12.-15.02.2026. Valentīndiena Parīzē (AVIO)

BRĪVO VIETU SKAITS: 10+

Kā rezervēt vietas ceļojumam

Ceļojums nelielā grupā | Viesnīca Parīzes centrā

***

Nenoliedzami Parīze ir skaista, romatiska un emocijām bagāta pilsēta. Franču šarms jūtams ik uz soļa – romantiskajās kafejnīcās, jaukajās bulanžērijās, nemaz nerunājot par ļoti īpašām apskates vietām pilsētā - šarmējošais Eifeļtornis, apbrīnojamā Luvra, leģendām apvītā Parīzes Dievmātes katedrāle, cēlā Triumfa arka, fascinējošā Monmartra, graciozā Versaļas pils, skaistais Luksemburgas parks, jutekliskā Mulenrūža un vēl, un vēl. Aicinām  februārī mīlestību sajust Parīzē.

1.DIENA – 12.FEBRUĀRIS, 2026 – CETURTDIENA

Plkst. 5.00 tikšanās Rīgas lidostā.

Plkst. 7.00–8.50  lidojums Rīga–Parīze (tiešais reiss; Air Baltic).

Ieradušies Parīzē, dosimies kopīgā pastaigā pa Parīzes ieliņām un veltīsim laiku brokastīm. Neliels brīvais laiks un pirmie pilsētas baudīšanas iespaidi.

Ap plkst. 14.00 – 15.00 transfērs uz viesnīcu. Iekārtošanās divvietīgos numuriņos un brīvais laiks pilsētas baudīšanai.

Pēc vēlēšanās vakarā izbrauciens ar kuģīti pa pavasarīgi naksnīgo Sēnu, baudot Parīzes skaistākos skatus.

Ja domājam par tradicionāliem franču ēdieniem, prātā nāk, piemēram, cālis vīnā – (coq au vin) ilgi, uz lēnas uguns sautēts gailis, kopā ar sēnēm, pērļu sīpoliņiem un citiem dārzeņiem sarkanvīnā. Vai ļoti dzirdēta būs franču sīpolzupa (soupe à l’oignon) – ideāls aukstas rudens pastaigas noslēgums. Sviestā cepti sīpoli, baltvīns un pa virsu – siera cepurīte. Francijā ļoti iecienīti būs gliemeži. Piemēram, iesakām nobaudīt Burgundijas gliemežus, kas ir gatavoti ar ķiploku sviestu. Noteikti Francijā ir baudāmi sieri – Brī, Kamambērs vai Rokforas siers. Bet desertā? Desertā ieskām vai nu šokolādes musu (mousse au chocolat) vai dedzināto krēmu (crème brûlée) - bagātīgs olu krēms ar karamelizētu cukura virsiņu.

Jauku vakaru! Brīvais laiks pašu domām, sajūtām. Nakšņošana viesnīcā.

2.DIENA – 13.FEBRUĀRIS, 2026 – PIEKTDIENA

Brokastis.

Visticamāk, ka viesnīca būs parūpējusies tieši par to, lai mēs brokastīs baudītu siltus, gardus un svaigi ceptus kruasānus. Un tas tiesa, ka brokastis frančiem patīk ēst saldas – kafija ar pienu vai tēja un krusanāns vai maize ar ievārījumu vai medu. Daudzi franči uz maizes vispirms klāj sviestu un tikai tad ievārījumu. Tāpat populāras ir dažādas smalkmaizītes, piemēram, ar šokolādi pildītas kārtainas, treknas mīklas bulciņas pains au chocolat. Lai vai kā, bet baudīsim brokastis un dosimies Parīzes ielās.

Dienas plānā pilsētas centrs – Eifeļtornis, Elizejas lauki, Triumfa arka, Luvra, un atjaunotā Parīzes Dievmātes katedrāle un tas viss Valentīndienas noskaņās, kad Parīze īpaši mīl.

Jāteic, ka ik Valentīndienu Francijā un Parīzē konditori sacenšas par īpašajām sirdsformas kūkām. Piemēram, pērn Valentīna dienai par godu Sebastjēns Gaudārs izveidoja gardumu izlasi, kas lika mīlētājiem izkust, tostarp radīja savu slaveno sirds formas krējuma pīrāgu.

Bet dienu sāksim ar atjaunoto Parīzes Dievmātes katedrālei jeb Notre - Dame de Paris. Tā atrodas - Île de la Cité salā, Sēnas upes vidū. Kā zināms, katedrāle pirms sešiem gadiem cieta uzgunsgrēkā, taču šo gadu laikā restaurācijas darbi ir ritējuši uz priekšu un grandiozais dievnams apmeklētājiem ir atvērts no 2024. gada nogales. Un vēl tas nozīmē, ka nākamā gada februārī pavisam noteikti lūkosim atjaunoto katedrāli, kas ir lielākais dievnams Parīzē un  viens no lielākajiem pasaulē.

