30.12.2025.-02.01.2026. Drēzdene Jaungada gaismās (AVIO)

BRĪVO VIETU SKAITS: 10+

Kā rezervēt vietas ceļojumam

***

Drēzdene ir kā fēnikss, kas atdzimis no pelniem – tā izturējusi laika un cilvēka uzliktos pārbaudījumus, un ir atdzimusi kā krāšņa un koša pilsēta romantiskās Elbas upes krastos. Šeit tiekas kultūra ar vēsturi, pagātne ar tagadni, un šis ir lielisks galamērķis, lai pavadītu veco, un sagaidītu jauno, cerībām un iedvesmas pilno 2026.gadu -  ugunīgā zirga gadu.

1.DIENA – 30.DECEMBRIS, 2025 – OTRDIENA

Plkst. 6.30 tikšanās Rīgas lidostā.

Plkst. 8.30–9.15 tiešais lidojums Rīga-Drēzdene (iespēajama lidojuma pārvirzīšana uz Leipcigas lidostu; šajā gadījumā tiek nodrošināts bezmaksas transfērs uz Drēzdeni).

Reiz Drēzdenē ieradās ietekmīgais venēciešu gleznotājs Canaletto, kurš iemūžināja pilsētas panorāmu. Uz šo pasakaino ainavu skatoties, arī Joahims Vinkelmans esot izdvesis: ”Drēzdene - vieta, kur dzimis skaistums!” Dosimies iepazīt Drēzdenes vēsturi, atskatīsimies uz sev garāmskrienošo 2025. gadu un sāksim jauno gadu ar vērienu - dodamies uz Drēzdeni, skaistuma dzimteni, un piedzīvosim to košās, svaigās jaungada gaismās!

Iekārtojamies viesnīcā pilsētas centrā un dodamies pilsētas iepazīšanā pāris stundu pastaigā vietējā gida pavadībā. Atklāsim Drēzdenes vecpilsētas ieliņas, varenās baroka laika ēkas, dosimies uz galveno tirgus laukumu, kurā ērti iekārtojies galvenais Ziemassvētku tirdziņš un,  iespējams, jau šovakar ieiesim  vecpilsētas skaistajā, baroka stilā celtajā Frauenkirche baznīcā, kas 18.gadsimtā celta par godu Jaunavai Marijai. Otrajā Pasaules karā nopostīta, tā piecdesmit gadu stāvēja pilsētas sirdī kā skumjš atgādinājums par kara šausmām. 1994.gadā to sāk atjaunot pēc 18.gadsimta fotogrāfijām, gleznām un rasējumiem. 2005. gadā baznīca tika pilnībā pabeigta un iesvētīta, nu tā tur luterāņu dievkalpojumus līdz diviem tūkstošiem apmeklētāju. Ja vēlme, iespējams apmeklēt dievkalpojumu arī jaungada dienā. 

Darba laiks apmeklētājiem šodien: plkst. 13.00 - 17.30 (darba laiks var mainīties). Ieeja bezmaksas.

Kāds īpašs, 15.gadsimta gleznās bieži izmantots materiāls, ir tempera - krāsa, kas jaukta ar olas dzeltenumu ar ūdeni vai augu sulu. Un tieši par Saksijas temperu tiek runāts visskaļāk- izrādās, māksliniekiem šeit gleznošanas darbi gājuši īpaši raiti un veiksmīgi, pateicoties… vietējām vistām! Te gleznotājiem bija iespējams izvēlēties vislabākās, brīvi augošo vistu olas, līdz ar to olu dzeltenumi, kas tika izmantoti, vislabāk noturēja krāsu košumu, gleznām piešķīra īpaši izturīgu, spīdīgu pārklājumu.

Vēl vecpilsētā apskatāms ir viens no pasaulē lielākajiem porcelāna flīžu mākslas darbiem, Fürstenzug, tulkojumā -  prinču procesija. 102 metru garais mākslas darbs veidots uz ēkas ārsienas un uz 23 000 flīzītēm ataino caur gadsimtiem vēsturiski svarīgus karalistes 34 tēlus - karaļus, ķēniņus, prinčus un princeses.

