Kā raksturot Fēru salas? Noteikti savā ziņā neatklātas, mežonīgas, skarbas, bet tai pašā laikā neaprakstāmi skaistas un apburošas. Vieta, kas pārsteidz pat vispieredzējušākos pasaules apceļotājus un piedzīvojumu meklētājus, jo tieši šeit atklājas jauns skatījums uz dzīvi - tāds nevainīgs, neskarts, nesabojāts, bet ekstrēmu laika apstākļu un paražu ieskauts. Vieta, kur liekas, ka visvarenie spēki ir apstādinājuši laiku, lai dabas ritums būtu tikpat pirmatnējs un nemainīgs kā pirms gadu tūkstošiem, tomēr mūsdienu pasaules ērtības mazajos ciematiņos un pilsētiņās ir tādas pašas kā jebkurā mūsdienu valstī. Tāda ir šo 50 tūkstošu (tikai!) cilvēku, gandrīz 100 tūkstoši vietējo aitu un dažādu sugu neskaitāmu tūkstošu putnu dzīve uz šīs salas. Viņi ir izvēlējušies šo vietu saukt par mājām un ir pat ļoti apmierināti ar šādu dzīvesveidu! Skatoties kartē, redzam, ka šīs salas atrodas pa vidu Islandei, Skotijai un Norvēģijai, bet tā nepieder nevienai no šīm valstīm. Tīri teorētiski šī teritorija ir Dānija, bet… tik neatkarīga no Dānijas, ka nav pat Eiropas Savienībā un runā savā - fēriešu - valodā.
1.DIENA - 1.MAIJS, 2026 – PIEKTDIENA
Plkst. 10.35 tikšanās Rīgas lidostā ar “Travel Biiz” tūristu grupu vadītāju.
Plkst.12.35 – 13.25 tiešais lidojums Rīga – Vagar (Fēru salas). Lidojums ilgums: 2 stundas 50 minūtes.
Transfērs uz viesnīcu.
Nu, ko?! Esam Fēru salās un šeit neatradīsim palmas un tūristu pūļus pie milzīgām pilīm vai strūklakām, bet satiksim dažādu tautību dabas mīļotājus kalnu takās, okeāna piekrastes klinšu korēs vai šalkojošu skaņu piepildītās ūdenskritumu piekājēs. Braucot uz šejieni, augstpapēžu kurpes varam atstāt mājās, bet noteikti čemodānā jāieliek kārtīgi pārgājienu apavi, silts džemperis, cepure un ērts lietus mētelis. Lietussargs šoreiz nelīdzēs, jo visdrīzāk ka vējš to eleganti salauzīs jau pirmajās minūtēs pēc tā atvēršanas un graciozi aiznesīs prom okeāna plašumos. Šis nebūs stāsts par grezniem tirdzniecības centriem un debesskrāpjiem, bet gan par krāsainām mājiņām ar velēnu jumtiem un aitām, kas rūpējas par to, lai zāle uz jumtiem neizaugtu pārāk gara. Tāds nu viņām tas darbiņš šajās salās - ēst un būt laimīgām!
Šis 18 vulkānisko salu arhipelāgs tika atklāts pirms 1400 gadiem, kad kā pirmie uz salām ieradās īru mūki, kas neatraduši vietējos iedzīvotājus, atzina salu par labu esam un apmetās tur uz dzīvi. 200 gadus vēlāk ieradās norvēģu vikingi un kolonizēja Fēru salas. Sekojot vēstures gaitām, kad 19.gs. sākumā Norvēģija ieguva neatkarību no Dānijas, Fēru salas tomēr palika Dānijas karalistes pakļautībā. Bet ar to viss nebeidzās, jo 1955.gadā vietējie Fēru salu iedzīvotāji sacēlās pret pastāvošo varu un mēģināja atbrīvoties no Dānijas virsvadības, bet tas tika ļoti operatīvi noslāpēts ar speciāli šim gadījumam nosūtītiem vairāk kā 200 policistiem no Dānijas. Mūsdienās apdzīvotas ir 17 salas un tikai dažas no tām nav savienotas ar tuneļu ceļiem vai tiltiem, tādēļ tajās var nokļūt tikai ar prāmju vai helikopteru palīdzību.
