Katalonija ir viens no krāšņākajiem un raksturā spēcīgākajiem Spānijas reģioniem – vieta, kur vēsture sastopas ar mākslu, kalni ar jūru, bet gadsimtiem senas tradīcijas ar mūsdienīgu dzīvesprieku.
Šī ir zeme ar savu valodu, identitāti un īpašu lepnumu par saknēm. Katalāņi vienmēr bijuši darbīgi, uzņēmīgi un neatkarīgi savā domāšanā – viņu dzīve gadsimtiem ritējusi gan auglīgajos laukos, gan Vidusjūras piekrastē. Arī šodien Katalonijā jūtama īpaša enerģija – senču spēks savijas ar radošumu, brīvības sajūtu un prasmi izbaudīt dzīvi.
Katalonija pasaulei devusi arī izcilas personības, kuru darbi mainījuši mākslas un arhitektūras vēsturi. Salvadora Dalī sirreālā pasaule, Pablo Pikaso daiļrade un neatkārtojamā Antoni Gaudi arhitektūra kļuvušas par neatņemamu šī reģiona tēla daļu.
Taču īstā Katalonija slēpjas ne tikai slavenos vārdos un Barselonas varenībā. Tā dzīvo mazajos viduslaiku ciematos, vīnogulāju laukos, kalnu ainavās, piekrastes zvejnieku pilsētiņās, vietējo virtuvē un nesteidzīgās sarunās pie vīna glāzes.
Katalāņi sevi izjūt īpaši – ar savu valodu, tradīcijām, leģendām un spēcīgu piederību savai zemei. 2017. gada neatkarības referendums vēlreiz spilgti parādīja, cik nozīmīga viņiem ir sava identitāte un vēlme pašiem noteikt sava reģiona nākotni.
Šajā ceļojumā ne tikai skatīsim Kataloniju, bet mēģināsim to sajust. Dosimies prom no ierastajiem tūristu maršrutiem, meklēsim tās raksturu, garšas, stāstus un cilvēkus. Ļausim Katalonijai pašai sevi mums atklāt – košai, lepnai, mazliet spītīgai, radošai un pārsteidzoši skaistai.
1.DIENA – 19.JŪNIJS, 2027 – SESTDIENA
Plkst. 9.00 tikšanās Rīgas lidostā.
Plkst. 11.00 - 13.40 lidojums Rīga – Barselona (tiešais lidojums; AirBaltic).
Ieradušies Barselonā, sāksim ar Katalonijas reģiona admistratīvās galvaspilsētas iepazīšanu! Ja Barselonā esat bijuši, varat doties savā brīvajā laikā. Ja ne – apskatīsim pilsētu kopā. Un te - lai sajūtas runā!
Dosimies autobusa un pastaigu ekskursijā pa pilsētu, piedzīvojot un no ārpuses apskatot un piedzīvojot Svētās Ģimenes katedrāli, Gaudi divus īpašus reiz dzīvojamos namus Casa Mila un Casa Batlo, izstaigājot gotisko kvartālu un nokļūstot pie Barselonas populārākā un lielākā tirgus - Bokērijas. Un nu - mazliet stāsts par katru no namiem!
Arhitektu vidū noteikti visslavenākais katalānis ir Antonio Gaudi. Viņa rokraksts ir kā iekalts Barselonas ielās. Arhitekts pazīstams ar savu būvju mainīgo, tomēr ekscentrisko un tiem laikiem absolūti šokējošo stilu un īpatnējām konstrukcijām. Barselona ir kā nosēta ar vairāk un mazāk zināmiem Gaudi darbiem- sākot no visiem zināmās Svētās Ģimenes katedrāles, līdz diviem namiem uz Passeig de Gràcia ielas, līdz Guell parkam un vēl dažādiem projektiem, kas gadu desmitu laikā attīstīti pilsētā.
Dosimies no ārpuses skatīt grandiozāko Gaudi mākslas darbu – La Sagrada Familia jeb Svētās Ģimenes katedrāli. Interesanti, ka, jau būvniecības darbus pārņemot un rasējot katedrāles plānu, gan pārējie arhitekti, gan būvnieki un vietējie teica, ka tik augstus torņus uzbūvēt nav iespējams, uz ko Gaudi esot nesatricināmi atbildējis – kad darbs būs nonācis līdz torņu būvēšanai, tam jau būs piemērotas tehnoloģijas. Un patiesi! Katedrāle pašlaik atrodas pēdējā ēkas būvniecības stadijā. Tā kā Spānijas valsts baznīcu būvēšanu nesponsorē, arī Svētās ģimenes katedrāli būvē par ziedojumiem un ieejas biļešu maksu. Pandēmijas periodā neienākušie tūristu līdzekļi baznīcas apskatei nozīmēja naudas izsīkumu un darbu apstāšanos. Darbi nu atsākti un galvenais tornis jau pabeigts un 2026. gada vasarā iesvētīts, tomēr noslēdzošie darbi pie pārējiem torņiem turpinās, tālākos plānos iekļaujot arī pilsētvides pārmaiņas ap pašu katedrāli.
