Sala, ko svarīgi piedzīvot lēnu - Roda! Te pieņemsim grieķu mieru, terasēs dzersim aukstas frapes, peldēsim tirkīzzilos ūdeņos, kaulēsimies vietējos veikaliņos un baudīsim grieķu neatkārtojami gardo virtuvi! Šis ir ceļojums, kurā baudīt Vidusjūras ritmu, veldzēties tirkīzzilos ūdeņos, smelt spēku kalnu galotnēs un gūt enerģiju dabā, cilvēkos, sajūtās!
1. DIENA – 5.MAIJS, 2026 – OTRDIENA
Plkst. 5.20 – tikšanās Rīgas lidostā.
Plkst. 7.20-10.50 – tiešais lidojums Rīga-Rodas sala (3 stundas un 30 minūtes).
Raibā Rodas salas vēsture ir atstājusi tikpat košu nospiedumu salas kultūrā. Dosimies, baudīsim!
Pateicoties salas ģeogrāfiskajam novietojumam un attīstoties jūras ceļojumiem un tirgošanās tīkliem, tā ātri kļuva par svarīgu tirgošanās mezglu- vietu, kas savieno grieķu pilsētas ar Sicīliju, Kipru un Feniķiju. Rodu var saukt arī par kristiešu salu- te ieradies apustulis Pāvils, un jau 200.gadā mūsu ērā te zēla aktīva kristiešu kopiena, kas novērsās no daudzdievības un pievērsās vienam Dievam. Kristiešu saknes tikai auga dziļumā, kad te ieradās Svētā Jāņa bruņinieku ordenis no Jeruzalemes, meklējot patvērumu un apmetās te uz vairākiem simtiem gadu, mazo lopkopju un zvejnieku salu pārveidojot un attīstot tajā militāru ordeni. 1522.gadā Rodu iekaroja Suleimana lieliskā karaspēks, bruņinieki aizbēga uz Maltu un sala uz gadu simtiem nokļuva osmāņu rokās. 20.gadsimta sākumā uz trīsdesmit gadiem Rodas sala bija Itāļu pārvaldībā un vien 1947.gadā tika iekļauta Grieķijas salu sastāvā.
Ierodamies viesnīcā, noglabājam bagāžu un dodamies atklāt Rodas vēsturisko centru, vecpilsētu. Pavisam garantēti- ierodoties Grieķijā jums prātā būs vien dievīgie grieķu ēdieni! Tieši ar šīm vēlmēm arī sāksim – veldzējošas ledus kafijas, svaigi grieķu salāti un svaigi ķertas jūras veltes! Grupas vadītāja ierādīs jaukus restorānus ar vietējo iemīļotiem ēdieniem. Ja par dzērieniem- tiešām, grieķi kafiju lielākoties dzer aukstu!
Šodien piedzīvojam Rodas viduslaiku pilsētu, kas iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā kā viena no Eiropas vislabāk saglabājušām viduslaiku pilsētām. Te ir viss, ko vari iedomāties- šauras ieliņas, labirintu ceļi, pilsētas mūri un ieejas vārti, kultūru mikslis un nebeidzami pārsteigumi! Ieeja senajā Rodas pilsētā ir iespējama caur kādu no 11 pilsētas vārtiem, kas būvēti no 12.gadsimta sākuma un pilsētu ieskauj vēl šodien.
Pilsētā jau no tāluma pretī debesīm slejas 14. gadsimta Rodas katoļu Svētā Jāņa hospitāļa ordeņa bruņinieku vadoņa pils, kas sākotnēji kalpoja par Romas katoļu Svētā Jāņa hospitāļa ordeņa augstākā ranga vadības dzīvesvietu, vēlāk te apmetās salu iekarojušie osmāņi un arī itāļi- sala ir nozīmīgs atbalsta un militāri stratēģisks punkts starp Eiropu un arābu zemēm.