Zwinger jeb Cvingers ir pils ēku komplekss, viena no Vācijas atpazīstamākajām baroka ēkām. Pils celšanu pasūtīja Augusts II Stiprais, kas, redzējis Versaļas greznumu arī savā zemē vēlējās greznu izklaižu, atpūtas vietu. Ēku kompleksu sāka būvēt jau 1709.gadā, un jau desmit gadu vēlāk ēkas daļās darbojās muzeji, bibliotēka, zinātnes, matemātikas atklājumu izstādes , te notika koncerti, sanāksmes, diskusijas un kultūras augstākā slāņa socializēšanās. Te arī mūsdienās, pēc pils pēckara atjaunošanas , atrodas dažādi muzeji – porcelāna priekšmetu kolekcija, matemātikas un fizikas atklājumu zāle, Vecmeistaru galerija , kurā apskatāmi aptuveni 700 renesanses mākslinieku darbu , starp tiem arī  Rembrants,  Jans van Eiks, Ticiāns, Jans Vermērs un citi. Jauna ir Drēzdenes 3D iepazīšanas pieredze- uzvelkot īpašas brilles, skatītājs uzreiz nokļūst pagātnē un spēj piedzīvot pilsētu cauri sajūtām un laikmetiem. Tā kā Drēzenē būsim svētku laikā, ceļojumam tuvojoties, ir jāapskata muzeju darba laiki.

Muzeju apmeklēšana brīvajā laikā. Ieejas maksa orientējoši: no 5 līdz 20 EUR/pers.

Vai zināji, ka piena šokolādes recepte radusies un pirmo reizi pierakstīta tieši Drēzenē? Kaut vispārpieņemts ir fakts, ka piena šokolādi izveidojuši Šveices kulināri Henrijs Nestlé,  Rūdolfs Lindts un Daniels Peters tālajā 1869.gadā, pirms pāris gadiem atklātībā nācis fakts un rakstisks pierādījums, ka vēl  30 gadus senāk, 1939.gadā Drēzdenes uzņēmums Jordan & Timaeus ir izveidojuši pirmo šokolādes tāfelīti, ko reklāmā avīzē ir aicinājuši iegādāties pilsētas iedzīvotājiem! Interesanti, ka, lai nodrošinātu piena svaigumu ražošanai, šokolādes sastāvā izmantoja nevis govs, bet ēzeļa mātes pienu. Recepte gana vienkārša - 60% šokolādes kakao augļa, 30% cukura un 10% ēzeļa piena. Vietējie gan teikuši, ka šokolāde bijusi rūgta un graudaina, tāpēc, iespējams, Šveices šokolāde ātri iemantojusi lielāku popularitāti. Kaut Jordan & Timaeus šokolādes ražotāji beiguši savu darbību, iesakām doties pilsētas šokolādes veikalu izpētē un atrast ēzeļa piena šokolādi!

Ja turpinām piena stāstu, ir jāpiemin arī Drēzdenē esošs un Ginesa rekordu grāmatā iekļauts veikals - pasaulē visskaistākais piena produktu veikals! To 1800. gadā dibinājuši brāļi Pfundi, saprotot, ka, lai pienu pārdotu, ir jānodrošina sterili apstākļi tā pārvadāšanai un uzglabāšanai, ar laiku brāļi iemācījušies pienu pasterizēt un šo nu ir pārņēmuši arī visi pasaules piena ražotāji. Arī pats veikals, lai piesaistītu vietējo uzmanību, padarītu veikalu par nozīmīgu pilsētnieku tikšanās vietu un palielinātu noietu, bija jāizveido skaists – visas veikala iekštelpas klāja un joprojām klāj senas Villeroy & Boch flīzītes, kas attēlo lauku ainavas, dzīvniekus un augu tēmu no pasu brāļu bērnības laukiem un fermas, kur piens tiek iegūts. Iesim, ielūkosimies veikaliņā!

Atgriešanās viesnīcā un brīvs vakars atpūtai, vakariņām, svētku tirdziņu apmeklējumam. Grupas vadītāja pastāstīs, ieteiks tuvumā esošus, jaukus tirdziņus, informēs par to darba laikiem.

Šodien pilsētā risinās vēl kāds pavisam īpašs notikums, kas saistās ar viduslaikiem, pagānu atvadīšanos no vecā gada, no ļaunuma, savu grēku palaišana un pēdējo nedarbu veikšanu – burtiski tulkojot - mežoņu naktis, vai dūmu naktis. Iespēja doties uz viduslaiku tirdziņu , kurā svin šos jaunā gada svētkus, un sagaida 6.janvāri - Svētā ķēniņa dienu! Te viduslaiku ēdieni, dažādi priekšnesumi, viduslaiku mūzikas koncerti.

