2.-6.10.2025. Lieliskais gadsimts Stambulā (AVIO)

BRĪVO VIETU SKAITS: 10+

Kā rezervēt vietas ceļojumam

Osmaņu impērijas galvaspilsēta Stambula vienmēr ir apbrīnas un noslēpumu pilna. Iespējams, šī pilsēta saistās ar seriāla “Lieliskais gadsimts” un tā galvenā varoņa sultāna Suleimana I Lieliskā valdīšanas laiku (16. gadsimts) un viņa attiecībām ar vergu meiteni Hurem, kura kļūst par viņa sievu un vienu no ietekmīgākajām sievietēm impērijas vēsturē. Šoreiz, esot Stambulā, Osmaņu impērijas sirdī, nokļūsim dažādās vietās, kuras glabā impērijas vēstures liecības un noslēpumus.  Baudīsim un izdzīvosim šo pilsētu nedaudz citādākā gaisotnē.

CEĻOJUMA PROGRAMMA  |  2.-6.10.2025  |  5 DIENU AVIO CEĻOJUMS

1. DIENA – 2.OKTOBRIS, 2025 - CETURTDIENA

Plkst. 9.05– tikšanās Rīgas lidostā.

Plkst. 11.05-14.30 – lidojums Rīga-Stambula (Turkish Airlines)

Transfērs no lidostas uz viesnīcu, kas atrodas dažu minūšu kājāmgājiena attālumā no Svētās Sofijas mošejas.  Kad esam iekārtojušies viesnīcā, dosimies pirmo iespaidu ķeršanā Stambulas vecpilsētas ieliņās, garšvielu veikaliņos, paklāju bodēs un juvelierveikalos. Šodien piedzīvosim ko īpašu - sēdīsimies mīkstos spilvenos un baudīsim tradicionālu osmaņu virtuvi- garšas, ko atpazītu arī sultāni un imperatori.

Tradicionālā Osmaņu virtuve ir bagātīga, daudzveidīga un grezna — tieši tāda, kādu to redzam “Lieliskajā gadsimtā”. Tā apvieno saldas, sāļas, maigas un piparotas garšas no persiešu, arābu, Vidusjūras un Balkānu virtuvēm. Osmaņu virtuve īpaši tika izkopta sultāna galmā, kad desmitiem pavāru gatavoja izsmalcinātus ēdienus vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem galmā, vienā dienā.

No pamatēdieniem iesakām nogaršot dažādus tradicionālus ēdienus, tai skaitā arī maltīti, kas tieši tā arī tulkojama: sultāna iecienītais! Edienkartē meklē Hünkar Beğendi – baklažānu sautējums ar mīkstu, ceptu un sautētu jēra gaļu. Turcija tiešām ir vieta, kur baudīt jēru arī, ja tas ikdienā nav pirmā gaļas izvēle- turki to prot pagatavot maigu, mutē kūstošu. Vēl kāds jēra gaļas ēdiens, Kuzu Tandır – lēni, garšvielās sautēta jēra gaļa, ierasti pasniegta ar dārzeņiem- gaļa ir tiešām mīksta un aromātiska! Ja vēlaties piedzīvot ko īpašu, iesakām pasūtīt Tas Kebabı – sautētu gaļu ar dārzeņiem, kas tiek sautēta un pasniegta slēgtā māla podā. No gaļas ēdienu pamatēdieniem visnotaļ interesants ir arī sultāna plovs jeb Saray Pilavı – īpašs rīsu ēdiens ar riekstiem, rozīnēm un garšvielām, ar vistas gabaliņiem. Starp veģetārajiem ēdieniem iesakām baudīt ēdienu,  İmam Bayıldı , kas burtiski tulkojams kā “imams ģībst” – tieši tik gardi! Tas ir cepts baklažāns ar sīpoliem, tomātiem, ķiplokiem un garšvielām. Gardas ir arī uzkodas un mērcītes: dolma – vīnogu lapas, pildītas ar rīsiem, garšvielām, dažkārt ar gaļu, muhammara– sarkano piparu pasta ar valriekstiem, haydari – bieza jogurta mērce ar ķiplokiem un dillēm.