Dosimies tālāk aplūkot vēl dažus citus Gaudi namus.
Pastaigas laikā no ārpuses aplūkosim Mila namu, kas ir modernisma stila ēka Barselonā. Tā bija pēdējā privātā rezidence, ko projektējis arhitekts Antoni Gaudi, un tā tika uzcelta no 1906. līdz 1912. gadam. Vietējie, kas šo ēku redzēja pirmo reizi, tāpat arī kolēģi arhitekti to nievājoši sauca par akmeņlauztuvēm – ēka šķiet kā izcirsta klintī, tās sienas šķiet smagas un robustas. Interesanti, ka Gaudi šīs ēkas dēļ nokļuvis uz notiesāto sola, jo ēka neatbilda tā laika būvniecības standartiem – bija pārāk daudz izvirzīta gājēju ceļa pusē, tās līnijas un augstums neiekļāvās kopējā ielas ainavā un Gaudi kopā ar viņa mecenātu tika cauri vien ar naudas sodu. Brīvajā laikā iespējams rezervēt biļetes internetā un apmeklēt ēku no iekšpuses.
Pačukstēsim jums noslēpumu – ēkas sānā ir kafejnīca, kurā varat doties iedzert kafiju un pie reizes atrasties šīs īpašās ēkas iekštelpās, sajust Gaudi garu un gaisīgo, šķietamo okeāna klātesošo atmosfēru. Ieskatoties kafejnīcas griestos, ieraudzīsiet okeāna gultni, akmeņus, jūraszvaigznes.
Otrs nams uz šīs ielas, bieži saukts arī par ķirzaku vai pūķa māju, ir Batlo nams, kas no Mila nama uzreiz vizuāli atšķiras ar tā maigajām līnijām un šķiet, dzīvo fasādi. Ik balkons izskatās kā no kauliņiem kopā salikts, balkoniem atgādinot ķirzaku galvaskausus. Fasādi rotā smalka mozaīka un paši logi attēlo tiem laikiem nerezētu inovatīvu un unikālus atvēršanas mehānismus.
Turpinot Gaudi stāstu, jāteic, ka viņš visu savu dzīvi bija apburts ar dabu. Viņš pētīja dabas uzbūvi un centās iekļaut tās elementus savās konstrukcijās. Tā vietā, lai izmantotu vienkāršas ģeometriskas līnijas, viņš imitēja cilvēku vai koku augšanu un to, kā šīs lietas stāv, saglabājot līdzsvaru. Reimatisma dēļ Gaudi ieturēja stingru veģetāru diētu un izmantoja homeopātiskus līdzekļus, ūdens terapiju, kā arī biežas pastaigas, lai uzturētu labu veselību. Garas pastaigas ne tikai vājināja reimatismu, bet arī ļāva viņam vēl vairāk izbaudīt dabu. Pienāca dzīvē brīdis, kad viņš atmeta savu laicīgo darbu un veltīja savu dzīvi katoļu ticībai un savai La Sagrada Família. Drīz pēc tam nomira viņa tuvākie ģimenes locekļi un draugi. Pēc viņa brāļa meitas nāves un viņa "uzticamā līdzstrādnieka Fransiska Berengera Mestresa" nāves Barselonā sākās ekonomiskā krīze un Gaudi pārtrauca būvēt La Colonia Güell, un ļoti palēninājās La Sagrada Família būvniecība. Pēc četriem gadiem mira arī viņa mecenāts un draugs Eusevi Gveljs. Iespējams, tieši šī nelaimīgo notikumu virkne izmainīja Gaudi. Viņš vairs nevēlējās runāt ar reportieriem vai fotografēties un kļuva pilnīgi pārņemts ar savu meistardarbu La Sagrada Familia.
1926. gada 7. jūnijā Antoni Gaudi sabrauca tramvajs. Viņa nabadzīgā izskata dēļ neviens taksists nevēlējās aizvest viņu uz slimnīcu, baidoties, ka par braucienu netiks samaksāts. Galu galā viņš tika nogādāts nabadzīgo slimnīcā Barselonā. Neviens nepazina ievainoto mākslinieku, līdz viņa draugi atrada viņu nākamajā dienā. Kad viņu mēģināja pārvietot uz labāku slimnīcu, viņš atteicās, sakot: „Mana vieta ir šeit, starp nabagiem.” Viņš mira pēc divām dienām, un viņu apglabāja viņa nepabeigtā meistardarba La Sagrada Família centrā.