Ik uz soļa pilsētā un salā dzirdami stāsti par 14. gadsimta bruņiniekiem. Romas katoļu Svētā Jāņa hospitāļa ordeņa bruņinieku tikumu un likumus noteica kristīgā mācība, kas uzsver ticības, pazemības, šķīstības un žēlsirdības nozīmi. Kā jau kristīgie bruņinieki, nozīmīga viņiem ir arī drosme, uzticība un pienākuma apziņa. Bruņiniekiem bija noteikta stingra dienas kārtība, kuru pamatā bija ticība Dievam un lūgšanas, grēksūdze, kā arī sabiedrisks darbs, morālie un fiziskie treniņi, un došanās karot, sludinot un aizstāvot Dieva vārdu. Rodas bruņinieki pirmkārt bija ticīgi cilvēki- viņi nedrīkstēja būt vardarbīgi, necienīgi, ļauni- no viņiem ordenis un tauta gaidīja vairāk kā no parastiem karotājiem un no bruņinieku uzvedības atkarīgs bija ordeņa gods. Rodas bruņinieku vadoņa pils apmeklēšana ir kā skats salas pagātnē, kur cieņai, godam un ticībai tika atvēlēta augstākā vērtība.
Ieejas maksa bruņinieku pilī: 24 EUR/pers.; bērniem un jauniešiem no Eiropas Savienības līdz 25 gadiem: bezmaksas, bērniem un jauniešiem ārpus Eiropas Savienības līdz 18 gadiem: bezmaksas
Ejot pa Rodas bruņinieku ielu , kas tā arī saukta, tik viegli iedomāties, ka šajā ielā reiz dzīvojuši gan paši bruņinieki, gan pils galms! Mūki un bruņinieki te dzīvojuši 200 gadu- no 1310.gada, līdz Rodu iekaroja osmāņi ar Suleimanu Lielisko priekšgalā, liekot kristiešu armijai bēgt- par nākamo apmešanās vietu izvēloties Maltas salu.
Kāda vieta, kas nu glabā vien nostāstus, atrodas Rodas ostā, pie izejas uz Egejas jūru. Vieta, kur mūsdienās katrā mola krastā stāv pa brieža statujai, reiz esot stāvējušas Saules Dieva Hēlija pēdas, un iebrukšana ostā simboliski esot notikusi vien ar viņa svētību. Rodas Koloss bija milzu statuja, iekļauta septiņu senās pasaules brīnumu sarakstā un, gadu tūkstošu laikā diemžēl zudusi. Statuju cēla no 292. līdz 280. gadam pirms mūsu ēras, to būvēja uz akmens un dzelzs konstrukcijas, klāja ar dārgām bronzas plāksnēm. Tās augstums esot bijis 32 metru, un tomēr- ir leģendas, ka koloss esot bijis tik liels, ka ostā varēja iekļūt vien, izbraucot starp Hēlija kājām. Ir vairāki iemesli un teorijas, kādēļ statujas pie ostas vairs nav- gan piektā gadsimta mūsu ēras zemestrīces, gan romiešu bēgšana no salas, līdzi ņemot visu, kas svēts un vērtīgs, gan statujas pārkausēšana arābu valdīšanas laikā. Tieši par arābu valdīšanu un Rodas kolosu ir šāds stāsts- viņi , atraduši dzelzi un bronzu, to pārkausējuši un pārdevuši. Lielāko metāla daļu esot nopircis kāds tirgotājs, kas nopircis tik daudz, ka metālu vajadzējis vest prom ar 900 kamieļiem.
Mūsdienās ostu sargā Rodas salas simbols- divi dambrieži. Šie majestātiskie dzīvnieku salu ir apdzīvojuši jau kopš seniem laikiem, un arī salas sākotnējais nosaukums grieķiski bijis Elaphousa jeb “daudz briežu”, un tomēr, briežu skaits pakāpeniski sarūk un nu uz salas dzīvo vien ap 200 šīs sugas pārstāvju. Dambriežu skulptūras bronzā atklātas 1947.gadā un briežu simbolika atrodama arī salas suvenīru klāstā.