Un ja palaimēsies, redzēsim šos trakos viduslaiku budēļus, kas gājuši un ciematos joprojām iet pa ceļu, sit bungas, zvana zvanus, kustina gaisu un dzen prom, ņem līdzi ļaunos garus, kā arī ieper tos, kas tos pelnījuši un biedē bērnus, lai tie nākamajā gadā nedarītu nedarbus. Senie cilvēki ticēja, ka gari, kas starp Ziemassvētkiem un Ķēniņa dienu klīst virs zemes, var nodarīt īpašu ļaunumu - ir jābūt labiem, vēlīgiem. Tāpat šis 12 dienu periods pēc Ziemassvētkiem nosakot, kādi būs laika apstākļi visu nākamo gadu. Trīsdesmitais decembris simbolizē nākamā gada jūniju, un šodien jāfokusējas uz visu, kas “sit” ārā no līdzsvara. Vietējie šodien iesaka: “Uz lapiņas pieraksti visu, ko gribi atstāt pagātnē, atvadīties. Sadedzini zīmīti. Sakārto māju, izmet lieko un aizdedzini sveci.”  

Otrdien pasākuma darba laiks līdz plkst. 21.30. Ieeja bezmaksas.

2.DIENA – 31.DECEMBRIS, 2025 – TREŠDIENA

Brokastis.

Brokastīs viesnīcā vai vietējā kafejnīcā iesakām nogaršot arī Drēzdenes Ziemassvētku kēksu, kas populārs un ir neatņemams svētku ēdiens nu jau visā Vācijā – Christstollen. Tas ir kēkss, kura mīklā pievienoti žāvēti augļi (rumā piesūcinātas rozīnes, plūmes), mandeles, karamelizēta citrona un apelsīna miziņa, kardamons, un īpašs garšvielu maisījums. Kēksu, pareizāk sakot, stollenu, pasniedz, pārkaisot ar pūdercukuru. Stollen ir saldums, ko sargā Vācijas likumi un autortiesības - neviens cits Ziemassvētku laika kēkss nedrīkst tikt šādi saukts, un tiem, kas to ražo - ir stolleni jāveido vienādā formā, ar vienādām sastāvdaļu proporcijām, to ir jāiepako vienotā, ar valsts iestādēm saskaņotā iepakojumā. Šis ir ne vien lielisks ēdiens, ceļojumā esot, bet arī jauks, ēdamssuvenīrs saldummīļiem, kas ceļojumā līdzi šoreiz nedodas!

Brīvs laiks un turpinām baudīt Drēzdeni!

Iesakām doties pastaigā pa promenādi pie Elbas upes- Brīla terasi (Brühl's Terasse), tautā sauktu arī par Eiropas balkonu- tas savieno tolaik visietekmīgākās, modernākās ēkas un pastaigām pievilināja sabiedrības krējumu, kas šurp ieradās no tuvākām un tālākām zemēm. Arī Brīla terasi būvēt pasūtīja Augusts II Stiprais un te interesants fakts, kas atstāts terases teritorijā uz mūžiem, pierāda karaļa spēku – pie toreizējā studentu kluba Bärenzwinger, pie izejas uz terasi, esot iespiests paša firsta pirkstu nospiedums uz roku balsta.

Pastaiga pa terasi paver lielisku skatu pār upi, tajā slīdošajiem kuģīšiem un arhitektūru.

Vācijas ēdienkarte ir sātīga, pazīstama un ēdieni ir patiesi kvalitatīvi! Tas viss ir gatavots gan viduslaikos, gan mūsdienās, un receptes ir ceļojušas tālu- arī līdz Latvijai! Cepeši, ceptas desiņas, kāposti, cūkas gaļas ēdieni, biezas, bagātīgas zupas, gulašs, tas viss ir jābauda! Pusdienās iesakām baudīt kādu tradicionālu, tieši Drēzdenei raksturīgu ēdienu - Drēzdenes skābo cepeti ar sarkanajiem kāpostiem (ēdienkartē meklē Dresdner Sauerbraten mit Rotkraut). To gatavo no liellopa stilbu, iemērcē un notur garšvielu un alus marinādē, pievieno lauru lapas un atstāj marinēties vēsumā vairākas dienas. Tad gaļu īsi apcep sviestā un kopā ar marinādi liek cepeškrāsnī. Kad gatavs, gaļas gabaliņi ir maigi, un vietējie teiktu- mutē kūstoši! Pasniedz ar sarkanajiem kāpostiem, maizes klimpiņām.