Tālāk - dosimies uz Gotisko kvartālu, piedzīvot viduslaiku elpu! Gotiskais kvartāls atrodas vecpilsētas centrā un ir zināms ar to, ka nevienā citā Eiropas pilsētā nav vienkopus apkopots tik daudz gotikas laikmeta ēku. Gotiskais kvartāls ir senākā Barselonas daļa- ilgu laiku kvartālā apmetās pensionētie romiešu karavīri, un drīz pilsētiņa sāka izplesties un augt.
apskatīsim Carrer del Bisbe. Tā ir arka, kas savieno divas ēkas – Palau de la Generalitat un Casa dels Canonges. To dizainēja pazīstamais arhitekts Antoni Gaudí un Joan Rubió i Bellver 1927. gadā. Sākumā projektā bija plānots izveidot vairākas ēkas šādā stilā, jo Joan Rubio vēlējās atjaunot pilsētu tikai gotiskā stilā, liekot pašvaldībai nojaukt visas ēkas, kas Barselonā nebūtu gotiskā stilā. Ekscentriskā arhitekta pārgalvīgā ideja tika noraidīta, tika atļauts būvēt tikai Carrer del Bisbe, un arhitekts bijis tik aizvainots, ka tilta arhitektūrā slepeni paslēpis galvaskausu ar nazi. Pastāv leģenda, ka cilvēks, tiklīdz to ieraudzīs, tiks pārņemts ar ļauno garu. Problēma, ka, ejot zem tilta un to vērojot, galvaskausu pavisam viegli var ieraudzīt. Cita leģenda saka, ka, ja esat ieraudzījis šo galvaskausu tilta apaksā, ir jāiziet tiltam cauri, tad atpakaļgaitā, vairs uz galvaskausu neskatoties – tad ļaunais gars atstāsies.
Protams, nepamanīta nepaliks šī kvartāla spožākā gotikas pērle – Barselonas katedrāle, kas ir arī Barselonas arhibīskapa mītne. Īpaša un skaista, lai neteiktu vairāk. Tie, kas nav redzējuši Svētās Ģimenes katedrāli, no tāluma lūkojoties, šo katedrāli sajauc. Par Gaudi katedrāli stāstīsim mazliet vēlāk, to noteikti apmeklēsim!
Vēl apmeklēsim Bokērijas tirgu, jeb Mercat de la Boqueria, kas ir viens no senākajiem un lielākajiem tirgus laukumiem Eiropā. Te var baudīt gan pusdienas vai tapas kādā no restorāniņiem, kas izvietojušies uz šaurām letītēm tirgus paviljonos un tiek pārvaldīti paaudzēs, gan iegādāties svaigus augļus, šķiņķi, sieru, austeres un, jā, pat jūras ežus!
Brīvs laiks pusdienām tirgū vai resotrāniņos ap to, grupas vadītāja ieteiks, kurp doties un ko nobaudīt.
Arī šis ceļojums ir gardēžu ceļojums, jo Katalonijā var atrast visu – sākot no paeljas jeb rīsu un jūras velšu sautējuma, ko pasniegs lielā, melnā pannā un divatā netiksiet ar to galā, līdz izsmalcinātiem liellopa steikiem ar glāzi vēsa baltvīna vai pat svaigam jūras ezim turpat, vietējā tirgū!
Katalāņi, tāpat kā latvieši, ja ēd gaļu, tad prot izmantot visu, ko dzīvnieks piedāvā. Kāds īpašs ēdiens, ko gan neatrast kurā katrā ēdienkartē, ir buļļa astes sautējums – ēdienkartēs meklējat Rabo de Torro! Pareizi pagatavots, tas ir buljonā un vīnā, sīpolos un ķiplokos sautēts liellops – ir gan gaļa, gan skrimslīši, tiek pasniegts ļoti gardā, blīvā mērcē. Jā, te nekaunoties apēd pēdējo mērces pilīti! Tie, kas šo baudījuši, pēc tam kaunās par minstināšanos pirms pasūtīšanas – ļoti sātīgs, gards un īpašs ēdiens!
Kas vēlas, vakarā dosimies uz Flamenko teātri, lai baudītu spāniskos ritmus dejā. Flamenko ir tradicionāla deja, kas ir piepildīta ar elegantiem, gracioziem tērpiem, prasmīgiem dejotājiem un ugunīgu horeogrāfiju. Te karsti paliks visiem – dejotājiem, spēlētājiem un skatītājiem!
Flamenko izrāde + alkoholisks vai bezalkoholosks dzēriens: 35 EUR/pers. (cena tiks precizēta pirms ceļojuma).
Tiem, kas labprātāk vēlas stundu paklīst gotiskajās ieliņās, brīvs laiks atpūtai pilsētā.
Vakarpusē došanās uz viesnīcu un iekārtošanās naktsmītnēs divām naktīm.
Pirmajām trijām naktīm izvēlētā naktsmītne ir 4* SPA viesnīca ar baseinu, hidromašāžu, saunu un atrodas jūras krastā no Barselonas netālu esošajā ciematā. Katrā numuriņā ir virtuvīte ēdienu gatavošanai, uz pastaigu promenādes - labi vietēji restorāni. Barselonas centrs no viesnīcas atrodas 24 km attālumā.
2.DIENA – 20.JŪNIJS, 2027 – SVĒTDIENA
Brokastis.
Pirmspusdiena ir brīva jūsu plāniem un vēlmēm!
Ja vēlme doties vēlreiz līdz Barselonai un nesteidzīgi piedzīvot kādu no apskates objektiem, parkiem vai vietējo amatnieku veikaliņiem Gotiskajā kvartālā, grupas vadītāja ieteiks sabiedrisko transportu, ar kuru visātrāk un ērtāk (orientējoši 40 minūšu laikā) nokļūt pilsētas sirdī.
