Laiks atklāt Azerbaidžānu! Uguns un kontrastu zemi, kurā satriecoši dabas skati, senas tradīcijas un mūsdienu dzīves ritms savijas vienā aizraujošā piedzīvojumā. Šeit sastopas Kaukāza kalnu varenība un Kaspijas jūras krasti, vecpilsētu šaurās ieliņas un stikla debesskrāpji, austrumnieciskas garšas un Eiropas komforts. Dosimies atklāt unikālu kultūru, kas jau kopš zīda ceļa laikiem bijusi tilts starp Austrumiem un Rietumiem, un piedzīvosim Azerbaidžānas ugunīgo raksturu un sirsnīgo viesmīlību.
Bet taujāsiet, kāpēc uguns zeme? Šeit, pie Janar Dag, uguns nekad neapdziest kā dzīva elpa no zemes dzīlēm. Un turpat Ateshgah templī senie zoroastrieši godināja liesmu kā mūžīgās dzīvības un tīrības simbolu. Majestātiskās liesmas rotā arī valsts ģerboni un karogu, atgādinot katram viesim, ka šī zeme ir dzīva, kvēlojoša un neaizmirstama.
1.DIENA - 18. MAIJS, 2026 - PIRMDIENA
Plkst. 9.00 tikšanās Rīga lisostā ar “Travel Biiz”grupas vadītāju. Reģistrēšanās lidojumam, bagāžas nodošana un lidojuma biļešu saņemšana (lidojumu nodrošina Turkish Airlines).
Plkst. 11.05 – 14.30 lidojums Rīga – Stambula (lidojuma laikā tiek nodrošināta ēdināšana, kas iekļauta ceļojuma cenā).
Plkst 15.55 – 19.50 lidojums Stambula – Baku (lidojuma laikā tiek nodrošināta ēdināšana, kas iekļauta ceļojuma cenā).
Pirmie soļi Azerbaidžānā mūs ved cauri Baku lidostai, kuras iespaidīgā arhitektūra kļūst par pirmo iepazīšanos ar galvaspilsētas mūsdienīgo un grezno seju. Lidosta nosaukta Heidara Alijeva vārdā un šī ceļojuma laikā ne reizi vien varēsim nobrīnīties, cik daudzās vietās sastapsim šo nosaukumu.
Transfērs uz viesnīcu. Brīvais laiks un atpūta.
2.DIENA – 19. MAIJS, 2026 – OTRDIENA
Brokastis.
Šodien gatavojamies aktīvai un elpu aizraujošai dienai, jo dosimies atklāt varenos Kaukāza kalnus ar dzidrajiem ūdenskritumiem un ezeriem. Kaukāza kalni aizņem aptuveni pusi no Azerbaidžānas teritorijas, šajās kalnu pārejās un ielejās gadsimtiem ilgi krustojās migrācijas un tirdzniecības ceļi. Kur ir vēsture, tur vienmēr ir arī mīti. Grieķu mitoloģijā tieši Kaukāza kalnos Zevs piekalis pie klints Prometeju – par drosmi dāvināt cilvēkiem uguni. Šis mīts tiešām piestāv Azerbaidžānai, kā jau uguns zemei.
Ceļojumu sāksim ar nelielu apstāšanās pauzi pie Diri Baba mauzoleja – svētnīcas, kas it kā izkalta pašā klintī. Kaut ko atgādina vai ne? Tik tiešām, atsaucoties uz vienu no pasaules brīnumiem, šo vietu bieži dēvē par mazo Petru.
Ieejas biļete Diri Baba mauzolejā: 9 AZN/pers. (≈5 EUR/pers.)
Dosimies tālāk un līkumotais kalnu ceļš mūs vedīs uz Tufandag kalna virsotni - trešo augstāko kalnu Azerbaidžānā. Ziemas mēnešos šī vieta ir iecienīts slēpošanas kūrorts, bet visu pārējo gadu tā ir ideāla vieta nesteidzīgām pastaigām ar elpu aizraujošām panorāmām. Kaukāza kalnu varenību baudīsim gan ejot pa kalnu takām, gan paceļoties ar trošu vagoniņu.
