Ceļojums uz Turciju šķiet kā ceļojums laikā- Stambulā ik uz soļa seni ēku mūri, pagātnes liecības un atgādinājums par varenu impēriju. Šoreiz ceļojam uz Stambulu, atgriezties Lieliskajā gadsimtā- gan piedzīvot vēstures mantojumu un impērijā mutuļojošos stāstus , gan iepazīt pasaulslavenā seriāla Lieliskais gadsimts ainas un stāstus. Dosimies uz abām impērijas sultānu pilīm- gan seno Topkapi pili, gan jauno Dolmabačes pili, apmeklēsim Suleimana Lielā valdīšanas laikā nozīmīgākās mošejas, vērosim osmaņu galma dejas, dosimies uz tirgu un ienirsim senā garšu, smaržu un sajūtu pasaulē!
1. DIENA – 16. OKTOBRIS, 2026 – PIEKTDIENA
Plkst. 8.55 tikšanās Rīgas lidostā.
Plkst. 10.55-14.15 lidojums Rīga-Stambula (Turkish Airlines).
Transfērs no lidostas uz viesnīcu, kas atrodas dažu minūšu kājāmgājiena attālumā no Svētās Sofijas mošejas. Kad esam iekārtojušies viesnīcā, dosimies pirmo iespaidu ķeršanā Stambulas vecpilsētas ieliņās, garšvielu veikaliņos, paklāju bodēs un juvelierveikalos. Šodien piedzīvosim ko īpašu- sēdīsimies mīkstos spilvenos un baudīsim tradicionālu osmaņu virtuvi- garšas, ko atpazītu arī sultāni un imperatori.
Tradicionālā Osmaņu virtuve ir bagātīga, daudzveidīga un grezna — tieši tāda, kādu to redzam “Lieliskajā gadsimtā”. Tā apvieno saldas, sāļas, maigas un piparotas garšas no persiešu, arābu, Vidusjūras un Balkānu virtuvēm. Osmaņu virtuve īpaši tika izkopta sultāna galmā, kad desmitiem pavāru gatavoja izsmalcinātus ēdienus vairākiem tūkstoši cilvēku galmā, vienā dienā.
No pamatēdieniem iesakām nogaršot dažādus tradicionālus ēdienus, tai skaitā arī maltīti, kas tieši tā arī tulkojama: sultāna iecienītais! Edienkartē meklē Hünkar Beğendi – baklažānu sautējums ar mīkstu, ceptu un sautētu jēra gaļu. Turcija tiešām ir vieta, kur baudīt jēru arī, ja tas ikdienā nav pirmā gaļas izvēle- turki to prot pagatavot maigu, mutē kūstošu. Vēl kāds jēra gaļas ēdiens, Kuzu Tandır – lēni, garšvielās sautēta jēra gaļa, ierasti pasniegta ar dārzeņiem- gaļa ir tiešām mīksta un aromātiska! Ja vēlaties piedzīvot ko īpašu, iesakām pasūtīt Tas Kebabı – sautētu gaļu ar dārzeņiem, kas tiek sautēta un pasniegta slēgtā māla podā. No gaļas ēdienu pamatēdieniem visnotaļ interesants ir arī sultāna plovs jeb Saray Pilavı – īpašs rīsu ēdiens ar riekstiem, rozīnēm un garšvielām, ar vistas gabaliņiem. Starp veģetārajiem ēdieniem iesakām baudīt ēdienu, İmam Bayıldı , kas burtiski tulkojams kā “imams ģībst” – tieši tik gardi! Tas ir cepts baklažāns ar sīpoliem, tomātiem, ķiplokiem un garšvielām. Gardas ir arī uzkodas un mērcītes: dolma – vīnogu lapas, pildītas ar rīsiem, garšvielām, dažkārt ar gaļu, muhammara – sarkano piparu pasta ar valriekstiem, haydari – bieza jogurta mērce ar ķiplokiem un dillēm.
