Grieķija nenoliedzami ir Eiropas kultūras šūpulis. Te radusies demokrātija, attīstījusies māksla, politika, filozofija, te sasniegti dažādi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, galu galā, te cēlušās Olimpiskās spēles un teātra māksla! Te gaidāmi pasakaini gardi Vidusjūras ēdieni, maigas, garšvielās marinētas, olīvas, sulīgi apelsīni, tirkīzzilu ūdeņu pludmales, siltas naktis un tikpat siltas grieķu sirdis.
Grieķija, tās cilvēki un kultūra ir jāpiedzīvo uz savas ādas. Te jābauda jūras veltes, kultūras mantojums, te nesteidzīgi jāvēro ielu muzikanti, Egejas jūras tirkīzzilie klinšu krasti. Un te esot jāmēģina novilkt ikdienas skrējienam rokas bremzi un jāpiedzīvo dzīve grieķu mierā.
***
1. DIENA – 2.JŪNIJS, 2026 – OTRDIENA
Plkst. 9.10 tikšanas Rīgas lidostā.
Plkst. 11.10 lidojums Rīga – Atēnas.
Plkst. 14.25 ielidošana Grieķijā, Atēnās.
Atēnās ierodamies pēcpusdienā un, lieki laiku netērējot, dodamies to iepazīt!
Grieķi ir izslavēti ar savu vienkāršo un vienlaikus neapšaubāmi lielisko virtuvi, ko patiesībā, apstiprinās ikkatrs mūsu līdžsinējais Grieķijas ceļotājs! Vidusjūras diēta, ko piekopj arī paši grieķi, ir viena no veselīgākajām diētām pasaulē. Šai ēdienkartē valda graudaugi, pupas un zirņi, svaigi dārzeņi, augļi, rieksti, olīveļļa, mazliet zivs, gaļas vai piena produkti, dažādas garšvielas un, protams, vīns. Vispār, šis ievadteksts lai drīzāk mums kalpo kā attaisnojums turpmākajās dienām gaidāmajām gastronomiskajām baudām! Te jābauda viss, sākot no klasiskiem grieķu salātiem, kas te tiešām garšo neiedomājami labi, līdz dažādiem gaļas un zivju ēdieniem, grilētām, ceptām vai fritētām jūras veltēm, dārzeņu sacepumiem un sautējumiem.
Vakarā aicinām kopā doties uz kādu grieķu tavernu baudīt vietēju maltīti, skatīt grieķu deju ritmus. Grieķi mīl tautas dejas, tikpat ļoti mīl tradicionālo mūziku. Katrā grieķu salā ir kāda īpaša tradicionāla deja, katrā reģionā- savs tautu tērps. Grieķijas tautiskās dejas ir enerģiskas, pārsteidzošas, prieka pilnas, un grieķi labprāt dalīsies savā priekā ar mums!
Arī Sirtaki dejas nu jau uzskata par grieķu tautas deju, kaut tā horeografēta 1964.gada filmai Grieķis Zorba (Zorba the Greek) . Filma ieguva 3 Oskara balvas un četras nominācijas. Kino nepieredzētās slavas dēļ ārzemnieku acis atkal tika pievērstas grieķu kultūrai un deja ar tik lipīgo melodiju kļuva pasaulē pazīstama un grieķu karstasinīgajām asinīm, kustīgajai un enerģiskajai dabai tik piederīga.
Baudīsim deju un mūzikas šovu kopā ar lielisku ēdienu! Vakariņās nogaršosim tzadziki un grieķi salātus, siera pīrāgu, musaku, spinātu pīrāgu, vistas souvlaki iesmiņus vai teļa gaļu!
Šovs ar vakariņām: 40 EUR/pers.
Dienas noslēgumā iekārtošanās viesnīcā turpmākajām trim naktīm un brīvs laiks atpūtai.
2. DIENA – 3. JŪNIJS, 2026 – TREŠDIENA
Brokastis.
Un šodien piedzīvosim vienu no septiņiem senās pasaules brīnumiem- Atēnu akropoli.