Ja būs vēlme noķert adrenalīna devu un ieelpot vēl vairāk kalnu gaisa - vilksim galvā ķiveres un laidīsimies pāri kraujas malai iespaidīgajās mountain swing šūpolēs.
Šodien baudīsim arī gleznaino Nohur ezeru, kas atrodas Kaukāza kalnu ielejā. Ezers ir pazīstams ar savu dzidro ūdeni un visapkārt esošā, nemainīgi iespaidīgā kalnu ainava šodien mums it visur sekos līdzi. Šeit ieturēsim gan pusdienu pauzi, gan nesteidzīgi baudīsim dabas skaistumu, pastaigājoties gar ezera krastiem. Pēc vēlēšanās - iespēja baudīt arī braucienu ar laivu vai katamarānu.
Papildus maksa: ~20 AZN/pers. (≈10 EUR/pers.)
Runājot par vietējo virtuvi, jāteic, ka Azerbaidžānas virtuve ir ļoti bagāta un krāšņa – tā apvieno Kaukāza, Persijas, Vidusāzijas un pat Turcijas ietekmes. Tā balstās uz svaigiem dārzeņiem, zaļumiem, gaļu (īpaši jēru), rīsiem un daudzveidīgiem garšaugiem. Tradicionālo ēdienu sarakstā būs noteikti plovs - Azerbaidžānas lepnums. Baltie rīsi ar safrānu, ko papildina ar gaļu, žāvētiem augļiem, kastaņiem vai garšvielām. Pastāv vairāk nekā 40 dažādas variācijas. Tāpat vietējie galdā cels dolmu – vīnogu lapās vai dārzeņos (piparos, baklažānos, tomātos) pildītu malto jēra gaļu ar rīsiem un garšvielām.
Kur vēl izslavētie kebabi un šašliki – jēra, liellopa vai vistas gaļas gardie gabaliņi? Kufta bozbash – liela jēra gaļas frikadele ar zirņiem un kartupeļiem buljonā. Piti – lēni sautēta jēra gaļa ar zirņiem, kastaņiem un kartupeļiem māla podiņā. Düşbərə – mazi pelmeņi ar gaļas pildījumu buljonā. Kutab – plānas pankūciņas (kā lavaša mīkla), pildītas ar zaļumiem, sieru vai gaļu.Jāteic, ka izēšanās būs garantēta!
Viena pusdienu maltīte var maksāt: 20 - 40 AZN/pers. (≈10-20 EUR/pers.)
Dienas turpinājumā tālāk kalnu takas mūs vedīs cauri mežam, kur sastapsimies ar vietējo dabas dārgakmeni Yeddi Gözel ūdenskritumu, kas tulkojumā nozīmē "septiņas skaistules". Un patiesi, tas ir septiņu kaskāžu ūdenskritums, pie kura var nokļūt, dodoties aptuveni 3,5 km garā pārgājienā (uz vienu pusi) pa labi iekoptu meža taku ar kāpnēm, tiltiem un skatu platformām.
Vakarā atgriešanās viesnīcā Baku. Brīvais laiks. Atpūta.
3.DIENA - 20. MAIJS, 2026 - TREŠDIENA
Brokastis viesnīcā.
Ja tā var teikt, šodien mums plānā ugunīga ceļojuma diena, jo savām acīm raudzīsim, kādēļ Azerbaidžānu dēvē par uguns zemi. Dienas sākumā dosimies uz Yanar Dagh jeb Degošo kalnu, kas atrodas Baku piepilsētā. Šeit dabīgā zemes gāze izplūst no iežiem un nepārtraukti deg virs zemes virsas, veidojot pastāvīgu liesmu, kas dažviet sasniedz līdz pat trīs metru augstumu. Šī neparastā dabas parādība rada iespaidu, ka zeme elpo uguni. Īstens Uguns zemes simbols, kur liesmas nekad neapdziest, pat spēcīga vēja un lietus laikā.
Ieejas maksa: ~10 AZN pers. (≈5 EUR/pers.)