Tas, kas šajās dienās būs jābauda un noteikti jāatved uz mājām – vietējie saldumi, kas patiešām ir debešķīgi gardi. Viens no tradicionālajiem turku saldumiem ir halva. Tiek uzskatīts, ka šis ir viens no senākajiem Austrumu saldumiem, jo pirmās ziņas par halvu pieejamas jau no 7. gadsimta. Tiek stāstīts, ka sensenos laikos, kad vecais Hotabičs uz sava burvju paklāja lidinājās virs tuksnešiem un Aladins pulēja savu burvju lampu, jau tad turku sultāns pats baudīja un savu harēmu cienāja ar halvu, kuru gatavoja no žāvētām un sasmalcinātām eļļas augu sēklām un saputotas karameļu masas.
Sultāna Suleimana vadībā Topkapi pilī tika paplašināta un iekārota virtuves zona, kas paredzēta tieši saldumu gatavošanai- īpaši jāizceļ lukums, kas ir viens no vecākajiem zināmajiem saldajiem kārdinājumiem konditorejas pasaulē. Šis kārums ir dažādām leģendām apvīts – viena no tām vēsta, ka 14. gadsimtā kāds drosmīgs jaunietis izpirka savu mīļoto, kura tika sagūstīta un nogādāta karaliskajā pilī, iekārdinot ļauno ķēniņu ar neticami garšīgu delikatesi – lukumu. Lukuma gatavošanas process sākas ar to, ka uzvāra ūdeni ar cukuru un citronskābi. Lai maisījumu iebiezinātu, tam pievieno iepriekš aukstā ūdenī iejauktu kukurūzas cieti. Tad lukumam pievieno aromatizētājus - to klāsts sniedzas no rožu, zemeņu un mandarīnu garšas līdz banānu, bergamotes un pistāciju garšai. Dažreiz tiek pievienotas arī krāsvielas, šokolāde vai grauzdēti rieksti. Gatavo saldumu parasti pārkaisa ar pūdercukuru vai smalkām kokosriekstu skaidiņām.
Noteikti Stambulā jānobauda arī baklava jeb pahlava, kuras pirmsākumi meklējami Bizantijas impērijā. Osmaņu impērijas laikos recepte tika uzlabota, un tieši šī versija ir pamatā mūsdienu turku baklavas receptūrai. Šis leģendārais konditorejas izstrādājums tiek gatavots, pildot plānas folo mīklas kārtas ar sasmalcinātiem riekstiem, piemēram, pistācijām, mandelēm vai lazdu riekstiem un saldinot ar sīrupu vai medu. Laimīgi tie, kas baklavu nogaršo tiko ceptu, karstu!
Noslēdzot stāstu par dažādā veida turku saldumiem, jāpiemin arī kunefe vai kunafa, kas ir viens no turku iecienītākajiem desertiem. To visbiežāk gatavo kā kūku, pēc tam sagriežot gabaliņos, bet reizēm veido arī kā mazākas kūciņas, kas pildītas ar dažādiem pildījumiem. Tradicionāli šo desertu gatavo no siera, kas ir vietējais mocarellas analogs, sviesta un cukura sīrupa.
Brīvs vakars un pastaiga naksnīgajā, viesmīlīgajā Stambulā.
2. DIENA – 17. OKTOBRIS, 2026 – SESTDIENA
Brokastis
Kopā ar vietējo gidu dosimies ekskursijā kājām - piedzīvot Stambulas vēstures liecības caur seriāla “Lieliskais gadsimts” prizmu. Seriāls risinās 16.gadsimtā, Suleimana Lieliskā valdīšanas laikā- viņa vadībā Osmaņu impērija piedzīvoja militārās, politiskās un ekonomiskās varas zenītu. Suleimana valdīšanas laikā Osmaņu impērijā dzīvoja ap 25 miljonu iedzīvotāju, impērijas robežas tolaik iekļāva gandrīz visus Eiropas dienvidaustrumus, tai skaitā mūsdienu Grieķiju, Ungāriju, Ukrainu, Horvātiju, Rumāniju , Ziemeļāfriku un Tuvos Austrumus un osmaņu karaspēks kļuva par dominējošo jūras floti Eiropā, kontrolējot Vidusjūru un Melno jūru.