Atēnu Akropole ir ērti iekārtojusies uz pilsētas centrā esošās klints, kas bieži saukta arī par Svēto akmeni. Grieķijas lielākā pilsēta radās un pletās lejup tieši no apmetnes klints virsotnē - sākotnēji to apdzīvoja pilsētas valdnieks, un vēlāk, Atēnām paplašinoties, šī klints pārtapa par Dievu mājvietu un pielūgšanas vietu. 5. gadsimtā pirms mūsu ēras te tika uzbūvēti mūsdienās vēl redzamie tempļi, brīvdabas pasākumu zāle, ieejas vārti tempļu zonā un nocietinājumi ap klinti. Kalna galā joprojām atrodas partenons, kas veltīts Atēnai - gudrības dievietei un Atēnu pilsētas aizstāvei. Reiz šī tempļa vidū atradās milzīga Atēnas statuja, veidota no ziloņkaula, sudraba un zelta. To, tāpat kā lielāko daļu tempļu, iznīcināja un aplaupīja persieši vienā no pilsētai uzbrūkošajiem kariem. Te atradās arī Poseidona (jūras, ūdeņu, zirgu un zemestrīču dieva), Artemīdas (medību, dabas, dzimšanas dievietes, bērnu sargātājas), Zeva (cilvēku un dabas sargātāja, debesu dieva), Dionīsa (vīna un auglības dieva), Afrodītes (mīlestības dievietes), Naikas (uzvaras dievietes) tempļi.
Mainoties varām un laikiem, Akropole piedzīvoja gan skaistus, gan arī smagus laikus. Te tika ne tikai svinēti svētki un pielūgti dievi, bet, mainoties varām, katra no tām ieviesa savas korekcijas. Sākumā persieši nopostīja lielu daļu ēku. Tad Atēnas templis tika pārveidots par katoļu baznīcu, vēlāk kalnā uz nopostīto tempļu drupām tika uzbūvētas vēl pāris baznīcas.
Tad te iemitinājās turku karaspēks, kurš Atēnas templī iekārtoja savu mošeju. 17.gadsimta negaisā zibens iespēra kalnā, iznīcinot lielu daļu tur esošo ēku. Tad turki sāka glabāt templī šaujampulveri, kam nelaimīgā kārtā iešāva zibens. Visām nedienām pa vidu, otomaņu- venēciešu karā, venēcieši aplenca Akropoli un tai uzmeta lādiņu, kas atkārtoti uzspridzināja partenonā glabāto šaujampulveri, vēl vairāk nopostot vēsturiskās ēkas. Nedienas turpinājās. Tad skotu diplomāts, ar vietējo un algotņu palīdzību, nocēla un nozāģēja uz tempļiem un tajos pēdējos saglabājušos ciļņus, statujas, paneļus, arhitektūras elementus un pat kolonnas, ko pārdeva Britu muzejam Londonā brīdī, kad diplomātam sākās finansiālas grūtības. Visas nedienas beidzās 1835.gadā, kad Grieķija kļuva neatkarīga.
Šobrīd Akropole ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā un te jau gadu desmitiem aktīvi notiek rekonstrukcijas un saglabāšanas darbi. Zinot šo Akropoles notikumu vēsturi, varam tikai apstiprināt - Akropole ir arhitektūras brīnums, kas spējis saglabāties un sevi nosargāt cauri gadu tūkstošiem, tāpēc noteikti ir jāredz savām acīm!
Ieejas maksa: 35,00 EUR/pers.; 25 EUR/pers. - senioriem; 10 EUR/pers. - bērniem un jauniešiem līdz 25 gadiem.
Pusdienās iesakām baudīt kādu tipisku grieķu ēdienu - souvlaki jeb girosu - uz iesma sadurtu, grilētu gaļu ar garšvielām. Vai soutzoukakia - gaļas bumbiņas, ko gatavo no liellopa, sīpoliem, garšvielām un pasniedz sutinātas tomātu mērcē. Tradicionālo ēdienu listē ir arī stifado - liellopa, tomātu un citu dārzeņu sautējums. Papoutsakia - ar malto gaļu pildīti baklažāni, dolmades jeb rīsu vai kāpostu lapu rullīši, pildīti ar rīsiem, dažkārt ar gaļu, un garšvielām. Klāt tzadziki gurķu, ķiploku un krējuma mērce, un esam nonākuši grieķu paradīzē! Te gan brīdinām izvērtēt savas vēlmes un nepasūtīt visus šos ēdienus vienlaikus - katrs no tiem ir atsevišķa maltīte, kas dos sāta sajūtu uz ilgu laiku.