Citādi - dienu varat veltīt atpūtai viesnīcas baseinā vai Baleāru jūras krastā, kur gar mūsu viesnīcas priekšā esošo pludmali rīta krosā dodas ne vien vietējie skrējēji, bet lec arī trusīši, kas mājas atraduši jūras kāpās!
Šo dienu laikā grupas vadītāja ievedīs jūs garšu pasaulē un aicinās jūs eksperimentēt pašiem, baudot visdažādākās, brīžiem varbūt pat nesaprotamās tapas. Spānija ir izslavēta ar tapām, kas ir uzkodu maizītes vai jebkādas mazas uzkodiņas pirms īstajām vakariņām. Tapas mēdz būt tik daudzveidīgas un garšīgas, ka, nemanot vien, var paēst tikai no tām. Barselonā netrūkst tapu restorāniņi, kuri pasniedz tikai šāda veida uzkodas – tapas var baudīt vienu pēc otras, un maltītes noslēgumā, kopā ar viesmīli izskaitot tapās iepriekš iesprausto kociņu skaitu vai šķīvīšu skaitu, viesmīlis noteiks, kāda summa par uzkodām jāmaksā.
Pie tapām pieskaita arī tortillu, kas gan nav tas, kas mums, latviešiem, un meksikāņiem nāk prātā, šo vārdu izdzirdot. Spāņiem Spānijā tortilla ir olu un kartupeļu, kādreiz arī citu dārzeņu vai bekona gabaliņu sacepums pannā – mūsu izpratnē blīva, pāris centimetru bieza omlete vai pat kartupeļu sacepums. To pasniedz aukstu, un, ja pareizi pagatavota un svaiga, tā ir cepta, tomēr vidū patīkami maiga un pat krēmīga. Apsviedīgas namamātes brokastīs neapēsto tortilu izmanto kā pamatni dienasvidus uzkodām – tiek uzsmērēts sviestiņš vai kāds smēriņš, pa virsu smeķīgs prošuto un olīva, un tapa gatava!
Vēl kāda īpaša uzkoda, kas iecienīta visur Katalānijā – Patatas bravas. Tie ir vārīti–cepti kartupeļu gabaliņi, visbiežāk kvadrātiņi, pasniegti ar aso mērci vai majonēzi. Smejam, ka katalāņi, tāpat kā latvieši, mīl vismaz trīs kopīgas lietas – brīvību, dziesmu un kartupeļus! Kartupeļus viņi tiešām bauda tāpat kā mēs, jebkā un ar jebko!
Nakšņošana viesnīcā netālu no Barselonas.
3.DIENA – 21.JŪNIJS, 2027 – PIRMDIENA
Brokastis.
Šodien brokastis ņemsim līdzi autobusā un baudīsim tās ceļā, jo tas, ko vēlamies jums parādīt, ir patiesi jāredz pirms tūristu pūļiem un pirms pirmajiem pacēlājiem kalnup. Apsolām, ka agrais rīts būs tā vērts!
Dosimies uz kādu klosteri, kas ērti iekārtojies asas klints sānā. Tulkojumā klostera nosaukums būtu "robotais kalns". Un tiešām – apkārtējās laika zoba apstrādātās klinšu smailes veido skaistu dabas fonu benediktiešu senajam Monseratas Svētās Marijas klosterim. Saskaņā ar reliģisko leģendu, šī ir vieta, kur Dievs licis eņģeļiem cītīgi pastrādāt, lai kalnu smailes izskatītos kā ar tēlnieka roku nogludinātas, nevis ļautu mācītiem ļaudīm klāstīt, ka tas noticis kaut kādu tur miljonu gadu laikā, dabas spēkiem neatlaidīgi darbojoties.
Klosteris būvēts pirms desmit gadu simtiem, laikā, kad benediktiešu ordenis piedzīvoja savus ziedu laikus. Atliek tikai apbrīnot neatlaidību un pārcilvēciskos spēkus, kas ieguldīti fanātiskas idejas īstenošanai - uzcelt klosteri tuvāk debesīm, turklāt nevis kaut kādu sīkumu, bet diženu akmens būvju sistēmu. Ļaunas dienas klosteris piedzīvoja 1812. gadā, kad Katalonijā iebruka franču karaspēks, kas klosteri sagrāva un nogalināja mūkus. Pagāja 30 gadi, kamēr klosteri atjaunoja un to atkal apdzīvoja dievbijīgie melno sutanu valkātāji.