Pēcpusdienā dodamies iepazīt Toršhavnu vietējā gida pavadībā. Fēru salu galvaspilsēta ir viena no pasaulē mazākajām galvaspilsētām. Tieši pilsētā dzīvo 14 tūkstoši iedzīvotāju, bet pieskaitot vēl piepilsētas rajonus, kopā sanāk 23 tūkstoši cilvēku - gandrīz puse no visiem Fēru salu iedzīvotājiem. Sekosim mūsu vietējam pavadonim pa mazajām, līkumainajām pilsētas ieliņām, kurās savulaik savu pēdu nospiedumus atstājuši vikingi. Jāieklausās tā uzmanīgāk - varbūt seno vikingu smiekli atbalsojas ēku sienās, ko vēl tagad apdzīvo vietējie fērieši!
Vai zinājāt, ka Fēru sala premjerministra telefona numurs ir brīvi pieejams jebkuram salas iedzīvotājam vai apmeklētājam, jo to var apskatīties vietējā telefonu reģistra grāmatā. Jebkurš ir lapni aicināts Tinganes pussalā uz sarkani krāsoto koka namiņu, kas ir salas parlamenta ēka un premjerministra darba vieta.
Pašā Toršhavnas sirdī atrodas Skansin cietoksnis, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz ostu un okeāna plašumu. Celts 16 gs.beigās, lai aizsargātu Fēru salas no pirātiem, bet II Pasaules kara laikā tajā bija izvietota Britu militārā bāze.
Apskatīsim mazus, un arī ne tik mazus, kuģīšus, kuterīšus un laivas, kas pietauvoti Vágsbotnur ostā. Uzkāpsim arī līdz Kongaminnið memoriālajam piemiņas obeliskam, kas lepni slejas debesīs, spītēdams skarbajiem vējiem un 257 lietainām dienām gadā.
Reyn ir Toršhavnas vecpilsēta ar majestātisku, baltu katedrāli, bet tai blakus mazās, šaurās ieliņas rotājas ar gadsimtu vecām koka mājelēm. Turklāt daudzām no tām ir ikoniskie velēnu jumti. Atrodoties šeit ir sajūta, ka esam iekāpuši citā gadsimtā, jo senatnes elpa ir jūtama ik uz soļa. Fantastiska vieta vēstures un arhitektūras cienītājiem, kā arī īstā vieta perfektām fotogrāfijām.
Pēc pāris stundām noslēgsim mūsu kopīgo ekskursiju, bet vakars vēl tikai būs sācies. Arī Fēru salās, tāpat kā Latvijā, vasarās dienas ir ļoti garas - maijā saule lec sešos no rīta, bet noriet tikai ap desmitiem vakarā. Mums vēl paliek vairākas stundas, lai iepazītu pilsētu, dotos vakariņās vai apmeklētu kādu no daudzajiem nakts klubiem - jazz&blues bārs, sporta bārs, tradicionālais alus bārs, kokteiļbārs, deju klubs vai vēl desmitiem citu iespēju izbaudīt šo kolorīto vietu.
2. DIENA – 2.MAIJS, 2026 – SESTDIENA
Brokastis viesnīcā.
Pēc brokastīm sēžamies autobusā un sākam šodienas piedzīvojumus. Pagaidām paliekam Streymoy salā, kas ir Fēru salu sirds.
Pa ceļam mūs pārsteigs 140 metru augstais Fossa ūdenskritums, kas ir augstākais ūdenskritums Fēru salās. Varēsim apbrīnot kā ūdens, sakults baltās putās, ar mežonīgu spēku krīt pār melnajām vulkāna lavas klintīm. Šis ir viens no atpazīstāmākajiem Fēru salu apskates objektiem, kaut gan to ir neskaitāmi daudz. Ja laika apstākļi atļaus, mēs uzkāpsim līdz ūdenskrituma pirmajam pakāpienam, lai iegūtu neaizmirstamu pieredzi un aplūkotu ūdenskritumu no pavisam cita skatu punkta.
Mūs šodien sagaida dabas baudīšanas pārgājiens Tjørnuvík – Saksun, kura distance būs 6 kilometri. Paredzamais laiks tās veikšanai ~ 2,5 stundas. Pacēlums 510 metri. Vidējas sarežģītības pārgājiens, pārsvarā pa zāles, akmeņu un klinšu virsmu. Pārgājiens sākas nelielajā ciematiņā Tjørnuvík - vieta ar ļoti skaistu smilšu pludmali un pat ar savu himnu, ko visskanīgāk izpildot vietējais koris. Redzēsim leģendārās okeāna klintis Risin & Kellingin, ko latviski varētu dēvēt par Milža un raganas klintīm. Par šīm klintīm klīst nostāsti, bet par to jau mēs varēsim uzzināt tad, kad vērosim tās ar savām acīm.