Vietējā gida pavadībā nesteidzīgi apskatīsim stāstiem apvīto Topkapi pili- vietu, kur 16.gadsimtā dzīvoja Suleimans Lieliskais, Hirēma un harēms. Jāsaka gan, ka seriāla filmēšana notika uzņemšanas laukumā, kas tika iekātots, balstoties uz Topkapi pils plānu un pati Topkapi pils palikusi atvērta apmeklētājiem -te ir iekārtots vērienīgs muzejs, ko ik dienu apmeklē simtiem vēstures mīļotāju. Šī pils glabā iespaidīgus impēriskos dārgumus un relikvijas. Lai gan ne visas 400 Topkapi pils telpas ir atvērtas, tās apmeklējot var pārņemt dažādas sajūtas un iespaidi, taču lielākā daļa sajūt zināmu melanholiju, neskatoties uz milzu pils kompleksa skaistumu un eleganci. Laika gaitā šai pilī ir mitušas vairākas personas ar bezlimita varu un līdzekļiem, kuras pārdekorēja pils telpas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, liela daļa interjera nu ir pārklāta ar keramikas flīzēm, un dažas no ejām ir aizvērtas, daudz telpu un ēku pievienotas kompleksam- līdz ar katru, nākamo sultānu.
Pilī var aplūkot neskaitāmas uzņemšanas, sapulču, harēma telpas, guļamistabas, virtuvi, dārgumu glabātuvi, isllāma relikviju telpu. Telpu nosaukumi vien izraisa interesi - Melno galminieku mošeja, Melnā einuha dārgumu glabātāja dzīvoklis, Melno einuhu-sultāna sagaidītāju dzīvoklis, Četrdesmit kolonnu vieta, Džinu konsultāciju istaba. Kad skaistuma un informācijas par daudz, uzmeklējiet kādu no koridoriem, kuri izved kādā no daudzajiem ārā pagalmiem, un ieelpojiet dziļi - arī šeit jūtama ne tikai skaisto apstādījumu, bet arī vēstures smarža. Iesakām uzmeklēt pagalmu, kas harēma laikos bija paredzēts ekskluzīvi sultāna vistuvākajām favorītēm - no tā paveras lielisks skats uz Bosfora šaurumu. Vietējais gids parādīs arī Suleimana guļamistabu, kas viņa dzīves laikā atradās ārpus harēma, tāpat arī sultāna, sultāna mātes hamamu.
Topkapi pils un harēma apmeklējums vietējā gida pavadībā: 55 EUR/pers.
Tālāk kājām dodamies cauri Stambulas vecpilsētai, apakatīt vēl kādu arhitektūras objektu, kas seriāla un vēstures faniem liks aizturēt elpu. Dodamies uz Suleimana mošeju, kuru sultāns pats pasūtīja sev uzbūvēt, un ieplānoja te atdusas vietu sev, bērniem un savai mīļotajai Hirēmai. Mošeja atrodas kalnā, vairāk kā četrsimt gadus bija lielākā un svarīgākā no mošejām- arī joprojām tās plašums un greznums ir ne vien Suleimana, bet visas osmaņu impērijas varenības un bagātības simbols.
Suleimana mošejā ieiet var arī citu konfesiju pārstāvji, ne vien musulmaņi. Vien svarīgi atcerēties- ieejot mošejā, ir jānovelk apavi, dāmām- jāpiesedz mati, jābūt apģērbtiem nosedzot ķermeni – tops ar nosegtām rokām, dekoltē zonu, kājām līdz potītēm. Ir mošejas, un arī šeit iespējams uzvilkt pie ieejas noliktos lakatus, tomēr iesakām sagatavoties laikus un vilkt ko savu.