Pēcpusdienā dodamies uz kādu skaistu un skandalozu muzeju, kur turpināsim iedziļināties seno grieķu kultūrā un tās mantojumā. Te tuvumā iespējams apskatīt, kādas skulptūras un ciļņi, krāsas un to izejvielas tika izmantotas Akropoles tempļu dekorācijām, kādi artefakti tur atrasti, sākot no ziloņkaula un metāla spēļmantiņām, līdz traukiem un ceremoniju priekšmetiem, un akropoles tempļu fasādes dekoratīvajiem elementiem. Šis muzejs ierindojas pasaulē labāko muzeju topā, jo ne tikai palīdz iedomāties, kā Akropole izskatījās savos ziedu laikos, bet arī un kalpo kā simbols mūsdienu arhitektūrai kā senās arhitektūras papildinājumam - no lielajiem, stiklotajiem logiem un muzeja terases paveras skaists skats uz Akropoli, veidojot nepārtrauktu, gaumīgi pasniegtu saikni un zināšanu pārnesi no Svētā kalna līdz muzejam.
Jautāsiet, kāpēc muzejs saucams par skandalozu? Te starp 4000 antīkās mākslas eksponātu atrodas arī to mākslas darbu kopijas, kuru oriģinālus 1801.gadā no Atēnām uz Londonu izveda diplomāts Eldžins, tādejādi aplaupot Akropoli. Jau vairāk kā 200 gadu, līdz pat šodienai eksponāti atrodas Britu muzeja īpašumā un Atēnu muzejs sev par mērķi izvirzījis atgādināt mākslas darbu piederību un izcelsmi, cerot saņemt tos atpakaļ grieķu tautas īpašumā.
Ieejas maksa Akropoles muzejā: 19,50 EUR/pers.; senioriem, bērniem un jauniešiem līdz 25 gadiem 14,50 EUR/pers. (cenas pirms ceļojuma tiks precizētas).
Bet vakarā dosimies uz kādu grieķu teātra izrādi zem klajas debess. Tas būs notikums, kuru iesakām piedzīvot! Kā zinām, Atēnas ir teātra šūpulis - pirmās izrādes tika organizētas jau 700 gadus pirms mūsu ēras, kad par godu Dionīsam tika svinēts Dionīsa festivāls- četras līdz sešas dienas, kurās grieķi meta ikdienas darbus pie malas, un dzēra un ēda, dzīroja un skatījās teātri. Teātra finansiālo daļu sponsorēja bagātie atēnieši. Ātri vien teātris kā kultūras elements tika izplatīts pa visām kolonijām un ieguva plašu atzinību tautas vidū. Ievērojamākie autori bija Aishils, Sofokls un Eiripīds, Aristofans - tika veidotas izrādes gan aprakstot grieķu varoņdarbus, gan atsevišķu amatpersonu izgāšanās, gan par mīlestību, un arī par citām sabiedrībā aktuālām tēmām. Tika veidotas trīs žanru izrādes - traģēdijas, komēdijas un satīra drāma. Interesanti, ka luga vienlaikus nedrīkstēja būt traģēdija un komēdija. Tai bija jābūt vai nu skumjai vai smieklīgai. Tāpat māksliniekiem bija jāvelk maskas, lai lielajās brīvdabas teātra skatuvēs skatītāji pēc maskas sajustu tēla emocijas. Tomēr tas nebija mēmais teātris, un bija svarīgi dzirdēt arī aktieru dialogus un dziesmas, jo grieķi īpašu nozīmi pievērsta valodai un tās izpausmēm.
Izrāde angļu valodā. Ieejas maksa: 25 EUR/pers. Izvēles aktivitāte.
Brīvais laiks Atēnu baudīšanai vakara noskaņās.
3. DIENA – 4. JŪNIJS, 2026 – CETURTDIENA
Brokastis.