Piedāvājam doties vēl uz kādu 9D kino pieredzi- caur maņām, sajūtām piedzīvot Rodas salas vēsturi, Dievu stāstus un leģendas! Sadarbībā ar Holivudas specefektu komandu un vietējiem Eiropas māksliniekiem ir izveidota pusstundu gara pieredze- filma, kas ar vizuāliem efektiem, skaņu, lietu, smaržām, zemestrīces efektu un citiem pārsteigumiem ļaus iepazīt salu caur gadu tūkstošu prizmu!
9D kino pieredze: 13 EUR/pers.
Pēcpusdienā iekārtojamies viesnīcā un brīvs laiks atpūtai, Saules dieva pilsētas un jūras baudīšanai!
Ko baudīt pusdienās? Par grieķu ēdieniem varētu stāstīt un stāstīt- ceļojums garšās arī būs absolūti pasakains! Grieķi māk pagatavot visu- sākot no dārzeņiem – gardi ir fritēti cukini ziedi, baklažāni, vīģu lapās tīti rīsi un maltā gaļa, svaigi salāti, pildīti dārzeņi (tomāti, pipari, baklažāni, kabači), krāsnī ceptu kolokoudi jeb ķirbi! Ja runa par Rodas salas ēdieniem, to pamatā noteikti būs graudaugi, olīvas, jūras veltes un gaļa, ēdieniem bieži pievieno medu, riekstus.
Vietējie salas iedzīvotāji ir iemīļojuši kādu veģetāru ēdienu, ko neatrast nekur citur- amarangoi. Tie ir margrietiņu dzinumi, cepti ar etiķi, pasniegti ar ķiploku, maizes un kartupeļu biezeni. Amarangoi sezona maijā nutpat ir sākusies- šo īpašo ēdienu iespējams baudīt no maija līdz aptuveni septembrim. Ēdienkartē meklēt varat arī pitaroudia – olīveļļā fritētas turku zirņu, sīpolu, tomātu, ķimeņu un piparmētru lapu kotletītes.
Noteikti ar maltīti jābauda grieķu jeb zemnieku salāti chloriatiki kā tos sauc grieķi paši. Vēl noteikti pasūtat tdzadziki– jogurta, gurķu un ķiploku mērcīti. Tā lieliski garšo arī ar panētām, fritētām cukini šķēlītēm!
Vēl salas īpašā uzkoda ir kamilakia – jeb dolmu jeb dolmadu radiņš. Tās ir sautētas ciklamenu lapas, kurās ietīti rīsi. Lapas blanšē, ietin rīsus, liek pannā sautēties un noslēgumā pārlej ar olu un citronu mērci jeb avgolemono.
Grūti pateikt, ko grieķi mīl vairāk, gaļu vai jūras veltes, jo abi tiek ēsti bieži un daudz – gaļasmīļiem noteikti jabauda souvlaki jeb mazi marinētas gaļas iesmiņi, kalamakia- lielāki gaļas gabali- mūsu izpratnē- šašliks. Jāēd sautēts vai grilēts jērs, moussaka jeb baklažānu, kartupeļu un gaļas sacepums. Gaļu pasniedz ar citrona šķēli- te gandrīz garantēti- baudīt grilētu gaļu ar citronu pēcāk šķitīs pilnīgi ierasta lieta. Citrons sniedz gaļai skābi patīkamu svaigumu!
Salā iemīļoti ir kazas gaļas ēdieni, un īpašākais no tiem – lacani. Tas ir 24 stundas māla podā sutināts kazas gaļas sautējums ar tomātiem, turku zirņiem, sīpoliem, olīveļļu, arī kanēli, bergamota miziņu. Kam kārojas pagaršot kādu īpašu desu, mekļējat petzofai -desas ar gaļu, pipariem un sīpoliem.