Ceļā uz nākamo ugunīgo apskates vietu, piestāsim Mir Movsum Aga mošejā, kas celta par godu un nosaukta ievērojama dziednieka vārdā Mir Movsum Aga. Tautā viņu dēvēja par "Ataga" jeb "Bez kauliem", jo viņa ķermenis bija ļoti vājš un deformēts. Neskatoties uz savām fiziskajām grūtībām, viņam piedēvēja dziednieciskas spējas, un par savu nesavtīgo palīzību cilvēkiem viņu iecēla svēto kārtā jau dzīves laikā. No ārpuses mošeja izskatās tradicionāla – ierastās arkas un zils kupols, taču ieejot iekšā, mēs atklāsim, ar ko šī mošeja ir īpaša ne tikai reliģiskā, bet arī arhitektoniskā ziņā.
Dienas turpinājumā dosimies uz Ateshgah – vēsturisko uguns templi, kas atrodas kādā ciemā.
Ieejas biļete: ≈10 AZN pers. (≈5 EUR/pers.)
Templis kalpojis kā reliģiska vieta zoroastriešiem, vienai no pasaules senākajām monoteistiskajām reliģijām, kurā uguns simbolizē dievišķo gaismu un tīrību, tāpēc zoroastriešu tempļos (atešgahi) uguns liesma tiek uzturēta nepārtraukti. Ateshgah komplekss, kuru apmeklēsim, ietver četrstūra formas pagalmus, centrālo uguns altāri un apkārt esošos templīšus, kas reiz bija vieta rituāliem un ceremonijām. Svētnīcas centrā nepārtrukti deg liesmas un vieta joprojām saglabā savu maģisko atmosfēru.
Pēcpusdienā atgriešanās Baku. Pēc vēlēšanās varam doties kopīgās vakariņās, kur nesteidzīgā atmosfērā varēsim dalīties pirmajos iespaidos un baudīt tradicionālos ēdienus. Jautāsiet, kā garšo Azerbaidžāna? Kā jau islāma zemē, Azerbaidžānā bieži uz galda sastopams jērs, kā arī mums ierastāka liellopa un vistas gaļa. Gaļas ēdienus papildina krāsaini vietējie dārzeņi – baklažāni, tomāti, gurķi un pākšaugi, bet visu šo garšu buķeti noslēdz aromātiskais koriandrs, piparmētra un kumīns.
Esot Azerbaidžānā, noteikti jānogaršo plovs. Lai gan plova izgudrošana tiek piedēvēta vēl Aleksandram Lielajam, kas ar šo ēdienu nodrošināja paēdušu karaspēku, azerbaidžāņi šo ēdienu ir patiesi pieņēmuši un padarījuši par savu. Mūsdienās tas tiek uzskatīts par Azerbaidžānas tradicionālo ēdienu, kas tiek gatavots vismaz pēc 40 reģionālajām receptēm. Tā ir tikai oficiālā versija, jo vietējie saka, ka plovam ir tik recepšu, cik cilvēku to gatavo. No pasniegšanas viedokļa leģendārs ir Šah Plov, kas tulkojumā nozīmē “karaļa plovs”. Tā izcelsmes vieta ir Gendže – otrā lielākā Azerbaidžānas pilsēta – taču šis ēdiens ir populārs visā valstī un bieži tiek pasniegts kā galvenais ēdiens svētkos. Šah Plov tiek ietīts plācenīša “kokonā”, kas cepoties pārvēršas kraukšķīgā čaulā, ko sauc par gazmahu, radot unikālu garšu un tekstūras kontrastu ēdienam.
Vēl īpašs vakariņu ēdiens ir dušbara — azerbaidžāņu pelmeņi. Īpaši populāri tie ir galvaspilsētā Baku, kur tie cēlušies. Papīra plānā mīkla — precīzi sagriezta trīs centimetru kvadrātos — ir pildīta ar maltas jēra vai aitas gaļas maisījumu, kam pievienota piparmētra, ķiploks un sīpoli. Pelmeņi tiek vārīti un pasniegti caurspīdīgā kaulu buljonā ar sasmalcinātu ķiploku, etiķi un jogurtu. Mazo pelmeņu formas veidošana ir īpaša māksla un pavārus vērtē pēc viņu dušbaras lieluma. Ja uz vienas zupas karotes jāietilpst ducis mazu pelmeņu, tad var droši apgalvot - to ir gatavojis prasmīgs pavārs.