Ejot pa iezīmēto trasi, pavērsies neskaitāmi daudz skaisti un elpu aizraujoši skati, tai skaitā arī divas augstākās virsotnes šajās salās - Slættaratindur (880 m) un Gráfelli (856 m). Sarežģītākais ir pats beigu posms pie Saksunas klinšu krāvumiem. Pārgājiens beidzas Saksun ZA pusē Dúvugarðar, blakus gadsimtus senajai lopu fermai.
Iepazīsim šodien arī nelielo bijušās ostas pilsētiņu Saksun ar unikālu baznīcu, kas celta 1858.gadā un ļoti senu aitu fermu. Agrākos laikos Saksunas ostā varēja iebraukt lielie kuģi, bet pēc postošas vētras 1604.gadā okeāna ūdeņi ostā sanesa milzīgu daudzumu ar smiltīm, tādejādi liedzot lielajiem kuģiem iebraukt ostā. Mūsdienās ostā var iepeldēt tikai paisuma laikā mazas laiviņas, jo brīžos, kad ir bēgums, lagūna pārvēršas par smilšainu tuksnesi, kur savu pēdu nospiedumus var atstāt pārgājienu mīļotāji, pirms atkal iemītās taciņas pārklāj okeāna ūdeņi. Apkārt ciematiņam ir vairāki ūdenskritumi, tai skaitā arī skaistais Breiðá ūdenskritums, kas gāžas lejā no Kopsenni kalna.
Ja aitiņas nebūs devušās tālu, pajautāsim saimniekam ielūkoties vecākajā aitu audzēšanas fermā.
Ekskursijas ieejas maksa fermas saimniecībā un muzejā: 200 DKK/pers. (≈27 EUR/pers.)
Pusdienu pauze, aicinot baudīt tradicionālos Fēru salu ēdienus. Jāteic, ka Fēru salu virtuve ir veidojusies no ļoti ierobežotiem vietējiem produktiem – zivīm, jūras veltēm, putniem un aitām. Īpaši nozīmīgs ir raudzēšanas un žāvēšanas process, kas, pateicoties vējam un klimatam, šeit tiek uzskatīts par unikālu tradīciju. Fērās ēd arī gana daudz dārzeņu. Visu, ko vien uz salas var izaudzēt, arī kartupeļus. Interesanti, bet arī jūras aļģes senāk bieži izmantoja uzturā, šodien arvien biežāk atgriežas mūsdienu fēriešu virtuvē. Tāpat būtiska ikdienas tradīcija ir kaffi jeb kafija ar pienu. Kur vēl rabarberi – viens no retajiem vietējiem augiem, ko izmanto desertos, ievārījumos un kūkās.
Kāpjam autobusā un dodamies tālāk mūsu šīs dienas piedzīvojumos.
Tālāk dosimies uz Gásadalur – vienu no vispieprasītākajiem un gleznainākajiem Fēru salu ciematiņiem. Senāk šī vieta bija viena no visgrūtāk pieejamajām salās, taču tagad, pateicoties jaunizbūvētajam tunelim, līdz Gásadalur var nokļūt ērti un ātri. Netālu no ciematiņa mūs sagaidīs iespaidīgais Múlafossur ūdenskritums, kas krāšņi ieplūst tieši Atlantijas okeānā – viena no ikoniskākajām Fēru salu ainavām.
Vakarā atgriešanās viesnīcā ar fantastiskiem iespaidiem par šajā dienā redzēto. Brīvais laiks atpūtai.
3. DIENA – 3.MAIJS, 2026 – SVĒTDIENA
Brokastis viesnīcā.
Sāksim šo dienu ar braucienu caur vienu no pasaulē unikālākajiem zemjūras tuneļiem Eysturoyartunnilin, kas savieno divas no Fēru salām - Streymoy un Eysturoy. Šo inženierzinātņu un tehnisko risinājumu brīnumu atvēra publiskai lietošanai 2020.gada 19.decembrī. Tunelis ir 11,2 km garš un tā celtniecība norisinājās gandrīz četrus gadus. Tunelis izbūvēts pat līdz 189 metrus zem okeāna gultnes. Šis ir pirmais zemjūras tunelis, kurā satiksme tiek regulēta pa apļveida krustojumu, ko mīļi dēvē par Medūzas apli. Kādēļ medūzas? Laikam jau tādēļ, ka šie unikālie dzīvnieki ir tik seni un pat pēc 500 miljoniem gadu tās ir spējušas pielāgoties un izdzīvot visdažādākajos laikmetos. Bet varbūt tas ir tikai vizuālais risinājums, jo tieši ar medūzām asociējas šī krustojuma gaismu un formu ansamblis.