Jūras veltes - mazās zivtiņas, doradai, jūras asarim, astoņkāji, garneles, vīnā vai tomātu mērcē sautēti jūras vai arī sauszemes gliemezīši. Ja vēlaties piedzīvot sautētus zemes gliemezīšus, ēdienkartē meklējat karavolous (gliemezīšus tīra, sagatavo sautēšanai, tad sautē tomātu mērcē, ar ķimenēm, sīpoliem, dažkārt pievieno auzu pārslas).
Bieži piedevās būs šķelti kviešu graudi jeb bulgurs, no smalkākiem kviešiem veido dažādu pastu- tračana (mazi pastas graudiņi), makaroni (pasta kā mazas, saliektas trubiņas), hilopites (plakana, centimetru plata, gara pasta), no dārzeņiem iemīļota ir paprika, tomāti, vīnogu lapas, ķirbji, baklažāni, cukini, kaperi, daudz un dažādu zaļumu. Un olīvas, ko grēks neēst ik maltītē!
Gardi ir arī deserti, kur daudz kas pārņemts no arābu kultūras- galu galā, Turcija arī mūsdienās no Rodas ir vien 47 kilometru un stundas prāmja brauciena attālumā. Jābauda ne vien saldās, sīrupainās baklavas ar filo mīklu, riekstiem, bet arī daudz kas cits - te arī pāris noteikti baudāmu salas desertu!
Kafejnīcu saldumu stendos meklējat xerotigana –tas ir kas attāli līdzīgs žagariņiem. Mīklu sagriež līdz pāris centimetru plānās plāksnītēs, dažkārt savirpina tādas kā saulītes. Tās fritē eļļā, kad gatavas- pārlej ar rožu, medus sīrupu, pārkaisa riekstiņiem. Šis ir senu laiku svētku ēdiens – kāzās, lieldienās, Ziemassvētkos. Mūsdienās tiek baudīts jebkad- mums te svētki ir ikdiena! Otrs deserts, kas jāpiedzīvo ir melekouni – sezama sēkliņas, mandeles un dažkārt arī citi rieksti, aplieti ar medus, kanēļa, kardamona, krustnagliņu sīrupu, dažkārt bergamotu, riekstus tādējādi salipinot. Šo desertu griež, lauž gabaliņos, bauda kā saldu uzkodiņu.
Vēl kāda vieta, kas jāpiedzīvo Rodas pilsētā, kaut no tāluma- fotogēniskās Rodas vējdzirnavas uz Mandraki mola. Senās kartes rāda, ka te jau 13.gadsimtā stāvējušas 18 vējdzirnavas, no kurām līdz mūsdienām saglabājušās trīs. Kāpēc vējdzirnavas atrodas tik tuvu ostai? Iemesls praktisks- te pieveda kviešus un miežus, tos uz vietas pie ostas samala un kā jau gatavu produktu ar lielāku tīrsvaru veda uz citām zemēm tirgot! Dzirnavas ražas laikā esot darbojušās bez apstājas, zemnieku pievesto graudu esot bijis tiešām daudz. 14. gadsimtā trīs dzirnavas iekļāva bruņinieku pilsētas teritorijā, līdz ar to tās saglabājušās arī šodien. Izmantošanas veidi šīm ēkām gan mainījušies- tās ne vien malušas graudus, bet tās kalpojušas arī kā pilsētas mūra aizsargposteņi. Šī ir vieta, kur dienas laiski pavada un Rodas mūrus nu sargā daudz kaķu, kas ir ļoti iemīļoti, Grieķijai tik ļoti piestāvoši dzīvnieki. Šī ir arī vieta, kur vērot, iespējams, salas skaistākos saulrietus!
2. DIENA – 6.MAIJS, 2026 – TREŠDIENA
Brokastis.