Un saldajā, protams, visu austrumu karaliene baklava- kārtainās mīklas saldums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū. Kopā ar tradicionālo tēju (çay). Azerbaidžāna tradicionāli tēju dzer nevis no tasēm, bet tā tiek pasniegta mazās, izliektās stikla glāzēs- armudu (tulkojumā no azerbaidžāņu valodas – bumbieris). Glāzes forma ļauj tēju siltu turēt ilgāk un izbaudīt tās aromātu.
Brīvais laiks. Nakšņošana viesnīcā.
4.DIENA - 21. MAIJS, 2026 - CETURTDIENA
Brokastis.
Šo dienu veltīsim vietējās senās tautas iepazīšanai. Un kur gan meklēt seno tautu? Protams augstu Kaukāza kalnos, tāpēc esam gatavi gana agram rītam un visai tālam ceļam, ko šodien mērosim.
Pirmajā dienas pusē sasniegsim Gubu - gleznainu pilsētu Ziemeļaustrumu Azerbaidžānā, kas atrodas Shahdag kalnu nogāzēs un kalpo kā vārti uz Lielajiem Kaukāza kalniem.
Pirms doties cauri šiem vārtiem tālāk kalnos, apskatīsim Sarkano ciematu. Tā ir unikāla apdzīvota vieta. Šis ciemats ir pasaulē vienīgais pilnībā ebreju apdzīvotais ciemats ārpus Izraēlas. Ciemats tika dibināts 1742. gadā ar khana atļauju, lai nodrošinātu reliģisko brīvību un aizsargātu ebreju iedzīvotājus no vajāšanām.
Sarkanais ciemats ir pazīstams ar savām sarkanajām jumta flīzēm, kas, iespējams, ir devušas nosaukumu ciematam. Šeit dzīvo kalnu ebreji, kuru senči dzīvojuši šajā reģionā gadsimtiem ilgi. Ciematā atrodas arī Sešu kupolu sinagoga, kas tagad kalpo kā vēsturiska vieta un muzejs.
Kājas izstaipītas un dodamies tālāk - ceļš ved kalnos uz "pasaules malu". Tā saka pat vietējie. Baudīsim dabas skaistumu un varenību.
Kaukāza reģions tiek dēvēts arī par “tautu kalniem”, jo šeit dzīvo ārkārtīgi daudz dažādu etnisko grupu ar unikālām valodām un tradīcijām. Mazo tautu veidošanās šādā kalnainā apvidū ir likumsakarīga, cilvēki dzīvoja mazās grupās, kas nošķirtas viena no otras ar kalnu virsotnēm un aizām. Šodien šādas vietas ir liels retums, bet Azerbaidžānā vēl joprojām ir sastopamas un šodien mūs ciemos uzņems khinalugu tauta- viena no Azerbaidžānas mazākajām etniskajām grupām.
Ciemats Khinalig, kur ved mūsu ceļš, ir augstākā apdzīvotā vieta Azerbaidžānā un to bieži dēvē par “pasaules malu”. No šī ciemata nav jāgaida smalkie un izrotātie nami kā Šveices Alpos – dzīvesveids šeit pilnībā pakārtots izdzīvošanai skarbajos kalnu apstākļos. Tradicionālās mājas būvētas no tuvējās upes akmeņiem un izvietotas terasveidīgi. Šāda būvniecības metode ir īpaši pielāgota kalnu apstākļiem, nodrošinot aizsardzību pret spēcīgajiem kalnu vējiem un sniegiem.
Lai gan šeit oficiālā reliģija ir islāms, khinalugi vēsturiski ir bijuši uguns pielūdzēji un šeit joprojām atrodas Zoroastrisma templis, kas ir augstākā uguns pielūgsmes vieta pasaulē.
Kad būsim izstaigājuši ciematiņu, mūs ar sirsnību uzņems vietējā ģimene. Pie viņu galda baudīsim tradicionālos ēdienus, ko pašu rokām pagatavojusi mājas saimniece – tā būs iespēja ne tikai nogaršot kalnu virtuvi, bet arī sajust patieso Kaukāza viesmīlību.