Braucot tālāk, apstāsimies kalnu ceļā, lai varētu aplūkot Funningur no putna lidojuma. Ceļš, kas kā čūska izlocījies starp kalniem un ved uz mazu ciematiņu tālumā. Vēsturnieki domā, ka Funningurā ir meklējami Fēru salu iedzīvotāju pirmssākumi, jo tieši šeit esot apmetušies pirmie salas iebraucēji. Saka, ka šī ir viena no fotogēniskākajām vietām uz salas, bet vai tā ir? Dosimies arī uz pašu ciematiņu, lai tālāk dotos pārgājienā no Funningur uz pasakaini skaisto ciematiņu Gjógv.
Sākumā veiksim 4 kilometrus garu (~2 stundas), vidējas sarežģītības pārgājienu gar Mylla upes krastu, ar vairākām pieturvietām, lai iemūžinātu šos skatus fotogrāfijās.
Viena no apstāšanās vietām ir skatu laukums Hvíthamar, no kurienes paveras elpu aizraujošs skats uz Funningsfjørður fjordu, kas ir viens no skaistākajiem fjordiem visās Fēru salās. Šī vieta atrodas starp Funningur un Middagsfjall kalnu virsotnēm, tādēļ skats no šejienes ir īpaši iespaidīgs. Iesim garām arī Kirkjusteinur baznīcas drupām, kas atrodas 215 metrus virs jūras līmeņa.
Pa gabalu ieraudzīsim Gjógv ar tās nelielajām mājiņām, kas ir tik košas un krāsainas, ka izskatās kā izbirušas konfektes no M&M’s paciņas! Šeit redzēsim tās unikālo, dabas veidoto ostu, ko ieskauj milzīgas klintis. Turpināsim mūsu pastaigu gar kraujas malu līdz pat takas galam, kur paveras neaizmirstams skats uz milzīgo aizu, mazo ciematiņu un kalniem, kas kā milži sagūluši visriņķī, lai sargātu šo vietu. Nevar aprakstīt tā skaistumu, tas ir jāredz! Ļoti iespējams, ka mums izdosies ieraudzīt vairākas putnu sugas, tai skaitā arī amizantos tuklīšus un jūras žagatas, jo arī viņi šo mierpilno vietu ir izraudzījušies sev par mājām.
Kā ķirsītis uz tortes būtu kopīgs vakars ar vakariņām Heimablídni. Fēriešu valodā “heimablídni” var iztulkot kā “viesmīlīgā māja” un šī ir viena no vairākām saimniecībām, kas ir vērušas savu namu durvis viesiem, lai tos iepazīstinātu ar fēriešu tradīcijām, dzīves pieredzi un virtuves noslēpumiem. Tas būs neaizmirstams piedzīvojums un lielisks ceļojuma noslēgums! Nav labāka veida kā iepazīt citas valsts cilvēkus un kultūru, kā kopīga maltīte!
Saimnieki piedāvā izbaudīt gardas, autentiskas Fēru salu vakariņas, gatavotas mājās pēc senām ģimenes receptēm un tās tiek pasniegtas skaistajā saimnieku mājā omulīgā atmosfērā ar lielisku skatu uz Velbastað pilsētiņu. Vakariņas tiek pasniegtas četrās kārtās, ar iekļautiem dzērieniem un schnapps. To ilgums trīs stundas un tās notiek tikai ar iepriekšēju rezervāciju.
Cena: 1170 DKK/pers. (≈160 EUR/pers.)
Runājot vēl par vietējo cilvēku ēšanas tradīcijam, jāteic, ka Fēru salās pat līdz mūsdienām ir saglabājusies vaļu medīšanas tradīcija. Mūsdienu eiropietim šī tradīcija var likties nepieņemama un brutāla, bet fēriešiem šajā “izdzīvošanas pasākumā” piedalās ne tikai zvejnieki, bet arī sievietes un bērni.
Atgriešanās viesnīcā pēc vakariņām un naktsmiers.
4. DIENA – 4.MAIJS, 2026 – PIRMDIENA
Brokastis viesnīcā.
Transfērs uz Vagar lidostu.
Plkst.11.30 lidojums mājup. Lidojums ilgums: 2 stundas 50 minūtes.
Plkst. 16.20 atgriešanās Rīgā.
***