Klostera bazilikā ir grezns un bagātīgi rotāts altāris ar kataloņu mākslinieku gleznojumiem un kāda īpaša skulptūra, ko ticīgie uzskata par svētu. Aiz altāra pa īpašu eju klostera apmeklētāji var paiet tuvu garām Monserata dievmātei, kas paslēpta aiz bieza stikla, atstājot tikai nelielu apaļu caurumu, pa kuru noskūpstīt vai paglāstīt nošmulētu brūnu koka lodi Dievmātes labajā rokā. Monseratas Melnā Dievmāte ir neliela melnkoka zeltīta statuja, kuru esot darinājis svētais Lūka. Mūsu ēras 50. gadā šo svēto relikviju svētais Pēteris esot atgādājis uz Kataloniju. Kad Katalonijā iebrukuši mauri, Melnā Dievmāte gadsimtiem ilgi slēpta kādā kalnu alā. Mūsdienu zinātnieki, izdarot statujas analīzi, gan noskaidrojuši, ka tā darināta ne agrāk kā 12. gadsimtā. Bet tas nekas, cilvēki tik un tā tic, ka vajag tikai skulptūrai ar roku pieskarties, un Melnā Dievmāte piepildīs katra viskvēlāko vēlēšanos.
Iespēja doties pastaigā pa skaisto klinšu un kalnu teritoriju vai doties vēl augstāk ar nākamo pacēlāju, kas uzvedīs jūs klints augstākajā punktā. Lejup no teritorijas kopā dosimies kalnu trošu vagoniņā.
Montserrat klosteris ieejas biļete: 14 EU/pers. Transports, vagoniņš lejup no kalna 17 EUR/pers. (cena tiks precizēta pirms ceļojuma).
Jau esot klostera teritorijā pamanīsiet vietējo tirgotāju, kas kalnā pārdod sieru. Tirgošanās kalnā notikusi jau kopš seniem laikiem un ir kāds vietējs, īpašs katalāņu svaigais siers mato, par kuru vēlamies pastāstīt jums vairāk!
Dodamies uz kādu saimniecību tepat Monseratas kalnu piekājē, kur dāmas jau simt gadu vairākās paaudzēs viena otrai nodod siera siešanas, nogatavināšanas tradīcijas un tirgo reģionā labāko mazo ražotāju sieru.
Mato ir katalāņu svaigais siers - līdzīgi, kā latvietim Jāņu siers. Kopš seniem laikiem šo sieru gatavo no pilnpiena, kas dienā saimniecēm palicis pāri, pievienojot tam dabīgu, skābu recinātāju. Šim sieram sāls netiek pievienots. Katalāņi sieru bauda kā desertu - pieliekot tam medu!
Ielūkojamies 300 gadu senā siera gatavošanas stāstā, vērojam siera nogatavināšanas procesus. Iespēja nobaudīt 14 siera veidus un ja vēlme - kādu no tiem iegādāties.
Dalības maksa: 20 EUR/pers. (cena pirms ceļojuma tiks precizēta).
Vakarpusē atgriežamies viesnīcā, noslēdzošais vakars piejūras ciematā un jau rīt dodamies dziļāk Katalonijā.
4.DIENA – 21.JŪNIJS, 2027 – OTRDIENA
Brokastis.
Dodamies tālāk uz Spānijas ziemeliem. Pirms ierodamies Žironā, kur apmetīsimies turpmākajām ceļojuma dienām, piedzīvosim vēl kādu mazu, skaistu viduslaiku ciematiņu!
Šo dienu laikā jums noteikti jābauda karsti čurros mīklas cepumiņi, ko latvietis salīdzinātu ar ko līdzīgu žagariņiem. Vietējie tos bauda, mērcējot tos kausētā šokolādē vai biezā kakao.
Vēl šo dienu laikā aicinām baudīt vermutu kopā ar uzkodām. Grupas vadītāja ieteiks labākās vermuta un anšovu tapu vietas gan Barselonā, gan Žironā.
Kaut vermuts izgudrots Itālijā un pats vārds vermuts patiesībā ir cēlies no vācu valodas vārda Wermut jeb vērmeles, mūsdienās vermuts acociējas tieši ar Kataloniju. Tas ir tradicionālais, vietējo iemīļots dzēriens, ko lēnu baudīt kafejnīcā svētdienā, sarunājoties ar draugiem un piekožot klāt kādu mazo tapu uzkodiņu.
Vermuts, tātad, ir 16 - 18 grādu stiprs alkoholisks dzēriens , kura pamatā ir baltvīns, spirts un atkarībā no ražotāja receptes – no padsmit līdz kaut simt augu un garšvielu, no tām izteiktāko garšu piešķirot vērmelei. Dzērienu nogatavina vairākus mēnešus, pasniedz zemā glāzē ar ledu, citrona vai apelsīna šķēli. Tas lieliski sader ar citām tradicionālām, sāļām un garšas pilnām spāņu uzkodām- anšovu maizītem, olīvām.
Par anšoviem Katalonijā ir vēl kāds stāsts! Anšovi ir mazas, sudrabainas zivtiņas mazā pirkstiņa garumā, kas izskatās pēc miniatūrām siļķītēm. Tās katalonijā ir iemīļota sastāvdaļa uz maizītēm, anšovu burciņa eļļā ir lielisks suvenīrs arī mājiniekiem! Anšovus iztīra un vairākus mēnešus notur sālī, lai tie pilnībā atdotu mitrumu. Tad tos like olīveļļā un ļauj zivij sasūkties arī olīveļļas uzturvielas. Ierasti tapas ar anšoviem būs, piemēram, uz kanape maizītes vai brusketas. Tie lieliski sader ar sieru, tomātiem, svaigām lapiņām. Patiesībā, anšovi ir arī Cēzara mērces slepenā sastāvdaļa!