Brīva diena Atēnu piedzīvošanai! Iespēja doties uz kādu īpašu ezeru, kur ūdens ir silts arī ziemas mēnešos, apmeklēt vēl kādu muzeju, iepirkt suvenīrus mājiniekiem ( tieši Atēnās tie būs vislētākie).
Kam vēlme, dodamies uz Monastiraki tirgotāju laukumu - vecpilsētas un tirgus ieliņu orientieri. Šeit skaisti restorāni ar skatu pār Atēnu jumtiem, uz Akropoli- lieliska vieta obligātajai aukstajai kafijai ar baklavu!
Arī Atēnu vecpilsēta ir ievērības cienīgs, lepns un skaists vēstures liecinieks. Te restorāni un vietējo preču veikaliņi, krāmu tirdziņš un ielu tirgotāji ir ērti iekārtojušies blakus baznīcām, starp tirgus laukumiem un vēsturiskiem mūriem. Pilsētas centrā nenogurusi kūsā dzīvība un tirgošanās te, šķiet, mūsdienās tikpat aktīva kā senajā Grieķijā! Interesanti, ka te pilsētā iekārtots arī ērti pieejams metro, un ceļā var doties kaut no vēsturiskā Monastiraki tirgotāju laukuma. Metro staciju koridoros bieži vien ir ievietoti stikloti paneļi, kas pat zem zemes atsedz skatam seno grieķu noteku sistēmas, ēku mūrus un pazemes ceļus.
Interesants un autentisks ir saglabājies Atēnu tirgus- te visas smaržas un garšas sajaukušās vienā kamoliņā- vietējie var iegādāties gan zivis un gaļu, gan garšvielas, medu un riekstus.
Atēnās ir kāds kalns, kurā var uzkāpt pa labiekārtotu, slīpu taciņu un vērot saulrietu pār pilsētas saulē sasilušajām ielām. Te var skaitīt Vidusjūras salas kā siltā pienā peldošu uzpūteni, vizuāli meklēt jau mazliet iepazītās ielas un apmeklēto Akropoli. Kalns ir populāra vietējo tikšanās vieta, un te esot un uzkāpjot, šķiet, ka esi atklājis un iekarojis savu pilsētas gabaliņu. Skatoties no kalna lejup, vieglāk apzināties Grieķijas galvaspilsētas mērogu un iedomāties tās sirdspukstus - tajā dzīvojošos četrus miljonus iedzīvotāju. Tiem, kam vēlme- vakara pastaiga un kāpšana kalnā vērot saulrietu. (Šī aktivitāte pēc izvēles).
Atgriešanās viesnīcā un noslēdzošais vakars Atēnās.
4. DIENA – 5. JŪNIJS, 2026 – PIEKTDIENA
Brokastis.
Izrakstīšanās no viesnīcas. Ar autobusu dodamies tālāk, uz kādu piejūras pilsētiņu, kura šarmē un aicina atgriezties arī pieredzējušus ceļotājus. Ceļš ved uz Grieķijas rietumiem, gar piejūras ciematiem un cauri vēsturiski nozīmīgajai Korintas pilsētai.
Korintas pilsēta atrodas uz šauruma, ko no abām pusēm apskalo jūras: Saronika līcis, kas atrodas Egejas jūrā, un Korintas līcis Jonijas jūrā. Zemes strēles šaurākā vieta ir 6,4 kilometri, un jau 602.gadā korintiešu valdnieks Periandrs kala plānus par šāda kanāla būvniecību. Tolaik tā bija pārāk utopiska un tehniski sarežģīta ideja, kas tika īstenota gandrīz divtūkstoš gadu vēlāk- 19.gadsimta beigās sākās kanāla būvniecība, kas ļāva saīsināt kuģošanas ceļu par 320 kilometriem, ļaujot kuģiem ātrāk nokļūt Atēnās. Vēl mazliet faktu - kanāls starp jūrām ir 6,4 kilometrus garš, ūdens dziļums ir vien 8 metru dziļš, pašas sienas līdz kaļķakmens klints augšai ceļas 63 metru augstumā un kanāla sienas viena no otras ir vien 25 metru atstatus. Vēl viens, nu jau 19.gadsimta grieķu inovāciju brīnums! Ik gadu kanālu šķērso 11 000 kuģu un neskaitāmu jahtu un kuteru. Salīdzinoši, Suecas kanāls Ēģiptē, ir 163,5 km garš un 2022.gadā to šķērsoja 22 030 kuģu.