Šo dienu pavadīsim kādā skaistā, senā pilsētā , ko dorieši apdzīvoja jau trīspadsmit gadsimtus pirms mūsu ēras. Ciematiņš ir tikpat skaists cik vēstures bagāts- 408.gadā pirms mūsu ēras pilsētas kalna galotnē tika izveidota Grieķu dievu pielūgšanas vieta- akropole, kas apskatāma arī šodien un tās sienas caur gadsimtiem palīdzējušas ciemata iedzīvotājiem pārdzīvot uzbrukumus un laupīšanas.
Lindosas akropole atrodas klints virsotnē 116 metru virs jūras līmeņa un sniedz elpu aizraujošus skatus pār klintīm un Egejas jūras pludmalēm to piekājē. Akropoles arheoloģiskie izrakumi atklāj senās pilsētas neaptveramo bagātību. Te atradās templis kara dievietei Atēnai, kas bija arī pilsētas aizstāve. Templī tika veikti rituāli un lūgšanas, nesti ziedojumi un dzīvnieku upuri. Tepat atradies arī odeons jeb senais teātris, kur koncertus un teātri varēja vērot ap 1800 skatītāju. Saglabājušās arī 14. gadsimta viduslaiku pils nocietinājuma ārsienas- arī šo nocietinājumu pavēlējis celt Svētā Jāņa hospitāļa ordeņa bruņinieku ordenis. Joprojām labi saglabājušies divi pils aizsargtorņi. Arheoloģijas darbi akropolē sākās 1948.gadā un turpinās arī mūsdienās – Grieķijas Kultūras ministrijas uzraudzībā. Akropoli var sasniegt, ejot kalnup kājām vai ēzeļa mugurā.
Ieeja akropolē: 25 EUR/pers.; Eiropas Savienībā dzīvojošiem jauniešiem līdz 25 gadiem: bezmaksas; ārpus ES dzīvojošiem jauniešiem līdz 18 gadiem: bezmaksas.
Akropoles piekājē esošās pilsētas balti krāsotie namiņi, šaurās, mīlīgās ieliņas tā vien mudina atklāt to noslēpumus un piedzīvot pilsētiņu pašiem! Brīvs laiks pusdienām, atpūtai pilsētā un pie ūdens.
Pilsētas tuvumā ir pieejamas divas skaistas pludmales- viena rāma, laiska un raupjām smiltiņām, otra- klinšaina un aizraujoša. Šodien lieti noderēs līdzi paņemtās niršanas brilles- ūdeņos priecīgi spēlējas zivtiņas, jūras eži, iespējams, te atradīsiet arī kādu jūraszvaigzni!
Pusdienās kopā a jūras veltēm iesakām nobaudīt arī vietējo stipro dzērienu! Ja tavernas saimnieks pēc pusdienām piedāvā souma, neatsakat! Tā ir hellēņu atbilde rakijai- Rodā to gatavo no vīnogu izspaidiem un vīna, stipruma ziņā tā svārstās no 38 līdz 45 grādiem. Interesanti- pievienojot soumai ūdeni, tā no caurspīdīgas kļūst balta- gluži kā rakija. Jamas- uz veselību!
Ir vēl kāds īpašs zāļu uzlējums - dzēriens, par kuru mūsdienās klīst vien leģendas. Par šo dzērienu aprakstījis arī Aristotelis. Skaidrs un zināms, ka tīru vīnu esot dzēruši vien prasti ļauži - augstdzimušie vīnu šķaidījuši ar ūdeni, lai ierobežotu un palēninātu reibumu. Rodas iedzīvotāji bija atklājuši un izveidojuši dzērienu, ko pievienojot vīnam, iespējams palēnināt reibumu, padarīt vīnu gardāku. Pēc Aristoteļa vārdiem : “dzēriens, saukts par rodionu, tika izmantots vīna dzeršanas sacensībās, dodot vīnam patīkamu garšu, un padarot vīnu vieglāku. Tas bija mirtes lapu, vērmeles, anīsa, krizantēmu ziedu, kardamona un kanēļa savārījums. Liķieris novērsa reibumu un pat mazināja seksuālas vēlmes, nomierinot prātu”. To, vai dzēriens mūsdienās atrodams, uzzināsiet, jautājot vietējās tavernās!