Pēc sātīgām pusdienām vietējās saimnieces būs sagatavojušas īpašu meistarklasi, kurā paši mācīsimies cept tradicionālo kalnu maizi. Khinalig ciemā maizi cep citādi nekā citur Azerbaidžānā – nevis tandīrā, bet īpašā māla krāsnī. Kalnos, kur koksnes ir maz, kurināšanai izmanto no žāvētiem mēsliem gatavotas briketes – sena un praktiska metode, kas saglabājusies gadsimtiem.
Pusdienas un maizes cepšanas meistarklase: 35 EUR.pers.
Un tad, pašu rokām cepto ceļamaizi paņemot līdzi kā siltu atmiņu no kalniem, dosimies atpakaļ uz Baku.
Vakarā atgriešanās Baku viesnīcā. Atpūta pēc skaistās dienas.
5.DIENA - 22. MAIJS, 2026 - PIEKTDIENA
Brokastis viesnīcā.
Šo dienu sāksim nesteidzīgi, lai pēc iepriekšējās dienas garā brauciena paspējam atgūt spēkus. Arī tālu nebūs jābrauc, jo pirmā dienas puse būs veltīta Baku pilsētas iepazīšanai.
Lai gan brīvajos vakaros jau būsim uzmetuši skatienu šai pilsētai, šodien gida pavadībā dosimies dziļāk – izstaigāsim tās ielas, ieklausīsimies stāstos, kas paslēpti aiz senajiem mūriem un modernajām fasādēm.
Baku ir lielākā pilsēta ne tikai Azerbaidžānā, bet arī visā Kaukāzā. Baku vēsture ir tikpat daudzslāņaina kā pati pilsēta. Pirmās liecības par cilvēku apmetnēm šajā teritorijā meklējamas jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu, bet Baku kā pilsēta īpaši izceļas kopš viduslaikiem, kad tā kļuva par nozīmīgu tirdzniecības un stratēģisku centru pie Kaspijas jūras. Tajā laikā pilsētu stiprināja ar nocietinājumiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām kā Vecpilsētas sienas.
Īstais uzplaukums sākās 19. gadsimtā, kad Baku kļuva par vienu no pirmajām vietām pasaulē, kur sākās rūpnieciskā naftas ieguve. Šeit darbojās arī slavenās naftas magnātu ģimenes, kuru bagātība atstāja pēdas pilsētas arhitektūrā – tolaik celtās greznās ēkas joprojām rotā Baku bulvāri un centru.
Baku pilsētas sirds ir Ičerišeher jeb vecpilsēta, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šeit katrs stūrītis glabā vēstures noslēpumus – šauras bruģētas ieliņas ved cauri senajiem karavānserājiem, kas reiz uzņēma ceļotājus un tirgotājus, majestātiskā Širvanšahu pils rāda vietējo valdnieku varenību, bet noslēpumainais Jaunavas tornis, kas kā sargs stāv jau gadsimtiem pie vecpilsētas mūriem. Dosimies nesteidzīgā pastaigā pa vecpilsētas ielām, klausoties senajos stāstos, jo aiz vecpilsētas mūriem mūs sagaidīs jau cita pilnīgi cita Baku seja- jaunā un mūsdienīgā.
Jaunā Baku daļa kontrastē ar vēsturisko vecpilsētu – šeit valda moderna arhitektūra, plašas ielas un debesskrāpji. Heidara Alijeva centrs ar plūstošām līnijām un futuristisko dizainu, paklāju muzejs, kas izbūvēts sarullēta paklāja formā un, protams, “uguns torņi” – trīs stikla torņi, kas naktī iemirdzas kā uguns liesmas un simbolizē Azerbaidžānas identitāti kā uguns zeme.
Azerbaidžānā, kā jau naftas valstī, auto transports un taksometru pakalpojumi ir ļoti pieejami. Baku ielās var pamanīt arī baklažāna krāsas taksometrus – vietējie stāsta, ka ideja pats prezidenta pārvedis pēc brauciena uz Londonu. Iedvesmojoties no tur redzētajiem melnajiem Londonas taksometriem, viņš vēlējās, lai arī šeit, Baku, ir vienota stila taksometri, tikai vēlējies tos košākus un atšķirīgākus, tāpēc tie ieguva baklažāna toni.
