēsim līčus, pludmales un zvejnieku ciematus.
Dienas beigās sasniegsim Cee – nelielu piekrastes pilsētu Atlantijas okeāna krastā. Cee jau gadsimtiem ilgi bijusi nozīmīga ostas un tirdzniecības vieta. Šeit pirmo reizi mūsu Camino ceļā okeāns kļūs par neatņemamu sabiedroto. Gar promenādi varēs vērot zvejas laivas, paisumu un bēgumu, kā arī sajust īsto Galisijas piekrastes atmosfēru.
Pēc noietajiem kilometriem mūs gaidīs pelnīta atpūta. Varēsim nesteidzīgi pastaigāties gar okeāna krastu, baudīt saulrietu un kādā no vietējiem restorāniem nobaudīt svaigas zivis vai jūras veltes, un domāt par to, ka jau rīt mēs būsim tur kur ir pasaules malas.
Atpūta un nakšņošana.
6.DIENA – 26.APRĪLIS, 2027 – PIRMDIENA
Šodienas ceļa posms: Cee - Fisterra ( ~ 15 km)
Brokastis.
Šodien ir mūsu Camino pēdējā iešanas diena. Lai arī priekšā ir tikai aptuveni 15 kilometri un posms nebūs fiziski grūts, tā būs ļoti skaists un emocionāls. Šodien sasniegsim savu mērķi – Fisterra - pasaules malu.
Ceļš vedīs gar Atlantijas okeāna piekrasti, un visu dienu mūs pavadīs okeāna šalkoņa, vējš un arvien spēcīgāka tuvošanās galamērķim. Šie būs kilometri, kuros ikviens varēs atskatīties uz pēdējās dienās piedzīvoto – nogurumu, smaidiem, sarunām, klusuma brīžiem un kilometriem, kas palikuši aiz muguras.
Ierodoties Fisterrā, dosimies uz slaveno Cape Finisterre Lighthouse bāku – vienu no simboliskākajām vietām visā Camino maršrutā. Šeit apmeklēsim arī slaveno bronzas svētceļnieku zābaka staueti pie klints malas, kur tūkstošiem ceļotāju ik gadu iemūžina brīdi, kad sasniegta pasaules mala.
Senos laikos svētceļnieki mēdza pēc ceļa sadedzināt savus apavus okeāna krastā kā zīmi, ka vecais ir beidzies, un sakas jauns dzīves posms, mūsdienās tas nav atļauts, bet savus vecos zābakus svēcelnieki mēdz atstāt pa cēlam, un nereti ejot Santjago ceļu, var redzēt simboliski atstātu apavu pāri ,vietās kur svētceļienieki simboliski atstāj kādu priekšmetu, vai akmeni, kādu simbolisku nieku, kā apliecinājumu tam ka viss smagums ko nevēlies nest līdzi ir atsājams tepat.
Fisterra ir neliela, grezna zvejnieku pilsētiņa Atlantijas okeāna krastā. Šaurās ieliņas, krāsainās laivas ostā, svaigu jūras velšu restorāni un bezgalīgie okeāna skati rada īpašu atmosfēru, kuru grūti aprakstīt vārdos. Šeit cilvēki ierodas ne tikai apskatīt skaistas ainavas, bet arī noslēgt kādu svarīgu dzīves posmu un sākt nākamo.
Tā kā šodien esam sasnieguši savu mērķi, nesteigsimies prom. Nakšņosim šajā brīnišķīgajā vietā un ļausim sev izbaudīt katru mirkli. Pastaigāsimies gar okeāna krastu, vērosim viļņus, baudīsim nesteidzīgu atmosfēru un vienkārši priecāsimies par paveikto. Saņemsim savus sertifikātus par noieto ceļu. Sertifikāts jeb Fisterana, atšķiras no Santjago ceļa oriģinālā sertifikāta. Fisterana apliecina nooieto posmu līdz Fisterrai.
Sertifikāts būs skaista piemiņa par paveikto ceļu, pārvarētajiem kilometriem un piedzīvotajām emocijām. Ar prieku pārlaposim arī savas svētceļnieku pases, kurās šo dienu laikā būsim sakrājuši daudzus zīmodziņus no baznīcām, alberģēm, kafejnīcām un citām pieturvietām. Katrs no tiem glabās atmiņas par kādu konkrētu vietu un ceļā piedzīvotu brīdi.
Fisteranas var saņemt Fisterras municipālajā alberģē vai Informācijas centrā, uzrādot savu svētceļnieka pasi.
Vakarā pulcēsimies uz svinīgām vakariņām, lai kopā atzīmētu mūsu noietos kilometrus un piedzīvoto ceļu. Varbūt pacelsim vīna glāzi par draudzībām, kas radušās ceļā, par pārvarētajām grūtībām un par drosmi doties šādā piedzīvojumā.
Kad dosimies pie miera, mūs pavadīs īpaša sajūta – gandarījums, lepnums un apziņa, ka esam sasnieguši vietu, kur beidzas zeme un sākas bezgalīgais okeāns. Un, iespējams, tieši šeit sapratīsim, ka Camino patiesībā nekad nebeidzas – tas turpinās mūsos vēl ilgi pēc atgriešanās mājās.
Atpūta un nakšņošana.
7.DIENA – 27.APRĪLIS, 2027 – OTRDIENA
Šodienas plāns: Fisterra – Santjago de Kompostela – Porto
Brokastis.
Pēc aizvadītajiem aptuveni 90 kilometriem pamodīsimies ar īpašu gandarījuma sajūtu. Jā, mēs to paveicām!
Ar sabiedrisko transportu dosimies uz Santiago de Compostela. (Sabiedriskā transporta biļete ~ 13 – 15 EUR/pers. Katrs iegādāsies pats sev biļeti)
Pēc vairākām dienām ceļā atgriešanās Santjago būs pavisam citāda nekā pirmajā dienā. Tagad mēs vairs nebūsim tikai ceļotāji – būsim svētceļnieki, kuri savu ceļu ir godam veikuši.
Brīvajā laikā būs iespēja vēlreiz apmeklēt majestātisko Santiago de Compostela Catedrāli, uztaisīt noslēdzošos foto un pastaigāties pa vecpilsētas šaurajām ieliņām, nesteidzīgi papusdienot kādā no mājīgajiem restorāniem un iegādāties suvenīrus sev vai saviem tuviniekiem. Varbūt šoreiz pilsētu ieraudzīsim citām acīm nekā pirmajā dienā – ar lielāku mieru, gandarījumu un apziņu par paveikto.
Izbaudīsim šo noslēdzošo dienu bez steigas, ļaujot sev vēl nedaudz pakavēties Camino noskaņās.
Vakarā ar sabiedrisko transportu dosimies uz Porto, kur pavadīsim pēdējo nakti pirms mājupceļa. Tā būs iespēja vēlreiz pārrunāt spilgtākos piedzīvojumus, pakavēties atmiņās par ceļā piedzīvoto un, iespējams, jau sākt domāt par nākamo Camino.
(Sabiedriskā transporta biļeti katrs iegādāsies pats. Nav iekļauta ceļojuma cenā. Jārēķinās ar ~ 20 – 26 EUR/vienā virzienā)
Jo tie, kuri vienreiz ir devušies šajā ceļā, ļoti bieži atgriežas lai ietu nākamo Camino.
Nakts un atpūta viesnīcā Porto.
8.DIENA – 28.APRĪLIS, 2027 – TREŠDIENA
Brokastis. Došanās uz lidostu.
Plkst. 10.25 – 16.30 lidojums Porto - Rīga
***