Seriāls Lieliskais gadsimts vispirms ir mīlasstāsts starp sultānu un viņa mīļoto Hirremu, kas dzimusi mūsdienu Ukrainā un īstajā vārdā reiz saukta Aleksandra Lisovska. Viņa kā verdzene no Krimas piecpadsmit gadu vecumā tika atsūtīta uz harēmu, lai mācītos un kalpotu galmam. Viņas emocionālā inteliģence drīz vien viņu pietuvinājusi Suleimanam, starp abiem uzplauka patiesa mīlestība, kas Hirremai ļāva būt vīra tuvumā tad, kad galma likumi ierasti liktu viņai pazust no sultāna redzesloka. Abu mīlasstāsts ir viens no visromantiskākajiem un noslēpumainākajiem stāstiem Osmaņu vēsturē, kas iedvesmojis gan vēsturniekus, gan māksliniekus, un arī filmu veidotājus. Par spīti paražām, kas liedza sultānam precēties ar galma dāmām, Suleimans apprecēja Hirremu – tas bija kas nepieredzēts - viņa kļuva par Sultānes titula nēsātāju, kas līdz tam tika izmantots tikai sultānu mātēm. Viņu attiecības bija dziļas un cieņas pilnas, ģimenē dzima seši bērni, un kad nebija blakus viņi abi apmainījās skaistām vēstulēm, kuras vēl šodien tikušas saglabātas. Ar laiku Hirēma kļuva par vienu no ietekmīgākajām sievietēm Osmaņu vēsturē- viņa veicināja skolu, slimnīcu, labdarības iestāžu atvēršanu un atbalstīja vienkāršos ļaudis.
Suleimans, tik ietekmīgais valdnieks, Hirēmai reiz rakstījis: "Es rodu mieru, vien, kad esmu Tev blakus. Nepietiek vārdu un tintes, lai pavēstītu, cik priecīgs esmu, kad esmu Tev blakus.”
Suleimana mošeju pabeidza 1557.gadā, un gadu vēlāk Hirēma Suleimana rokās mira. Pēdējā laikā Hirēma bija kļuvusi vāja un bez spēka, un, lai netraucētu sultānes mieru un klusumu, Suleimans lika sadedzināt visus Topkapi pilī esošos mūzikas instrumentus, izdzina no pils jokdarus. Pirms nāves Suleimans solīja netuvoties nevienai citai sievietei, un vientulībā dzīvoja vēl astoņus gadus pēc mīlotās nāves. Dodamies uz mauzolejiem, kuros dus gan Suleimans , gan Hirēma.
Ieeja bezmaksas
Vakarpusē atgriežamies viesnīcā, brīvs vakars.
Brīvajā laikā kādā no vakariem iesakām apmeklēt hamam jeb turku pirti, kas dos atpūtu miesai un garam.
Iekšēja un ārēja tīrība ir viens no Islāma stūrakmeņiem. Svarīgi ir ne vien lūgt Allāhu, bet darīt to rīriem. Katrs sultāns pasūtīja uzbūvēt ne vien mošeju, kur tautai lūgt, bet arī hamamu, kur tiem mazgāties. Kaut 18.gadsimtu, līdz ar ūdens ievilkšanu tuvāk mājām un iespējai veidot privātas mazgāšanās vietas hamamu apmeklē mazāk cilvēku kā ziedu laikos, arī mūsdienās hamams ir populāra tikšanās, socializēšanās un mazgāšanās vieta vietējiem- tikpat svarīga kā latviešiem pirtis. Te tiek izrunātas ciemata, komūnas aktualitātes, aprunāta valdošā vara- te šķiet zudušas sabiedrības visnotaļ striktās dzīves normas un principi. Stambulā slaveni ir gan Hirremas, gan Suleimana un daudzi citi hamami, grupas vadītāja un viesnīcas personāls ieteiks jums hamamu, kas atbilstu jūsu rocībai un vēlmēm.
Orientējoši, hamams ar transportu uz to, karsto telpu un putu masāžu maksā orientējoši 55 eur, pilna hamam pieredze ar karsto telpu, putu masāžu, skrubi, masāžu ar eļļu 75 eur personai.