Tas, kas šajās dienās būs jābauda un noteikti jāatved uz mājām – vietējie saldumi, kas patiešām ir debešķīgi gardi. Viens no tradicionālajiem turku saldumiem ir halva. Tiek uzskatīts, ka šis ir viens no senākajiem Austrumu saldumiem, jo pirmās ziņas par halvu pieejamas jau no 7. gadsimta. Tiek stāstīts, ka sensenos laikos, kad vecais Hotabičs uz sava burvju paklāja lidinājās virs tuksnešiem un Aladins pulēja savu burvju lampu, jau tad turku sultāns pats baudīja un savu harēmu cienāja ar halvu, kuru gatavoja no žāvētām un sasmalcinātām eļļas augu sēklām un saputotas karameļu masas.

Ļoti gards turku saldums ir lukums, kas ir viens no vecākajiem zināmajiem saldajiem kārdinājumiem konditorejas pasaulē. Šis kārums ir dažādām leģendām apvīts – viena no tām vēsta, ka 14. gadsimtā kāds drosmīgs jaunietis izpirka savu mīļoto, kura tika sagūstīta un nogādāta karaliskajā pilī, iekārdinot ļauno ķēniņu ar neticami garšīgu delikatesi – lukumu. Lukuma gatavošanas process sākas ar to, ka uzvāra ūdeni ar cukuru un citronskābi. Lai maisījumu iebiezinātu, tam pievieno iepriekš aukstā ūdenī iejauktu kukurūzas cieti. Tad lukumam pievieno aromatizētājus - to klāsts sniedzas no rožu, zemeņu un mandarīnu garšas līdz banānu, bergamotes un pistāciju garšai. Dažreiz tiek pievienotas arī krāsvielas, šokolāde vai grauzdēti rieksti. Gatavo saldumu parasti pārkaisa ar pūdercukuru vai smalkām kokosriekstu skaidiņām.

Noteikti Stambulā jānobauda baklava jeb pahlava, kuras pirmsākumi meklējami Bizantijas impērijā. Osmaņu impērijas laikos recepte tika uzlabota, un tieši šī versija ir pamatā mūsdienu turku baklavas receptūrai. Šis leģendārais konditorejas izstrādājums tiek gatavots, pildot plānas folo mīklas kārtas ar sasmalcinātiem riekstiem, piemēram, pistācijām, mandelēm vai lazdu riekstiem un saldinot ar sīrupu vai medu.

Noslēdzot stāstu par dažādā veida turku saldumiem, jāpiemin arī kunefe vai kunafa, kas ir viens no turku iecienītākajiem desertiem. To visbiežāk gatavo kā kūku, pēc tam sagriežot gabaliņos, bet reizēm veido arī kā mazākas kūciņas, kas pildītas ar dažādiem pildījumiem. Tradicionāli šo desertu gatavo no siera, kas ir vietējais mocarellas analogs, sviesta un cukura sīrupa.

Brīvs vakars un pastaiga naksnīgajā, viesmīlīgajā Stambulā.

2. DIENA – 3.OKTOBRIS, 2025 – PIEKTDIENA

Brokastis.

Kopā ar vietējo gidu dosimies ekskursijā kājām - piedzīvot Stambulas vēstures liecības caur seriāla “Lieliskais gadsimts” prizmu. Seriāls risinās 16.gadsimtā, Suleimana Lieliskā valdīšanas laikā - viņa vadībā Osmaņu impērija piedzīvoja militārās, politiskās un ekonomiskās varas zenītu. Suleimana valdīšanas laikā Osmaņu impērijā dzīvoja ap 25 miljonu iedzīvotāju, impērijas robežas tolaik iekļāva gandrīz visus Eiropas dienvidaustrumus, tai skaitā mūsdienu Grieķiju, Ungāriju, Ukrainu, Horvātiju, Rumāniju, Ziemeļāfriku un Tuvos Austrumus un osmaņu karaspēks kļuva par dominējošo jūras floti Eiropā, kontrolējot Vidusjūru un Melno jūru.