Vakarā atgriešanās viesnīcā, brīvs vakars atpūtai un Rodas pilsētas baudīšanai.
Tie, kas vēlas saulrietu sagaidīt pie pludmales, zirga mugurā, ir aicināti šovakar doties mierīgā izjādē-pastaigā ar fotopauzēm gar jūras krastu un gar skaistiem krasta skatiem! Pieredze pieejama gan iesācējiem, gan ceļotājiem ar jāšanas pieredzi, izjādes ilgums ap stundu. Ievērībai- zirgi dodas lēnā pastaigā- skriešana aulēkšiem nav atļauta! Vēl- Rodas salas krasts, kurp dodamies, ir klinšains- jāšana pa ūdeni arī nav iespējama. Piedzīvojumā dodoties, jāvelk slēgti apavi. Vienlaikus izjādē var doties 6 cilvēki- ja grupā būs liela interese, saulrieta zirga izjādes organizēsim vairākus vakarus vai vienu pēc otra- pēc iespējas.
Cena 60 eur/personai, cena pirms ceļojuma tiks precizēta.
3. DIENA – 7.MAIJS, 2026 – CETURTDIENA
Brokastis.
Dienas pirmajā pusē dodamies uz kādu īpašu klosteri un teritoriju, no kuras paveras patiesi skaists skats pār Rodas salu! Labā laikā no šīs kalna galotnes saskatāma salas augstākā Ataviros kalna virsotne un pārdesmit kilometru attālie Turcijas krasti. Kalna galotnē, priežu ieskauts nu te atrodas Filerimos klosteris , uzbūvēts uz 3000 gadu senām grieķu dievu tempļu drupām. 1200.gadā te esot ieradies mūks no Jeruzalemes un te, kalnā, izveidojis svētnīcu, ko arī vēlāk kristieši aizsargājuši un 1400.gadā paplašinājuši, izveidojot klosteri, kādu to redzam mūsdienās. Klostera pagalmā uz dzīvi apmetušies pāvi, ja laimēsies, redzēsim arī tos. Kalna galā izvietots arī krusts, kā simbols par reiz 12 Dievu vietā nu valdošo pareizticību.
Ieejas maksa klosterī 10 EUR/pers.
Dienas otrajā pusē iespēja peldēties un atpūsties kādā pasakaini skaistā, klinšainā pludmalē, vai doties pārgājienā pa pussalas klinšainajiem krastiem. Vietējie šo sauc par vienu no skaistākajām Rodas pludmalēm- ne velti šo vietu noskatīja Holivudas režisori - 1961.gadā te uzņemta tajos laikos panākumiem bagātā Holivudas filma Navaronas ieroči.
Šeit lieti noderēs līdzi paņemtās niršanas brilles un ekipējums- ūdenī starp klintīm spēlējas simtiem košu zivtiņu!
Vakarpusē atgriešanās viesnīcā un brīvs laiks atpūtai.
4. DIENA – 8.MAIJS, 2026 – PIEKTDIENA
Brokastis.
Šodien dodamies Egejas jūrā- piedzīvot tās zilos ūdeņus un vilinošos krastus.
Dodamies uz kādu salu, kas atrodas vien 8 kilometru attālumā no Turcijas krastiem. Sala piedāvā mazliet citu kultūru un sajūtu- ja runājam par ēdienu, te salinieki paļaujas uz maltīti, kas balstīta jūras veltēs- garneles, mazās zivtiņas gaelopita vai atherinopita un jau lieli jūras asari. Īpaši gardi šeit ir garneļu ēdieni, un aicinām nogaršot arī zivju gaļas bumbiņas!