3. DIENA – 18. OKTOBRIS, 2026 – SVĒTDIENA
Brokastis
Šodien dodamies uz jauno pili, jeb Dolmabahčes pili Bosfora jūras šauruma Eiropas pusē. Pils no 1853. līdz 1923. gadam kalpoja kā Osmaņu impērijas sultāna rezidence un valsts administratīvais centrs. Pēc Osmaņu impērijas sabrukuma to kā savu rezidenci izmantoja arī Turcijas dibinātājs un pirmais prezidents Mustafa Kemals Ataturks. Pils lielajā ceremoniju zālē joprojām apskatāma pasaulē lielākā Bohēmijas kristāla lampa, kuru sultānam uzdāvināja Lielbritānijas karaliene Viktorija. Lampā iebūvētas 750 spuldzes un tā sver 4,5 tonnas. Dolmabahčes pilī joprojām atrodas lielākā Bohēmijas un Bakaratas kristāla lampu un stāvlampu kolekcija pasaulē un pat galvenās kāpnes viesu sagaidīšanas pils daļā izgatavotas no Bakaratas kristāla.
Ieejas biļete: 40 EUR/pers. (ekskursijas laikā tiek izsniegts audio gids angļu vai krievu valodā).
Atgriežamies vecpilsētas sirdī, vēlamies jums parādīt vēl kādu brīnumaini skaistu mošeju, kas saistās ar Suleimana valdīšanas laiku.
Dodamies uz Rustempaša mošeju, kas celta un nosaukta sultāna Suleimana znota, Rustema Pašas, vārdā.
Mošeja pazīstama ar sapņaini skaistajām, tradicionālajām İznik flīzēm, kuras bieži redzamas arī seriālā. Iznik flīzes ir dekoratīvas keramikas plāksnes, kas tika gleznotas pilsētā Iznik un tiek uzskatītas par vienu no skaistākajām osmaņu mākslas liecībām. Flīzes tika glazētas kobalta zilā, turku zilā (jeb tirkīza krāsā), zaļā, melnā un īpašajā Iznik sarkanajā krāsa. Tajās attēloja stilizētus ziedus (tulpes, rozes, hiacintes), ģeometriskus ornamentus. Tieši iznik flīžu stils mošejā palīdz noteikt tās celšanas gadu- ap 1555. gadu mūsu ērā.
Interesanti, ka ir pavisam vienkāršs izskaidrojums, kāpēc mošeju var redzēt no tāluma, tomēr tās ieejas durvis ir tautai slēptas un nekas nelieciena, ka tirgus sirdī noslēpusies tik skaisti dekorēta ēka. Vesturnieki stāsta, ka Rustem Paša nav bijis tas jaukākais no cilvēkiem un vīriem. Viņš esot labprāt ņemis kukuļus un naudu, un ieviesis kukuļņemšanu osmāņu galmā. Viņš neesot vēlējies, lai Suleimans uzzinātu, cik viņam patiesībā daudz naudas, tāpēc līdzekļus, ko viņš ieguvis, viņš tērējis nevis mošejas ārpusei, bet gan iekšdarbiem.
Šodien iesakām apmeklēt tirgu- gan Lielo tirgu (Grand Bazaar), kas svētdienā slēgts, gan Ēģiptiešu garšvielu tirgu un ieliņas ap to! Arī te, senajās ēkās, osmāņu varenības liecības ik uz soļa. Turcija nav iedomājama bez tirgošanās gara. Un Lielais Bazārs ir tieši šāds brīnums, kas stiepjas piecu kilometru garumā. Tajā tirgo visu, sākot no tējas kannām, saldumiem un garšvielām līdz paklājiem, apģērba un elektronikas precēm. Jā, teiksiet, ka turku tirgotāji ir uzmācīgi, bet tāda ir viņu tautas tirgošanās kultūra. Te drīkst nogaršot, degustēt, piemērīt un beigās arī nokaulēt pirmo pateikto cenu. Baudīsim plašos tirgus, brīvs laiks arī iepirkties.