Vietējā gida pavadībā nesteidzīgi apskatīsim Topkapi pili- vietu, kur 16.gadsimtā dzīvoja Suleimans Lieliskais, Hirēma un galms. Jāsaka gan, ka seriāla filmēšana notika uzņemšanas laukumā, kas tika iekātots, balstoties uz Topkapi pils plānu un pati Topkapi pils palikusi atvērta apmeklētājiem -te ir iekārtots vērienīgs muzejs, ko ik dienu apmeklē simtiem vēstures mīļotāju.  Šī pils glabā iespaidīgus impēriskos dārgumus un relikvijas. Lai gan ne visas 400 Topkapi pils telpas ir atvērtas, tās apmeklējot var pārņemt dažādas sajūtas un iespaidi, taču lielākā daļa sajūt zināmu melanholiju, neskatoties uz milzu pils kompleksa skaistumu un eleganci. Laika gaitā šai pilī ir mitušas vairākas personas ar bezlimita varu un līdzekļiem, kuras pārdekorēja pils telpas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, liela daļa interjera nu ir pārklāta ar keramikas flīzēm, un dažas no ejām ir aizvērtas un vairs nav izmantojamas. Tomēr, vēl aizvien pilī var aplūkot 400 harēma istabas, kuru nosaukumi vien izraisa interesi - Melno galminieku mošeja, Melnā einuha dārgumu glabātāja dzīvoklis, Melno einuhu-sultāna sagaidītāju dzīvoklis, Ziloņu māja, Četrdesmit kolonnu vieta, Džinu konsultāciju istaba. Kad skaistuma un informācijas par daudz, uzmeklējiet kādu no koridoriem, kuri izved kādā no daudzajiem ārā pagalmiem, un ieelpojiet dziļi - arī šeit jūtama ne tikai skaisto apstādījumu, bet arī vēstures smarža. Iesakām uzmeklēt pagalmu, kas harēma laikos bija paredzēts ekskluzīvi sultāna favorītēm - no tā paveras lielisks skats uz Bosfora šaurumu.

Topkapi pils un harēma apmeklējums vietējā gida pavadībā, ieejas maksa 2500 turku liras ≈55 EUR/pers.

Tālāk kājām dodamies cauri Stambulas vecpilsētai, apakatīt vēl kādu arhitektūras objektu, kas seriāla un vēstures faniem liks aizturēt elpu. Dodamies uz Suleimana mošeju, kuru sultāns pats pasūtīja sev uzbūvēt, un ieplānoja te atdusas vietu sev, bērniem un savai mīļotajai Hirēmai. Mošeja atrodas kalnā, vairāk kā četrsimt gadus bija lielākā un svarīgākā no mošejām- arī joprojām tās plašums un greznums ir ne vien Suleimana, bet visas osmaņu impērijas varenības un bagātības simbols.

Suleimana mošejā ieiet var arī citu konfesiju pārstāvji, ne vien musulmaņi. Vien svarīgi atcerēties- ieejot mošejā, ir jānovelk apavi, dāmām- jāpiesedz mati, jābūt apģērbtiem nosedzot ķermeni – tops ar nosegtām rokām, dekoltē zonu, kājām līdz potītēm. Ir mošejas, un arī šeit iespējams uzvilkt pie ieejas noliktos lakatus, tomēr iesakām sagatavoties laikus un vilkt ko savu.

Seriāls Lieliskais gadsimts  vispirms ir mīlasstāsts starp sultānu un viņa mīļoto Hirremu, kas dzimusi mūsdienu Ukrainā un īstajā vārdā reiz saukta Aleksandra Lisovska. Viņa kā verdzene no Krimas piecpadssmit gadu vecumā tika atsūtīta uz harēmu, lai mācītos un kalpotu galmam. Viņas emocionālā inteliģence drīz vien viņu pietuvinājusi Suleimanam, starp abiem uzplauka patiesa mīlestība, kas Hirēmai ļāva būt vīra tuvumā tad, kad galma likumi ierasti liktu viņai pazust no sultāna redzesloka.  Abu mīlas stāsts ir viens no visromantiskākajiem un noslēpumainākajiem stāstiem Osmaņu vēsturē, kas iedvesmojis gan vēsturniekus, gan māksliniekus, un arī filmu veidotājus. Par spīti paražām, kas liedza sultānam precēties ar galma dāmām, Suleimans apprecēja Hirremu – tas bija kas nepieredzēts - viņa kļuva par Sultānes titula nēsātāju, kas līdz tam tika izmantots tikai sultānu mātēm. Viņu attiecības bija dziļas un cieņas pilnas, ģimenē dzima seši bērni, un kad nebija blakus viņi abi apmainījās skaistām vēstulēm, kuras vēl šodien tikušas saglabātas. Ar laiku Hirēma kļuva par vienu no ietekmīgākajām sievietēm Osmaņu vēsturē - viņa veicināja skolu, slimnīcu, labdarības iestāžu atvēršanu un atbalstīja vienkāršos ļaudis.