Dodamies uz kalnu ciematiņu, kas celts vairāk pirms tūkstoš gadiem, Patiesībā, jau ciemata nosaukums paģēr, ka drīzāk, nevis celts, bet cirsts klintī. Patiesi, daļa ciemata celta uz klints pamata, kā izejvielas izmantojot tuvējo klints sienu. Ciemats burtiski izstaro viduslaiku sajūtu- te vīteņi skauj teju ik namu, ieliņas vijas viena caur otru līdz noslēdzas ciemata galvenajā laukumā. Ne velti ieliņas ir bijušas tik līkumotas- tās pārzināja vien vietējie, liekot ik iekarotājam apmulst pie pagriezieniem. Nocietinājuma pilsētas galvenajā laumā ieraudzīsiet augstu torni, kas šeit slejas jau no 12.gadsimta, pārraugot teritoriju un vērojot ik ceļotāju.
Ne velti ciemats tiek atzīts par vienu no vislabāk saglabājušiem viduslaiku ciematiem Katalonijā. Ciematam ir bijušas trīs aizsardzības līnijas- ārējā- klintī cirsts grāvis, otrā- ārējās aizsardzības sienas, tad cietoksnis ar aizsardzības mūri. Cietokšņa pašā vidū- šis iespaidīgais tornis. Šeit, ciemtatā, starp citu, uzņemta viena no Robina huda filmām ar Kevinu Kostneru galvenajā lomā! Brīvs laiks pastaigāties un atklāt ciematu savām acīm.
Pēcpusdienā ierodamies Žironā.
Žirona ir pilsēta, kuras saknes stiepjas tālu- līdz 1.gadsimtam mūsu ērā, kad Romieši uzbūvēja ceķu Via Augusta, kas savieno Romu ar tālākām impērijas provincēm. Te tika izveidots cietoksnis un izvietota romiešu armija, kas sargātu šo stratēģiski nozīmīgo punktu.
Cietokšņa mūris ir vislabāk saglabājies mūris Eiropā - aicināsim jūs izstaigāt mūra taku jeb Passeig de la Muralla!
Ieeja ir bezmaksas, tomēr atkarībā no sezonas tā ir atvēta pastaigām līdz plkst. 21.00 vai plkst. 23.00.
Pilsēta ir bijis ļoti svarīgs enkurs tālākai Romas impērijas attīstībā Spānijā. Iespējams šīs stratēģiskās nozīmes dēļ arī tālāki kari un iekarošanas pilsētai nav gājušas secen. Svarīgs šai kontekstā ir arī Napoleona stāsts – viņš un franču armija vairāk kā septiņus mēnešus mēģināja pilsētu iekarot un tās iedzīvotāji padevās vien tad , kad slimības un bads kļuva par spēcīgākiem pretiniekiem par armiju. Arī Troņu Spēles seriāla ainas uzņemtas šajā skaistajā pilsētā- par tās skaistumu pārliecināsieties, to sastopot!
Un tieši vakarā Žirona kļūst īpaši skaista- gaismas spēlējas tās Onjaras upes kanālā, ļaujot vakara baudītājiem šķērsot upi pa tās trīspadsmit tiltiem, baudīt vakariņas tās skaistajā ebreju kvartālā, mest loku ap Žironas gotiskā stila katedrāli un kāpt lejup pa tās teatrālajām kāpnēm.
Ja reiz pieminam Žironas tiltus- viens no tiem ir īpaši slavens. Tas ir spilgti un kopš tā pirmssākumiem - sarkans, metālisks un atradies pie zivju tirgus, tāpēc iesaukts ieguvis nosaukumu “Zivju tirgotāju tilts”. Tas nebūt nav senākais, bet noteikti ir populārākais tilts pilsētā. Jūsu uzdevums- noskaidrot, kāpēc! Aicinām vakara pastaigā atrast un pāriet pāri tiltam - no tā paveras skaists skats pār Onjaras upi.
Iekārtošanās viesnīcā turpmākajām 4 naktīm. Brīvais laiks un atpūta.
5.DIENA – 23.JŪNIJS, 2027 – TREŠDIENA
Brokastis.
Šodien dodamies piedzīvot Katalonijas dabu! Šodien arī pats ceļš būs piedzīvojums, jo patiesi skaistus dabas skatus redzēsim, līdzko izbrauksim no Žironas robežas un skatam pavērsies Collsacabra kalnu grēda.
Šodiena ir pārgājiena diena tiem, kas vēlas iet vieglas sarežģītības 10 kilometru pārgājienu, un kalna ciemata diena tiem, kas gaidīs pārgājējus ciematā atgriežamies!
Dodamies uz 16.gadsimta kalnu ciematu 900 metru virs jūras līmeņa, kura galvenā iela ir koka tilts pār kalnu upīti. Nami šeit tiešām saglabājušies no 16. un 17. gadsimta- ciematā ar auto iebraukt spēj vien patiesi vietējais, nerunājot nemaz par remontiem, kurus ciematā tiešām veikt ir sarežģīti mazo ieliņu dēļ.