Pēc kopīgās pilsētas eksursijas baudām brīvo laiku pilsētā.
6.DIENA – 23. MAIJS, 2026 – SESTDIENA
Brokastis viesnīcā.
Šodien dosimies uz kādu gleznainu ciematu Lielā Kaukāza kalnu nogāzēs, kas slavens ar savām senajām amatniecības tradīcijām. Šis tradicionāli bijis kalēju, keramiķu un sudraba meistaru centrs, un šī tradīcija te pastāv arī mūsdienās un, staigājot pa šaurajām bruģētajām ieliņām, visapkārt redzēsim amatnieku darbnīcas un veikaliņus.
Ciemats patiešām ir slavens ar sudraba un vara darbnīcām, kur vietējie meistari jau gadsimtiem ilgi apstrādā metālu, veidojot rotas, traukus un mākslas priekšmetus. Ja no ceļojuma plānā ir pārvest ne tikai jaunas emocijas, bet arī ko taustāmu – šī būs īstā vieta autentisku suvenīru iegādei.
Otrajā dienas pusē dosimies atklāt Azerbaidžānas vīna darināšanas kutūru, kas ir sena valsts tradīcija. Vīnogas un vīna ražošana šajā reģionā bija pazīstama jau bronzas laikmetā. Vīns vienmēr bijis daļa no vietējās kultūras un svētku tradīcijām – gan reliģiskos rituālos, gan ikdienas dzīvē. Vietējās vīnogu šķirnes ir pielāgotas gan galda vīna, gan stiprinātā vīna ražošanai.
Un, tā kā šodien esam nonākuši Shamakhi reģionā, kas tiek uzskatīts par senāko vīna ražošanas centru Azerbaidžānā, nevaram laist garām iespēju paviesoties vietējā vīna darītavā. Šeit izstaigāsim vīnogulāju laukus, dzirdēsim vīna ražošanas stāstu un, protams, baudīsim vietējo vīnu.
Viesošanās un vīna degustācijas cena: 25 EUR/pers.
Vakarā atgriešanās Baku. Brīvais laiks un atpūta!
7.DIENA - 24. MAIJS, 2026 - SVĒTDIENA
Brokastis.
Pēdējo aktīvo ceļojuma dienu pavadīsim aizraujošā braucienā uz Gobustan reģionu, kas ir viens no vēsturiski un ģeoloģiski bagātākajiem Azerbaidžānas reģioniem. Mūsu šīs dienas galamērķis - Gobustan Nacionālais parks, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā.
Šeit apskatīsim arheoloģiskos, vēsturiskos un ģeoloģiskos objektus, kā arī parka galveno vērtību - akmens laikmeta petroglifus, kuros atainota seno cilvēku ikdiena, medības, dzīvnieki un rituāli.
Turpinot mūsu Azerbaidžānas stāstu, dosimies apskatīt dubļu vulkānus, kas ir viena no šī reģiona unikālajām dabas parādībām. Azerbaidžānā ir vairāk nekā 300 aktīvu dubļu vulkānu, un tie ir reti sastopami pasaules mērogā. Šie vulkāni neizplūst kā parastie lavas vulkāni, bet puto un dūmo, izspiežot ar minerāļiem bagātus dubļus, kas dažkārt veido iespaidīgas kupolu un sīku ezeru formas.
Dubļu vulkāni tiek uzskatīti arī par ārstniecisku dabas fenomenu, jo minerālu sastāvs dubļos ir bagāts ar mikroelementiem un ir veselīgs cilvēka ādai. Autobusā atļauts atgriezties ar dubļu masku uz sejas.
Atgriešanās Baku, brīvais laiks. Atpūta.
8.DIENA - 25. MAIJS, 2026 - PIRMDIENA
Brokastis. Transfērs uz Baku lidostu.
Plkst. 11.40 – 13.55 lidojums Baku – Stambula.
Plkst. 15.50 lidojums Stambula – Rīga.
Plkst. 18.55 atgriešanās Rīgā.
***