Ja kanāla restaurācija noslēgusies (restaurāciju uzsāka 2025.gada rudenī) un tas atvērts kuģu satiksmei, dodamies braucienā ar kuģīti caur Korintas kanālam. Piedzīvosim augstās sienas, dzidro ūdeni un kuģa skaļo atbalsi.
Brauciens ar kuģīti cauri kanālam: 25 EUR/pers.
Vai esat ko dzirdējuši par Korintu? Varbūt prātā nāk vēstules korintiešiem? Korintā dzīvoja bagāti ļaudis, kas pielūguši Grieķu dievus. ap 50. gadu te bija ieradies apustulis Pāvils, kurš uzturējās Korintā vairāk kā gadu, dibināja kristiešu draudzi un tad sāka sūtīt draudzei un korintas ļaudīm vēstules, kas nu ir vieni no ikoniskākajiem paragrāfiem Bībelē.
Dodamies uz kalnu 550 metru virs jūras līmeņa, kurā atradās šī slavenā, varenā, grieķu dievus un pēc tam- vienu Dievu pielūdzošā korintiešu tauta. Te saglabājušies pilsētas mūri un ejas, tomēr kāpiens ir stāvs - velkam ērtus apavus!
Brīvs laiks- kāpšana Korintas pilsētas kalnā, skatu baudīšana vai laiska kafijas dzeršana tuvējā kafejnīcā.
Pēcpusdienā dodamies uz pilsētu, kur iekārtojamies atpūtai nākamās dienas.
Šo ne velti dēvē par vienu no skaistākajām un romantiskākajām Grieķijas pilsētām, kas saglabājusi savu šarmu vēl šobaltdien. Un mums būs tas prieks šo mazpilsētas romantiku iepazīt un grieķu laisko ikdienu izjust uz savas ādas! Kad venēcieši šo pilsētu iekaroja, viņi te, kalna galā, uzbūvēja pili ar tās aizsargmūriem, pie tam, darbus veica rekordātrā laikā - vien trīs gados. Pili pēc tam ieņēma bizantieši un otomaņi. Pils ir pārdzīvojusi gadu simtus un stāv te vēl šobaltdien, piedāvājot ceļotājiem elpu aizraujošus skatus pār pilsētas mazajām līkloču ieliņām un uz jūrā viļņojošām jahtām. Līcī tepat pie krasta skatam paveras arī Bourtzi pils ar astoņstūru aizsargsienām. Nu tajā darbojas luksusa viesnīca, tiek organizēti pasākumi un kāzas, tomēr interesanti, ka te vienu brīdi ir bijis arī cietums un pagaidu valsts pārvaldes ēka. Šī īsu brīdi bija pat Grieķijas galvaspilsēta: starp 1824.-1827 gadu. Pilsēta piedāvā skaistas pludmales, mājīgus restorānus, zaļas pastaigu takas ar skatu uz jūru, muzejus un nepacietīgi gaida mūsu ierašanos!
Iekārtošanās viesnīcā, brīvs laiks atpūtai un vakariņām.
5. DIENA – 6. JŪNIJS, 2026 – SESTDIENA
Brokastis.
Brīva diena atpūtai. Šodien pilsētā no agra rīta līdz dienasvidum darbosies vietējo zemnieku tirgus- iespēja iegādāt svaigus, sezonālus augļus svaigēšanai vai mājupvešanai,
Pilsēta piedāvā dažādas izklaides: braukšanu ar laiviņu kajakiem vai sup dēļiem līdz ūdenī esošajai salai- senajai pilij-, ir iespēja iznomāt laivas, jahtas vienas vai vairāku dienu izbraucieniem. Arī uz zemes izklaižu netrūkst, sākot no aktīvām- velo nomai, braucieniem zirgu pajūgā, pārgājieniem, līdz gastronomiskām baudām piejūras restorānos, izgaršojot jūras veltes un debešķīgos grieķu vīnus.