Tradīcija un līdz ar to suvenīrs, kas iegādājams vēl šodien, ir saistīta ar jūras švammēm. Tās ir dabiskas švammes jeb sūkļi, kas ir pavisam īpašas- tās ieguvuši nirēji, kas savas prasmes apguvuši no paaudzes paaudzē. Jāteic, ka šī tradīcija izmirst, jo arvien vairāk cilvēku mazgājoties izmanto šo švammīšu plastmasa ekvivalentus, tomēr švamme ir lielisks suvenīrs mīļajiem mājās vai pašiem sev.
Sala piedāvā skaistus ciematiņa un ostas skatus, jaukus restorānus ar skatu uz ostu. Brīvs laiks pastaigāt un iepazīt šo brīnišķīgo salu. Pēcpusdienā atgriešanās Rodas salā.
Brauciena cena: 45 EUR/pers. (cena pirms ceļojuma tiks precizēta).
5. DIENA – 9.MAIJS, 2026 – SESTDIENA
Brokastis.
Brīva diena atpūtai Rodas pilsētā un pludmalēs, tāpat ir iespēja pavadīt dienu ekstrēmi.
Ekstrēmu sajūtu ķērājiem piedāvājam doties izbraucienā ar 4x4 džipu pie stūres, vai ar bagijiem! Tie ir 2 maršruti, par visu pēc kārtas!
Džipu brauciens iespējams, ja būsim 10 un vairāk personas. Brauksim caur skaistiem dabas skatiem, tradicionāliem ciematiņiem, līdz septiņu avotu ūdenskritumam. Iespēja dienas gaitā piestāt pie vietējiem augļu, uzkodu tirgotājiem iestiprināties un iegādāties īpašus suvenīrus- vietējo medu, olīveļļu, vietējos saldumus. Džipu ceļš vedīs arī gar kādu 15.gadsimta baznīciņu, pie kuras varēsim pasmelt un iepildīt svaigu avota ūdeni. Dienas noslēgums pirms atgriešanās - kāda vīnsaimnieka apmeklējums – uzzināsim par vietējo vīnu kultūru, iespēja pastaigāt vīna dārzos.
Brauciens notiek ar Suzuki Jimmy automašīnām. Varam braukt līdz 4 personām ik auto, vienai no šīm četrām tas gods sēsties pie stūres! Šoferim jābūt vismaz 21 gadu vecam, līdzi ceļojumā oriģinālas autovadītāja tiesības un 2 gadu stāžs. Tūre tiek organizēta, ja būsim 8 un vairāk personas.
Cena (neatkarīgi- vai pie stūres vai blakus): 70 EUR/pers.; bērniem līdz 12 gadiem: 45 EUR/pers.
Otra aktīvā izklaides iespēja- 4x4 bagiji! Piedāvājam doties jaudīgā , 3 stundu garā braucienā neceļos ar Polaris RZR Trail S 1000 bagijiem, kas paredzēti 2 personām. Arī šeit šoferim jābūt vismaz 21 gadu vecam, līdzi ceļojumā oriģinālas autovadītāja tiesības un 2 gadu stāžs. Tūre tiek organizēta, ja būsim 8 un vairāk personas.
Cena par personu (neatkarīgi- vai pie stūres vai blakus), 70 eur, bērniem līdz 8-12 gv 45 eur. Dalība piedzīvojumā atļauta no 8 gadu vecuma.
Ja tomēr neesam vajadzīgais dalībnieku skaits un vēlme doties auto izbraucienā ir aktuāla- grupas vadītāja atbalstīs jūs nomas auto noformēšanā.
Kam vēlme, noslēdzošās vakariņas kādā vietējā restorānā.
Atpūta, gatavošanās mājupceļam.
6. DIENA – 10.MAIJS, 2026 – SVĒTDIENA
Brokastis viesnīcā un transfērs uz Rodas lidostu.
Plkst. 10.40 lidojums Roda-Rīga.
Plkst. 14.15 atgriešanās Rīgā.
***