Ja vēlaties baudīt ko tradicionāli vietēju un saldu, nogaršojat olu kūku jeb Dresdner Eierschecke! Tā ir kūka trīs kārtām -  mīkstu rauga kārtu, virs tās- mitru, saldu biezpiena krēma kārtu, virspusē- mākoņaini debešķīgu un vieglu olu krēma un vaniļas pudiņa kārtu!

Šodien svin visa pasaule, un arī Drēzdenē pieejams plašs kultūras pakalpojumu klāsts – gan izbraucieni un Jaungada sagaidīšana vilciena sastāvā, gan koncerti Cvingerā, Operas namā, Drēzdenes kultūras namā un citviet. Iespējams ir viss - gan dievkalpojums Frauenkirche baznīcā, gan ballīte līdz rīta gaiļiem, disko, dzīvās mūzikas un DJ pavadībā!  Tos, kuri Jaungadu vēlas sagaidīt dejojot, iesakām lielo Jaungada ballīti ar vairākiem simtiem apmeklētāju, četrām zālēm un četrām noskaņām- no disko mūzikas, šlāgeriem un popmūziku, līdz dzīvajai mūzikai vietējas grupas Sole Exception pavadībā, gan astoņdesmito gadu mūziku un dīdžeju Peter Jentzsch pie vadības pults!

Ieeja: 48 EUR/pers. Biļetes iepriekš pārdošanā

Tie, kas vēlas svinēt kopā - dosimies  kopīgās vakariņās, un pēc tam uz kādu vietu, no kuras paveras skaists skats pār Elbas upi un tur gaidāmo svētku salūtu!

Lai skaists Jaunais -  ugunīgā zirga -  gads! Sveicam, priecājamies par vēl vienu apli ap Sauli!

Atgriešanās viesnīcā un naktsmiers.

3.DIENA – 1.JANVĀRIS, 2026 – CETURTDIENA

Brokastis.

Šodien piedāvājam doties uz Drēzdenes zooloģisko  dārzu! Šis ir otrais senākais zooloģiskais dārzs Vācijā (pirmajā vietā Berlīnes Zoo), dibināts 1861.gadā  un 13 hektāru lielajā platībā apskatāmi vairāk kā 1 500 dzīvnieku – te atrodas Āzijas ziloņi, kam izveidota atsevišķa māja, ļaujot dzīvniekiem staigāt mājā un svaigā dabā, reti sastopamās un aizsargājamās sarkanās pandas ,arī sniega leopards, valabiji, eksotiskie kukaiņi, čūskas un rāpuļi, eksotiskie putni.  Te dzīvniekiem ir izveidoti piemēroti biotopi, ievērojot dzīvnieku īpatnības, dzīvnieku dabisko vidi, zoodārzs arī iesaistās apdraudēto sugu aizsardzībā, ieviešanā atpakaļ dabā.

ZOO darba laiks 1.janvārī:  plkst. 8.30-16.30. Ieejas maksa 19 EUR/pers., bērniem līdz 16 g.v., studentiem un invalīdiem 14 EUR/pers., bērniem 4-16 g.v. 10 EUR/pers., līdz 3 g.v. bezmaksas.

Arī šodien turpinās koncertu piedāvājums, un gan 31.decembrī, gan 1. janvārī ir iespējams pašiem laikus rezervēt koncertu, piemēram, Sempera operā, kas ir viena no slavenākajām operas ēkām pasaulē. Te uzstāsies Gautier Capuçon, viens no pašlaik pasaulē vadošajiem čellistiem. 

Kaut koncerts nule publicēts un koncertprogramma tiks publicēta vēlāk, atlikušas vien pēdējās sēdvietas. Cenas 60 - 280 EUR/pers.

Noslēdzošais vakars pilsētā. Brīvais laiks.

4.DIENA – 2.JANVĀRIS, 2026 – PIEKTDIENA

Brokastis.

Brīva diena muzeju apmeklējumam, suvenīru iepirkšanai, pastaigai pa romantisko, spožo pilsētu.

Dodamies uz lidostu.

Plkst. 20.55-23.40 – lidojums Drēzdene - Rīga.

***