Pabaudīsim šīs jaukās ieliņas, aiziesim uz pilsētas galveno laukumu, Svētā Miķeļa baznīcu. Kam vēlme un nav bail no šaurām vietām- iespēja, samaksājot pāris EUR uzkāpt ciemata augstākajā punktā- baroka stila baznīcas tornī!
Ja baznīca atvērta, ieejas maksa tornī orientējoši 2 EUR/pers. (brīvā laika aktivitāte).
Tie, kas vēlamies piedzīvot dabu un esam gatavi pārgājienam, dosimies orientējoši 10 kilometru apļveida pārgājienā gar kalnu upīti, gar kaistām klintīm un ūdenskritumiem.
Pārgājiena reljefs - lielākoties līdzenas taciņas un asfltēti ceļi, kas vijas brīžiem augšup, brīžiem lejup.
Atgriežamies ciematā un dodamies uz Žironu.
Vakarpusē atgriešanās Žironā un brīvs vakars pastaigiq pa pilsētu, vakariņām.
Jāpiemin, ka Žirona ir slavena ne vien ar tās vēsturi, bet arī ar gastronomisku baudīdijumu. Šis reģions apvieno lauksaimnieku ierasto, sātīgo ēdienu- gaļu, sātīgas piedevas, meža veltas ar vidusjūras virtuvi un upju zivju klāstu. Ja velaties piedzīvot vienu no pasaules labākajiem restorāniem, meklējat un dodaties uz El Celler de Can Roca! To izveidojuši trīs brāļi 1986.gadā, restorānam piešķirtas 3 Michelin zvaigznes, un The World's 50 Best Restaurants grāmatā tas 2 reizes saņēmis pirmo vietu. Restorāns pasniedz ēdienu kā stāstu- tā garšas liek ienirt bērnības atmiņās. Galdā tiek celti katalāņu ēdieni ar mūsdienu pasaules iedvesmu,produkti tiek iegūti tikai no vietējiem lauksaimniekiem un lopkopjiem, tiek izmantotas arī pavisam ierastās, bet nu jau šķietami ekskluzīvās veltes no meža- baravikas, meža augi un viss kas cits visnotaļ pārsteidzošs. Ja vēlme šādu restorānu apmeklēt, jārēķinās ar 250 EUR personai plus izmaksām par dzērieniem- pieskaņotu vīnu, kokteiļiem. Galdā tiek celti ap 13 ēdieniem, 3 deserti, katrs ar savu stāstu un sajūtu. Galdiņš jārezervē laikus- līdz pat gadu iepriekš. Ja laimējas, kāds ir atteicies un kļūst iespējams rezervēt galdiņu pēdējā brīdī.
6.DIENA – 24.JŪNIJS, 2027 – CETURTDIENA
Brokastis.
Šodien piedzīvojam Costa Brava jeb Spānijas ziemeļaustrumu piekrasti. Kaut tulkojams kā “skarbais krasts” tā brīžiem aso klinšu dēļ, te vienmēr ir kur priecēt acis- dzidri zilā ūdens un pludmaļu dēļ. Un jā, šodien priecēsim arī garšas kārpiņas, baudot jūras veltes!
Dodamies uz kādu ciematu, kas ir viens no skaistākajiem zvejnieku ciematiem piekrastē. Joprojām redzēsim mazās zvejnieku laivas, kas izvilktas krastā, gaida nākamo jūrā braucienu, piedzīvosim balti krāsotos namus ar sarkaniem dakstiņu jumtiem. Šī ir vieta, kur veltīt laiku laiskai atpūtai.
Ciematā esot, aicinām jūs meklēt dzērienu cremat jeb rumu ar kafiju, cukuru un garšvielām! Tas šeit radies, pateicoties Spānijas koloniālām saitēm ar Kubu.
Dodamies tālāk, uz vietu, kur Dali teicis, Spānijā pirmā uzaust saule. Šī pilsēta ir bijusi Dali bērnības spēļu laukums- viņš gājis līdzi vietējem zvejniekiem jūrā, un jau pieaudzis atgriezies un izveidojis namu sev un Galai.
Dali, kataloņu mākslinieks, ir bijis slavens tālu aiz Spānijas robežām un ar mākslu izaicinājis arī paša laika biedru, sirreālistu uztveri. Viņš, starp citu, izgudrojis dizainu mūsdienu chupa-chups papīrītim! Dali vadījis gan trakas ballītes Barselonā, gan šajā ciematā, ko apmeklēsim, gan Ņujorkā un Parīzē. Viņa ekscentriskais dzīves veids un provokatīvā māksla liek aizdomāties visiem- vienaldzīgo viņa daiļrasdē nav.
Savukārt tie, kas vēlas tālāk izzināt Dali un Galas stāstu, piedāvāsim apmeklēt Salvadora Dali namu, kur tiešām var aplūkot vietu, kur šis ģēnijs vai trakais dzīvojis vislabprātāk.