Suleimans, tik ietekmīgais valdnieks, Hirēmai reiz rakstījis: "Es rodu mieru, vien, kad esmu Tev blakus. Nepietiek vārdu un tintes, lai pavēstītu, cik priecīgs esmu, kad esmu Tev blakus.”

Suleimana mošeju pabeidza 1557.gadā, un gadu vēlāk Hirēma Suleimana rokās mira. Pēdējā laikā Hirēma bija kļuvusi vāja un bez spēka, un, lai netraucētu sultānes mieru un klusumu, Suleimans lika sadedzināt visus Topkapi pilī esošos mūzikas instrumentus, izdzina no pils jokdarus.  Pirms nāves Suleimans solīja netuvoties nevienai citai sievietei, un vientulībā dzīvoja vēl astoņus gadus pēc mīļotās nāves.

Dodamies uz mauzoleju, kurā viens otram blakus apglabāti dus gan Suleimans, gan Hirēma.

Ieeja bez maksas.

Vakarpusē atgriežamies viesnīcā, brīvs vakars.

3. DIENA – 4.OKTOBRIS, 2025 - SESTDIENA

Brokastis.

Šodien dodamies uz jauno pili, jeb Dolmabahčes pili Bosfora jūras šauruma Eiropas pusē. Pils no 1853. līdz 1923. gadam kalpoja kā Osmaņu impērijas sultāna rezidence un valsts administratīvais centrs. Pēc Osmaņu impērijas sabrukuma to kā savu rezidenci izmantoja arī Turcijas dibinātājs un pirmais prezidents Mustafa Kemals Ataturks. Pils lielajā ceremoniju zālē joprojām apskatāma pasaulē lielākā Bohēmijas kristāla lampa, kuru sultānam uzdāvināja Lielbritānijas karaliene Viktorija. Lampā iebūvētas 750 spuldzes un tā sver 4,5 tonnas. Dolmabahčes pilī joprojām atrodas lielākā Bohēmijas un Bakaratas kristāla lampu un stāvlampu kolekcija pasaulē un pat galvenās kāpnes izgatavotas no Bakaratas kristāla.

Ieejas biļetes:  1800 turku liras ≈ 40 EUR/pers.. Ekskursijas laikā tiek izsniegts audio gids angļu vai krievu valodā.

Atgriežamies vecpilsētas sirdī, vēlamies jums parādīt vēl kādu brīnumaini skaistu mošeju.

Dodamies uz Rustempaša mošeju, kas celta un nosaukta sultāna Suleimana znota, Rüstem Pašas, vārdā. Mošeja pazīstama ar sapņaini skaistajām, tradicionālajām İznik flīzēm, kuras bieži redzamas arī seriālā.

Iznik flīzes ir dekoratīvas keramikas plāksnes, kas tika gleznotas pilsētā Iznik un tiek uzskatītas par vienu no skaistākajām osmaņu mākslas liecībām. Flīzes tika glazētas kobalta zilā, turku zilā (jeb tirkīza krāsā), zaļā, melnā un īpašajā Iznik sarkanajā krāsa. Tajās attēloja stilizētus ziedus (tulpes, rozes, hiacintes), ģeometriskus ornamentus. Tieši iznik flīžu stils mošejā palīdz noteikt tās celšanas gadu- ap 1555. gadu mūsu ērā.

Šodien iesakām apmeklēt tirgu - gan Lielo tirgu, kas svētdienā slēgts, gan Ēģiptiešu garšvielu tirgu! Arī te , senajās ēkās, osmāņu varenības liecības ik uz soļa! Turcija nav iedomājama bez tirgošanās gara. Un Lielais Bazārs ir tāds brīnums, kas stiepjas piecu kilometru garumā. Tajā tirgo visu, sākot no tējas kannām, saldumiem un garšvielām līdz paklājiem, apģērba un elektronikas precēm. Jā, teiksiet, ka turku tirgotāji ir uzmācīgi, bet tāda ir viņu tautas tirgošanās kultūra. Te drīkst nogaršot, degustēt, piemērīt un beigās arī nokaulēt pirmo pateikto cenu. Baudīsim plašo tirgu un varēsiet arī iepirkties.