Šajās dienās noteikti baudīsiet arī turku tēju, kas kļuvusi par nacionālās kultūras neatņemamu sastāvdaļu un obligātu ikdienas dzīves atribūtu. Lai kur arī jūs neietu, kā viesmīlības un īpašas uzmanības, cieņas un draudzības simbols ir saimnieka pasniegta tējas glāze. Turku tēju var iegādāties arī dažādos veikaliņos un tirgū. Tējas ražošana Turcijā aizsākusies Turku republikas agrīnajos gados, kad par tās ražošanas centru kļuva Melnās jūras austrumu piekraste, kur tiek audzētas milzīgas tējas plantācijas. Pirmā tējas fabrika Turcijā tika uzbūvēta 1947. gadā Rize pilsētā, kur līdz 1965. gadam ražošana bija sasniegusi tādus apjomus, kas pilnībā spēja apmierināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc šī burvīgā dzēriena. Atgādinām, ka tēju dzert piedāvās jebkur- arī tirgū! Tomēr, ja jums nav vēlmes ko iegādāties, labāk laipni no tējas atteikties- melnās tējas dzeršana ir kā kaulēšanās rituāls. Vēl jums noteikti rokās dos dažādu pulverīšu tējas- tās gan varat baudīt un garšot- tās ir saldas, ūdenī šķīstošas augļu tējas ar granātābolu, vīnogu vai kādu citu garšu.
Šovakar aicinām piedzīvot turku kultūras šovu ar vakariņām Bosfora šaurumā! Vienlaikus iespēja doties vairāku stundu braucienā Stambulas naksnīgajos ūdeņos- redzēsiet gan pilsētas naktī izgaismotās mošejas un tiltus, kas savieno Āzijas un Eiropas kontinentus, gan piedzīvosiet Turcijas kultūras šovus- vēderdejas, turku tautas dejas, osmaņu galma dejas, meditējošos dervišus, braucienu noslēdzot ar mūziku, pie kuras iespējams dejot pašiem! Uz klāja tiks pasniegtas trīs kārtu vakariņas- uzkodas, silts pamatēdiens un deserts.
Dalības maksa: 60 EUR/pers.
Vēlā vakarā atgriešanās viesnīcā un atpūta.
4. DIENA – 19. OKTOBRIS, 2026 – PIRMDIENA
Brokastis un brīva diena atpūtai, suvenīru iegādei, pilsētas apskatei pēc katra vēlmēm. Varat doties pastaigā pilsētas parkā starp Zilo mošeju un Sofijas katedrāli, te uz ielām tirgo gan simit mīklas radziņus, gan svaigi vārītu, sālītu kukurūzu un grauzdētus kastaņus. Varat ielūkoties arī šajās mošejās, vai doties uz slavenajām pazemes ūdens cisternām, kas pilsētai glabājušas svaigu dzeramo ūdeni.
Vēl - varat doties uz rajonu, kas izslavēts ar savām skaisti, koši krāsotajām mājām, autentiskajām kafejnīcām un brīvdomātāju atmosfēru!
Brīvā laikā varat doties pār zvejnieku tiltu- uz Galatas torni. No šejienes paveras lielisks skats uz vēsturisko vecpilsētu, kur atrodas daudzas seriālā redzamās vietas, šī ir fantastiska vieta, lai saprastu šīs 20 miljonu pilsētas apmērus. Galatas tornis celts 14.gadsimtā, un interesanti, ka to cēluši nevis osmāņi, bet gan itāļi, savā iekarojumu gājienā. Šos Stambulas daļu pārvaldīja itāļu tirgotāji, tornis ir kalpojis gan kā novērošanas laukums teritorijas aizsardzībai, gan, arī kā cietums. Kaut Galātas tornī iekārots lifts, pēdējie stāvi jāpievar kājām.
Ieejas maksa 30 EUR/pers.
Gatavošanās mājupceļam, noslēdzošā nakts viesnīcā.
5. DIENA – 20. OKTOBRIS, 2026 – OTRDIENA
Brokastis.
Brīvais laiks pilsētas baudīšanai.
Pusdienlaikā transfērs uz lidostu.
Plkst. 14.00 ierodamies Stambulas lidostā
Plkst. 16.00 – 19.05 lidojums Stambula- Rīga.
***