Ieejas maksa muzejā: 18 EUR/pers. (cena tiks precizēta pirms ceļojuma).
Brīvs laiks pie jūras. Tie, kas vēlas- aicinām kāpt vilcieniņā, kas mazliet vairāk kā stundas laikā uzvedīs augšā kalnā- līdz klintīm, bākai un Cap de Creus tālākajam Ibērijas pussalas austrumu punktam.
Brauciens vilcieniņā: 7 EUR/pers., taxi ap 20 EUR par braucienu vienā virzienā.
Ciematu skauj klintis, kas brīžiem augstākas par 600 metriem, sargā ciematu no skarbajiem, vēsajiem tramuntanas vējiem. Pussala, starp citu, tiek saukta arī par velna galvu, gan galvas formas pussalas dēļ, gan – brīžiem skarbo apstākļu mudinātiem. Kopš 1954. gada pussala ir dabas aizsardzības teritorija.
Šodien aicinām baudīt grilētas sardīnes, sarkanās garneles (ēdienkartē atradīsiet tās kā gambas, tiek pasniegtas ar visu garneles čauliņu), arī vietējās Baleāru jūras zivis. Vēl šo dienu laikā jābauda tradicionālais zivju, jūras velšu un kartupeļu sautējums jeb suquet de peix. Īsta, laba sautējuma sastāvā izgaršosi balto, vietējo zivju gaļu, garneles, mīdijas un citas gliemenes, kartupeļus un tomātus, papriku. Vietējie saka, ka labākos sautējumus var piedzīvot restorānos un ģimeņu kafejnīcās tieši šajā, Costa Brava krastā.
Vakarpusē atgriešanās Žironā un brīvs laiks atpūtai.
7.DIENA – 25.JŪNIJS, 2027 – PIEKTDIENA
Brokastis.
Šodien piedāvājam piedzīvot vēl divus īpašus ciematiņus. Pirmais no tiem īpašs ar tā 11.gadsimta tilta, kas pēc plūdiem nobrucis, 14.gadsimtā atjaunots un saglabājušies no viduslaikiem līdz mūsdienām!
Pilsēta kopš seniem laikiem ir bjis nozīmīgs krustpunkts ceļiem, kas ved no Ibērijas pussalas uz Franciju. Pilsētas tirgus ir bijis lielākais tirgus reģionā un te dzīvojuši visi- kristieši, ebreji, romieši, katalonieši.
Interesanti, ka šajā ciematā ir Eiropā vislabāk saglabājusies Mikva jeb ebreju reliģisko ceremoniju telpa, kas datēta ar 12.gadsimtu. Mikva atradusies zem sinagogas. Lai nokļūtu telpā, bija un joprojām ir jākāpj 36 pakāpieni pazemē, senos laikos- vairākas reizes klanoties Dieva priekšā. Sievietēm jāattīrās bija vairākas reizes mūžā- pirms un pēc bērniņa dzimšanas, pirms kāzām. Vīri attīrijās piektdienās, lai gatavotos sabatam.
Brīvs laiks pabaudīt šīs pilsētas auru, ielūkoties tās viduslaiku ieliņās, tornī, baznīcās.
Otrs ciemats, ko šodien piedzīvosim, patiesi liks elpai aizrauties pārstiegumā! Tas iekārtojies uz bazalta klints piecdesmit metro augstumā. Ciemats ir kilometru garš un pāris ielas plats, atrodas dabas parkā, kas īpašs ar.tā seno vulkānisko izcelsmi un augsni. Dabas parks patiesībā ir vēsturisks vulkāniskais apgabals – te dus vairāk kā 40 vulkānu, no tiem pēdējais izvirda pirms 10 tūkstošiem gadu.
Ciemats, tātad, tika izveidots uz sacietējušas lavas jeb bazalta klintīm, kas ir ap 200 tūkstošu gadus vecas un iedzīvotājiem izsenis ir devušas patvērumu un aizsardzību no iebrucējiem. Te, 18.gadsimta namos, dzīvo mazāk kā tūkstoš iedzīvotāju , padarot šo par vismazāko ciematiņu pilsētā.
Brīvs laiks baudīt šī ciemata atmosfēru. Šeit siera mīļiem iesakām budīt Garrotxa sieru – pussmagu kazas piena sieru ar maigu, pelēcīgu garoziņu
Dodamies vēl mazliet tālāk- piedzīvot šo vulkānisko dabas parku. Pateicoties vulkāniskajai, dzelzs pilnajai augsnei, vulkānu krāteri nu ir klāti ar biezu, blīvu mežu, tomēr šī dabas spēka nedzēšamo klātbūtni. Pastaiga dabas parkā.
Vakarpusē atgriešanās Žironā, noslēdzošais vakars.
8.DIENA – 25.JŪNIJS, 2027 – SESTDIENA
Brokastis.
Izrakstīšanās no viesnīcas un došanās uz lidostu.
Ap plkst. 12.00 ierašanās Barselonas lidostā.
Plkst. 14.25 lidojums Barselona – Rīga.
Plkst. 19.00 atgriešanās Rīgā.
***