Runājot par mīlestību, atceramies, ka franču rakstnieks Viktors Igo 1831.gadā izdeva romānu „Notre dame de Paris”, kura notikumi norisinājās tieši šajā katedrālē. Jā, kurš gan nav dzirdējis stāstu par katedrāles zvaniķi Kvazimodo un skaisto Esmeraldu?

Tālāk dosimies uz Elizeja laukiem jeb les Champs-Élysées – apjūsmoti, apdziedāti. Pabaudīsim šo skaisto avēniju, kuras  garums ir 1910 metri. Tā stiepjas no Konkordijas laukuma līdz Šarla de Golla laukumam. Avēnija pazīstama ar teātriem, kafejnīcām, ikgadējo Bastīlijas dienas militāro parādi, Tour de France finišu.

Protams, savu laiku veltīsim arī Triumfa arkai. Ja kādam būs vēlēšanās, varēs pat uzkāpt uz arkas jumta (atsevišķi jāiegādājas ieejas biļete). Nenoliedzami Triumfa arka ir viens no Parīzes simboliem – ne tikai skaists un majestātisks objekts pilsētas centrā, bet arī vēsturiski nozīmīga celtne, kas saistās ar imperatora Napoleona Bonaparta vārdu. Ideja veidot Triumfa arku radās tieši viņam. Tiesa, pats idejas autors imperators Napoleons Bonaparts Triumfa arkas atklāšanu Parīzē nepiedzīvoja – šajā brīdī gan viņš, gan viņa impērija jau piederēja vēsturei un mūžībai. Triumfa arka ir ikonisks simbols franču uzvarām un to cilvēku mocekļiem, kuri cīnījās par savu tautu un valsti. Triumfa arka attēlo mocekļus Francijas revolucionārajā un Napoleona karā. Tas ir viens no pasaulē pazīstamākajiem pieminekļiem.

Un šodien priecāsimies arī par Eifeļtorni, jo kas gan būtu Parīze bez tās simbola – Eifeļtorņa – tornis, kas tika pabeigts 1889.gadā Gustava Eifeļa virsvadībā, sākotnēji tika būvēts kā ieejas arka Vispasaules izstādē Exposition universelle de Paris, kas tika veltīta Francijas revolūcijas simtgadei. Sākotnēji bija paredzēts, ka tornis tiks lietots vien 20 gadus, tomēr valdība atzina, ka tas ir izdevīgs no komunikāciju viedokļa un izlēma to nenojaukt. Tornim pielietojumu 1925.gadā atrada arī auto ražotājs Citroen, kas torni daudzus gadus izmantoja kā reklāmas laukumu, tādējādi iekļūstot pat Ginesa Rekordu grāmatā kā lielākā reklāma pasaulē.  Mūsdienās Eifeļtornis ir kļuvis par īstenu pilsētas simbolu.

Biļetes: 2.stāvs ar liftu – 23.10 EUR/pers.; torņa augša ar liftu – 36.10 EUR/pers. (biļešu cenas pirms celojuma tiek precizētas).

3.DIENA – 14.FEBRUĀRIS, 2026 – SESTDIENA

Brokastis.

Iespējams vēlēsieties nobaudīt siltu, tikko ceptu bageti. Un tā ir tiesa, ka visu franču kaislība ir šī garā maize. Izskaitļots, ka ik sekundi Francijā izcep un apēd 320 garo klaipiņu. Viens francūzis dienā notiesājot pusi bagetes (tās svars ir aptuveni 250–300 gramu). Deviņi no desmit cilvēkiem ik dienu pērk svaigu bageti, turklāt 65 procenti Francijas iedzīvotāju joprojām maizi pērk mazajās beķerejās –boulangerie. Lai saprastu, cik nopietni franči uztver savu bageti, jāzina, ka ik gadu pavasarī rīko divus konkursus, lai noteiktu labāko bageti Parīzē un Francijā. Svaigas bagetes var iegādāties jebkurā bulanžērijā.

Šorīt apmeklēsim smaržu muzeju “Fragonard”, kas tiek uzskatīts par slavenāko parfimērijas muzeju pasaulē. Tajā apskatīsim ražošanas iekārtas un interesantas smaržu pudelītes no senatnes. Un, iespējams, Parīze ir īstā vieta, kur iegādāties kādas jaunas smaržas, jo parfimērijas veikalu te netrūkst.

Blakus Fragonard atrodas arī skaistā Grand Opera, kas aizvien tiek dēvēta sava arhitekta Šarla Garnjē vārdā - Palais Garnier. Līdz Bastīlijas operas atklāšanai Palais Garnier bija lielākā operas celtne pasaulē, neskatoties uz to, ka Milānas alla Scala un Vīnes opera spēja uzņemt lielāku skatītāju skaitu. Apskatīsim operas ēku no ārpuses.