Šajās dienās noteikti baudīsiet arī turku tēju, kas kļuvusi par nacionālās kultūras neatņemamu sastāvdaļu un obligātu ikdienas dzīves atribūtu. Lai kur arī jūs neietu, kā viesmīlības un īpašas uzmanības, cieņas un draudzības simbols ir saimnieka pasniegta tējas glāze. Turku tēju var iegādāties arī dažādos veikaliņos un tirgū. Tējas ražošana Turcijā aizsākusies Turku republikas agrīnajos gados, kad par tās ražošanas centru kļuva Melnās jūras austrumu piekraste, kur tiek audzētas milzīgas tējas plantācijas. Pirmā tējas fabrika Turcijā tika uzbūvēta 1947. gadā Rize pilsētā, kur līdz 1965. gadam ražošana bija sasniegusi tādus apjomus, kas pilnībā spēja apmierināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc šī burvīgā dzēriena. Atgādinām, ka tēju dzert piedāvās jebkur- arī tirgū! Tomēr, ja jums nav vēlmes ko iegādāties, labāk laipni no tējas atteikties- melnās tējas dzeršana ir kā kaulēšanās rituāls. Vēl jums noteikti rokās dos dažādu pulverīšu tējas- tās gan varat baudīt un garšot- tās ir saldas, ūdenī šķīstošas augļu tējas ar granātābolu, vīnogu vai kādu citu garšu.

Brīvs vakars un atpūta.

4. DIENA – 5.OKTOBRIS, 2025 - SVĒTDIENA

Brokastis.

Šodien piedāvājam apmeklēt turku un islāma mākslas muzeju, kas atrodas kājāmgājiena attālumā no viesnīcas. Muzejs iekārtots 16.gadsimta ēkā- Lielvezīra Ibrahimpašas pilī, un piedāvā apskatīt vairāk kā 40 000 mākslas objektus, apģērbus, paklājus, kaligrāfijas darbus , te uzskatami attēlots, kā musulmaņi redzēja psauli caur savu prizmu - darbi pārstāv visu islāma civilizācijas ģeogrāfiju: no Spānijas un Ziemeļāfrikas līdz Irānai, Indijai un Vidusāzijai. Te arī interesantas vizualizācijas un iespēja izjusties , dzirdēt viduslaiku tirgu, izjust to caur dažādām maņām.

Ieejas maksa: ap 17 EUR/pers.

Pēcpusdienā brīvs laiks atpūtai, pilsētas iepazīšanai savā ritmā, pēdējo suvenīru iegādei.  Varat doties pastaigā pilsētas parkā starp Zilo mošeju un Sofijas katedrāli, te uz ielām tirgo gan simit mīklas radziņus, gan svaigi vārītu ,sālītu kukurūzu un grauzdētus kastaņus.

Brīvā laikā varat doties uz Galatas torni – no šejienes paveras lielisks skats uz vecpilsētu, kur atrodas daudzas seriālā redzamās vietas. No Galatas torņa paveras skaists skats uz visu vēsturisko Stambulu, šī ir fantastiska vieta, lai saprastu impērijas apmērus. Galatas tornis celts 14.gadsimtā, un to cēluši nevis osmāņi, bet gan itāļi, savā iekarojumu gājjienā. Tornis ir kalpojis gan kā novērošanas laukums teritorijas aizsardzībai, gan kā cietums.

Ieejas maksa: 30 EUR/pers.

Gatavošanās mājupceļam, noslēdzošā nakts viesnīcā.

5. DIENA – 6.OKTOBRIS, 2025 - PIRMDIENA

Agrs rīts, došanās uz lidostu

Plkst. 4.00 ierodamies Stambulas lidostā

Plkst. 7.05 -10.10 lidojums Stambula- Rīga.

***

NODERĪGA INFORMĀCIJA PAR TURCIJU:

• Valoda -Turku, bet var sazināties arī angļu valodā tūrisma vietās.
• Valūta- turku Lira, bet daudzviet pieņem arī eiro.
• Musulmaņu tradīcija prasa, lai, ieejot mošejā vai privātā mājā, apavi tiktu novilkti.
• Turcijā apmēram 300 dienas gadā spīd saule, tāpēc peldēšanās sezona ilgst no maija līdz novembrim.
• Pēc maltītes restorānos pie kases visbiežāk stāv kolonja (odekolonam līdzīgs šķidrums, ar kuru apslaka rokas, lai tās nesmaržotu pēc ēdiena. Nereti arī pirms ēdiena pasniegšanas namamāte mājās nomazgā rokas ar kolonju).