Kam vēlme, pilsētā apskatāma arī pils kalna galotnē, ko kā nocietinājumu uzbūvēja venēcieši. No pilsdrupām paveras skaists skats pār Peloponēsas pussalu- tās kalniem un zilajiem ūdeņiem- tomēr skats jānopelna- līdz pilsdrupām mērojami 900 pakāpieni augšup! Ieejas maksa pilī 20 eur/pers. Tāpat pilsētā atrodas mākslas muzejs, arheoloģijas muzejs, rotaļlietu muzejs, skaistas baznīcas, pirmā Grieķijas parlamenta ēka, fascinējošais kolomboloi jeb raižu kreļļu muzejs un citi.
6. DIENA – 7. JŪNIJS, 2026 – SVĒTDIENA
Brokastis.
Brīva diena atpūtai.
Tiem, kas vēlas baudīt dabas skatus ārpus pilsētas, dodamies līdz 12 kilometru garā, mierīgā pārgājienā pa pastaigu taku, kas ved gar pilsētu, pa parkiem, gar pludmalēm, kuras pakāpeniski paliek arvien tukšākas un neapdzīvotākas. Taka ir baudāma, viegli ejama, un ejama tiktāl, cik pietiek spēka un vēlmes. Pa ceļam iepazīstam divas skaistas pludmales, galamērķis- zilibalta baznīciņa klints malā, kas vienlaikus reiz kalpojusi arī kā bāka un orientieris vietējiem zvejniekiem.
Atgriešanās viesnīcā un brīvs laiks atpūtai.
7. DIENA – 8. JŪNIJS, 2026 – PIRMDIENA
Brokastis.
Tiem, kas vēlas palikt pilsētā- brīva noslēdzošā diena atpūtai, pastaigām.
Tie, kas dienu vēlas pavadīt ceļā un uz kuģīša klāja- piedāvājam doties dienas braucienā ar kuģīti, lai apskatītu 2 Grieķijas salas- Hidru un Spēcu.
Hidra – pirmā sala, ko apmeklēsim, ir arī starptautisku slavenību un mākslinieku iemīļota. Te mīlēja atpūsties Marija Kallasa, Pablo Pikasso un Sofija Lorēna. Sala kļuva atpazīstama pēc Holivudas filmas zēns uz delfīna ekranizējuma 1957.gadā. Drīz vien Amerika uzzināja filmēšanas lokāciju un Sofija Lorēna galvenajā lomā patiesi bija lieliska salas reklāma. Interesanti, ka Hidrā nekursē automašīnas – te preces veikaliem un mājām nes ēzelīši. 64 kvadrātkilometru lielajā salā atrodamas 300 baznīcas un 6 klosteri- nozīmīgs skaits izmērā nebūt ne milzīgajai salai. Brīvs laiks izbaudīt salas šarmu !
Otra sala,kurp dodamies, Spēca, ir ievērojama ar salas iedzīvotāju drosmi – šī bija pirmā vieta, kas 1821. gadā pretojās osmāņu impērijas slogam un salas iedzīvotāji kļuva par pirmajiem tā laika revolucionāriem. Tāpat, ik gadu, septembrī te risinās jūras kauju attēlojums, saukts par Armatu. Pavasarī savukārt, te notiek valsts lielākais triatlons, saukts par Specatlonu, un oktobrī- Spēcas mini maratons.
Spēca uzplauka 18.gadismta sākumā, kļuva par nozīmīgu tirgošanās un jūras ceļu mezglu- salā esošie, varenie nami apliecina iedzīvotāju labklājību un vērienu.
Brīvs laiks pastaigai pa šaurajām, bugenvilliju kupenu pilnajām ieliņām.
Kuģīša brauciens pieaugušajam 50 EUR/pers., bērnam 5-12 gadi: 30 EUR/pers., līdz 5 gadiem: bezmaksas (cenas pirms brauciena tiks aktualizētas).
Vēlu vakarā atgriešanās viesnīcā, noslēdzošais vakars.
8. DIENA – 9. JŪNIJS, 2026 – OTRDIENA
Brokastis, izrakstīšanās no viesnīcas un došanās uz Atēnu lidostu.
Plkst. 13.05 ierašanās lidostā Atēnās
Plkst. 15.05 lidojums Atēnas - Rīga.
Plkst. 18.20 atgriešanās Rīgā.
***