Tālāk dosimies pastaigā uz Luvru caur Vandoma laukumu, kas ir viens no skaistākajiem Parīzes laukumiem, kura autors ir Žils Arduēns Mansārs. Tā ir vieta, kur koncentrējas bagātākie un dārgākie Parīzes modes veikali.  Te atrodas arī slavenā “Ritz” viesnīca, kas saistās ar princeses Diānas pēdējām dzīves stundām un pašā laukuma centrā ir uzslieta iespaidīga kolonna, kuras virsotnē atrodas Napoleona skulptūra.

Un atlikušo dienu pievērsīsimies Luvrai. Lai paliek katra paša izvēle vai tikai no ārpuses vai arī iesiet iekšā, bet Luvra ir lielākais un visapmeklētākais muzejs pasaulē un tas ik dienu uzņem vidēji 15 000 apmeklētājus. Luvra prasa gan laiku, gan spēkus, taču, iepsējams, jūsu sapnis ir ieraudzīt slavenās Monas Lisas gleznu, kas realitātē ir vien 53 cm x 77 cm liela (mazliet lielāka kā A2 formāta papīra lapa).

Kaut arī Mona Lisa ir viens no ievērojamākajiem mākslas darbiem pasaulē, un pie tās vienmēr atrodas cilvēku masas, lai kaut uz mirkli pietuvotos slavenajam mākslas darbam, tomēr Luvra ir ievērojama vēl arī citu iemeslu dēļ. Luvras kolekcijā ir ap 38 tūkstošiem mākslas darbu no aizvēstures līdz 19. gadsimta beigām.  Muzeja kopējā platība ir 60 600 kvadrātmetri. Turklāt Luvras ēka sākotnēji netika paredzēta kā muzejs, tā 1190.gadā tika celta kā cietoksnis, savukārt 16. gadsimtā no cietokšņa tā kļuva par karalisko pili. Un šī iesmesla dēļ vien, Luvrā var baudīt, ne tikai mākslas darbus pie sienām, bet pati Luvra ir viens brīnišķīgs mākslas darbs.

Brīvais laiks. Nakts viesnīcā. Ja vēlēšanās, var doties kādās jaukās vakariņās. Ja vēlēsanās un iepriekš esat paši iegādājušies biļeti Mulenrūžas šovam, varat apmeklēt to.

4.DIENA – 15.FEBRUĀRIS, 2026 – SVĒTDIENA

Brokastis. 

Izrakstīšanās no viesnīcas, taču vēl pirms došanās uz lidostu pabaudīsim Parīzes noskaņas.

Noslēdzošajā dienā Parīzē dosimies uz Monmantru, kas ir augstākais kalns Parīzē. Tā virsotnē atrodas Svētās Sirds bazilika jeb Basilique du Sacré-Coeur de Montmartre, kas tika pabeigta 1914.gadā un ir veltīta Jēzus svētajai sirdijj. No kalna paveras brīnišķīgs skats uz Parīzi no putna lidojuma.

Svētās Sirds bazilikas apmeklējums ir par brīvu, savukārt par papildus samaksu iespējams uzkāpt bazilikas tornī, kas ir otrais augstākais punkts Parīzē (213m v.j.l.) uzreiz pēc Eifeļtorņa.

Tāpat apskatīsim Monmantras mazās ieliņas, kā arī makslinieku rajonu, kuros kūsā dzīvība nepārtraukti. Jo ja ir teiciens, ka Parīze nekad neguļ, tad Monmantras rajons ne tikai neguļ, bet arī dzīvība tajā nekad neapsīkst.

Ja tevi nesaista romantiski mīlināšanās vārdi, tad Mīlestības siena Monmartras ielā nav domāta tev. Parīze ir un paliek mīlestības pilsēta, tāpēc nav brīnums, ka šāda siena ar frāzi “Es mīlu tevi” vairākos simtos valodu ir parādījusies tieši šeit. Siena ir Frederika Barona izgudrojums, kurš 1992. gadā sāka kolekcionēt “I love you” frāzes un kaligrāfa Claire Kito mākslas darbs.

Noteikti bez ievērības nepaliks Mulenrūža un tās simbols  - Sarkanās dzirnavas. 

Var apskatīt no ārpuses! Ja kāds vēlas ceļojuma laikā apmeklēt kādu no Mulenrūžas šoviem, biļetes iepriekš jāiegādājas pašiem. Šovi ir ļoti atšķirīgi un “Travel Biiz” neuzņemas atbildību par šo šovu māksliniecisko saturu!

Vai zināt, ka Mulenrūža ir Žozefa Olera un Šarla Zidlera 1889. gadā dibinātais Parīzes kabarē. Sākotnēji piedāvājot gan humoristiskos numurus, Mulenrūža laika gaitā deva priekšroku sieviešu dejas izrādēm, padarot šo stilu unikālu. Tā radās arī franču kankāns, kas pasaulē kļuvis ļoti slavens. Šodien Mulenrūža ir kļuvusi par vienu no tūristu visapmeklētākajām vietām Parīzē.

Ap plkst. 16.00 ierašanās lidostā.

Plkst. 18.45 – 22.25 lidojums Parīze – Rīga.

***